Obrijs Brīdslijs: No poēmas „Zem klints”
2004. gada 11. oktobrī, plkst. 15:09
komentāri (6)
Kultūras un patstāvīgas domas portāls
Atbalsta
Dienas citāts
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
Parfīms 12.10.04 8:02
Jāņ` ir sajusts kas sevī - kā zvērā tas silts
nevainiigaa 16.10.04 22:05
Vaaks! Perversi! Bet man patiik! ;)
hm 18.10.04 19:57
veldzeejosh teksts. Kaut Jonevs biezhaak un vairaak tulkotu. Kaads siikums - vienradzis ar 'zilonjkaula nagiem' - vinjam veikta plastiskaa operaacija? :) Vai kaa? Varbuut vienradzis ar 'zilonjkaula kraasas nagiem'?
Joņevs 19.10.04 9:24
It kā jau ir dīvaini ar tiem nagiem, bet oriģinālā, man šķiet, tā arī bija domāts, laikam jau vienradzis te drīzāk ir kā dzīva skulptūra, nevis loģiska būtne.
hm 19.10.04 18:40
ok. mana ziņkārība apmierināta.
VV 05.04.10 10:55
Vai tas, kas uzdots par Brīdsliju, nav tas pats grafiķis, kuru agrāk rakstīja kā Bērdsliju? Es tikai jautāju... Ja ir, tad labi būtu,ja pēc latviskās rakstības iekavās liktu oriģinālrakstību...