Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
J.E. 11.02.09 11:26
Nu i Po! Bildē maķenīt līdzīgs pavecojušam R.T.
g 11.02.09 12:09
pavisam labs dienas sākums
Gotikas spēks 11.02.09 12:10
Jā, jā, jā. Es lasīju Po tajā vecumā, kad visas tās šausmas uztvēru pilnīgi burtiski, tā ka reizēm aiz bailēm nespēju pāršķirt lappusi. Vēl joprojām unītī nevaru mierīgi paiet garām plauktam, kur stāv Amontiljado vīns (pilnīgi nopietni, rimčikā ir). Toreiz es vispār nedomāju par to, cik viņš ir great, es vispār biju pārliecināts, ka viņš ir brits, nevis jeņķis. Ja mums viņš būtu jālasa litenes stundās, tad es būtu totālā sajūsmā un rakstītu krāšņus sacerējumus.
Kas attiecas uz gotikas spēku, tad tas noteikti ir galvenais E-A-Po pievilcības avots. Viņa proza kutina fantāziju un izvilina biedējoši daiļus akordus no sajūtu ērģelēm. Ir grūti nefanot par literatūru, kura dāvā lasītājam iespēju burtiski izdzīvot aprakstīto.