Bērtrands Rasels: Vai ir dzīve pēc nāves?
2008. gada 22. decembrī, plkst. 14:12
komentāri (3)
2008. gada 22. decembrī, plkst. 14:12
komentāri (3)
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
klepus 05.01.09 1:36
Nav brīnums, ka Vitgenšteins par Raselu izteicās ne pārāk glaimojoši. Argumenti dzelžaini balstās Rasela priekšstatos, un viņš pat nemēģina meklēt vēl kādu pamatojumu. Ja arī kāds sevi uzskata par pašpietiekamu, ar to tomēr nepietiek ne sarunai, ne rakstu darbam filozofijā.
Pēteris Karlovs 05.01.09 18:08
Klepus kungs, ir doma, ka psihiskās īpašības piemīt visiem dzivajiem
un nedzīvajiem veidojumies. Jūs jautāsiet; kādas ir akmens psihiskās
iezīmes? Atbildu: spēja skanēt, un ne tikai akmenim tā ir. Tiek veikti
slepeni pētījumi, vai dvēseles pamatā nav skaņas? Jums nav jāatgādina,
ka cilvēka valoda, kas strāvo no mutes, ne ar ko neatšķiras no
iekšējās cilvēka balss (protams, akustiski, iekšejai balsij nav
telpiska skanējuma). Un tagad jus saprotat no ši viedokļa - vai
dvēsele ir nemirstīga. Kā teica Džordžs Santajana: mūsu piedzimšana
ir slikts sākums mūsu nemirstīgai dvēselei.
Zorro 06.01.09 10:40
Vitgenšteins bija Rasela skolnieks, un ja viņš izteicās par savu skolotāju ne visai glaimojoši, tad...