Anda Baklāne: Cietuma piezīmes
2004. gada 16. septembrī, plkst. 21:52
komentāri (6)
2004. gada 16. septembrī, plkst. 21:52
komentāri (6)
Kā es esmu atjaunojies
Šinīs baltās ziemas dienās
Ne vairs miglas tālu tālēs,
Ne vairs spoku mājas sienās.
Nezin, kas nu apgaismojis
Manu melno bēdu māju,
Kurā visu savu mūžu
Drūmu dziesmu skandināju
- Vai tā mazā baltā roka,
Kas aiz loga liegi māja?
Vai tā zili zaļā zvaigzne,
Pusnaktī, kas bojā gāja?
Jeb vai zemā ziemas saule
Rudens zeltu sabērusi
Manā dvēselē?
skuka 17.09.04 13:54
Viktorija ceturtdienās (ja nemaldos) dzied Slāvu restorānā (šķiet tāds ir tas nosaukums), kurš uz Antonijas ielas. Nesajaukt ar ukraiņu iekostuvi tur pat blakus. Vienu vakaru es viņā iemīlējos, bet tas bija tad, kad es vēl dzēru. Ēdiens ar tur garšīgs, un kvass.
šaktī 17.09.04 18:43
tā ēstuve saucas Traktirj, un Viktorija tiešām ir ļoti laba arī bez cietuma patiešām tu, anda, pastaastīji to, ko tā ļoti, ļoti gribējās zināt
ai esu sev apnicis 20.09.04 10:33
cik var slavēt šo autori, vienmēr perfekti un interesanti, nu lūdzu, comfort my evil, make the whole world cry, uzraksti kaut ko sliktu
me.like.you 20.09.04 15:18
baigi zhel, ka palaidu garaam lielaako dalju dzejasdienu......
saule 30.01.09 10:40
atraduši ko daudzināt..man jau arī noriebies par to mairu asari. Visur daudzina - malacis, skaisti, prīmā> Ha! Viena veca izbijusi latviesu cietumnieku mauka, kura nevar rimties un nezin kur savu trakojošo caurumu piešaut!
rakstiet taču par normāliem cilvēkiem. Mums ir daudz jauku dzejnieku, kas tiešām ir pieminēšanas vērti.
izlasīju 07.10.09 14:46
un ko Tu ar to gribēji pateikt???