Anda Baklāne: Cietuma piezīmes

2004. gada 16. septembrī, plkst. 21:52

komentāri (6)

  • skuka 17.09.04 13:54

    Viktorija ceturtdienās (ja nemaldos) dzied Slāvu restorānā (šķiet tāds ir tas nosaukums), kurš uz Antonijas ielas. Nesajaukt ar ukraiņu iekostuvi tur pat blakus. Vienu vakaru es viņā iemīlējos, bet tas bija tad, kad es vēl dzēru. Ēdiens ar tur garšīgs, un kvass.

  • šaktī 17.09.04 18:43

    tā ēstuve saucas Traktirj, un Viktorija tiešām ir ļoti laba arī bez cietuma patiešām tu, anda, pastaastīji to, ko tā ļoti, ļoti gribējās zināt

  • ai esu sev apnicis 20.09.04 10:33

    cik var slavēt šo autori, vienmēr perfekti un interesanti, nu lūdzu, comfort my evil, make the whole world cry, uzraksti kaut ko sliktu

  • me.like.you 20.09.04 15:18

    baigi zhel, ka palaidu garaam lielaako dalju dzejasdienu......

  • saule 30.01.09 10:40

    atraduši ko daudzināt..man jau arī noriebies par to mairu asari. Visur daudzina - malacis, skaisti, prīmā> Ha! Viena veca izbijusi latviesu cietumnieku mauka, kura nevar rimties un nezin kur savu trakojošo caurumu piešaut!
    rakstiet taču par normāliem cilvēkiem. Mums ir daudz jauku dzejnieku, kas tiešām ir pieminēšanas vērti.

  • izlasīju 07.10.09 14:46

    un ko Tu ar to gribēji pateikt???

Piedalies diskusijā:
Komentāru forma

Dienas citāts

    Kā es esmu atjaunojies
    Šinīs baltās ziemas dienās
    Ne vairs miglas tālu tālēs,
    Ne vairs spoku mājas sienās.
    Nezin, kas nu apgaismojis
    Manu melno bēdu māju,
    Kurā visu savu mūžu
    Drūmu dziesmu skandināju
    - Vai tā mazā baltā roka,
    Kas aiz loga liegi māja?
    Vai tā zili zaļā zvaigzne,
    Pusnaktī, kas bojā gāja?
    Jeb vai zemā ziemas saule
    Rudens zeltu sabērusi
    Manā dvēselē?

    Jānis Jaunsudrabiņš, 1908

Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem