Bonifācijs Daukšts: Hitlera un Staļina „kaimiņu būšana” Vīnē: tirānu biogrāfiju paralēle

2008. gada 4. novembrī, plkst. 20:11

komentāri (15)

  • Ivars Ijabs 04.11.08 21:06

    Jauks raksts. Attiecībā uz Vīni, arī Cīrihi, Berni, Ženēvu utt. ap gadsimtu mijas laiku būtu interesanti palūkoties arī uz latviešu emigrācijas klātbūtni un tur gūtajiem iespaidiem. Skaidrs taču, ka viena liela daļa no tiem, kas aizlaidās no Krievijas ap 1899. gadu un vēlāk, pēc 1905. gada revolūcijas, šajās liberālajās, vāciski runājošajās lielpilsētās arī sasmēlās tās idejas, kuras tika liktas lietā valsts dibināšanā. Turklāt (zem šķirkļa par vēstures neizbēgamu ideoloģizāciju) - šie abi pilnīgi trakie tipi šodien izskatās kā diženi nelieši, par kuriem ir vērts rakstīt grāmatas par "Hitlera Vīni" vai "Staļina Vīni". Taču tad, kad viņi tur reāli bija, nevienam nenāca prātā viņus kaut kā izcelt - cilvēki starp cilvēkiem taču vien bija, varbūt saskrējās ne tikai viens ar otru, bet arī ar Stučku, Ulmani, Miķeli Valteru, kas arī tur pat vien slapstījās. Nez, vai tā arī būtu ciniska tautas nodevība - mēģināt vēsturiskas fantāzijas acīm ieraudzīt Hitleru to cilvēku acīm, kuri vēl pat nenojauta par holokaustu, vai Staļinu to cilvēku acīm, kuriem viņš gadsimta sākumā bija "brīnišķais gruzīns"...

  • B. 05.11.08 11:09

    Nu laba ierosme, jo vairāk tāpēc, ka aizvien vēl palaikam turpinu strādāt pie atdzejas cikla "Tirānu dzeja". Rau, tīnis Soso (latviski nozīmētu - Jāzepiņš) Džugašvili, kā zināms, bija pat iekļauts gruzīņu izcilāko aizpagājušās gadsimtu mijas dzejnieku antoloģijā.
    Hitlers neko nevārsmoja.

    Čekā gan bija vesels bars poētu, sākot ar Dzeržinski jaunībā un Andropovu beigās, ieslēdzot. Jeseņins pinās ar teroristu, Trocka sekretāru Bļumkinu, kurš arī varēja ko uzrakstīt. Netirānam Brežņevam ir kolhozu mērnieka gadu dzeja.

    Bet aprakstāmajā laikā Staļins jau bija pieredzes bagāts, asiņains boļševiku partijas terorists. Uz viņu varēja un vajadzēja skatīties ar tiesas un policijas acīm.

    "Brīnišķīgs" Staļins bija, no tālaika "tiem" cilvēkiem, Ļeņinam. Bet ko gan lai saka, piemēram, viņa partijas biedrs Sverdlovs, kuram 1913. gada pavasarī, kopējā izsūtijumā Sibīrijas ziemeļu sādzā Staļins atklāti un sistemātiski splāva zupā?

  • Jānis 05.11.08 13:14

    Antisemītisms Vīnes posmā Hitleru vēl nebija tā paķēris, lai kļūtu par kaut kādu pamatu. Reāli ar to aizrauties Adis sāka MInhenē, un arī vairāk citu "teorētiķu" ietekmē. Domāju, ka uzsvars tomēr jāliek uz pārcilvēka principu viņa pārliecībā; jūdi bija tas pats, kas PSRS bija "dzimtenes nodevēji" - tikai ar etnisku raksturu.

  • B. 05.11.08 15:12

    Jāni! Lasījuma precizitātei. Es rakstu te tikai par to, ko Hitlers ATRADA sev Vīne. Tā IR tekstā. Un nekā cita.


  • Jānis > B. 05.11.08 18:22

    Un es tikai papildinu.

  • B. 06.11.08 11:25

    Pateicos

  • Post scriptum par hitlerismu 06.11.08 12:40

    1939. gadā Molotovs pasludināja karu pret hitlerismu par noziedzīgu

    No III Reiha ārlietu ministra Ribentropa sarunas ar Staļinu un Molotovu pieraksta (kategorija - valsts noslēpums) 1939.gada 24. augustā :”... kungi Staļins un Molotovs atkārtoti iedzēra par Neuzbrukšanas paktu, par jaunu ēru vācu – krievu attiecībās un par vācu nāciju.”

    1939. gada 31.oktobrī padomju valdības galva, PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Molotovs savā runā pasludināja, ka “hitlerisma ideoloģiju, tāpat kā jebkuru citu ideoloģiju var atzīt vai noliegt. Tā ir politisko uzskatu lieta. Bet – jebkurš cilvēks sapratīs, ka ideoloģiju nevar iznīcināt ar spēku, padarīt tai galu ar kara palīdzību. Tāpēc ir ne tikai bezjēdzīgi, bet arī noziedzīgi vest tādu karu, kā “hitlerisma iznīcināšanas karš”. ”

    No V.Molotova uzstāšanās Kremlī 1940.gada aprīlī: “Nododam vissirsnīgākos Padomju valdības apsveikumus sakarā ar lieliskajiem vācu vērmahta panākumiem. Guderiāna tanki izrāvās līdz jūrai pie Albervilas, izmantojot padomju degvielu, vācu bumbas, kas nolīdzināja līdz ar zemi Roterdamu, bija pildītas ar padomju piroksilīnu, bet čaulītes lodēm, kas iznīcināja britu karavīrus, kuri laivās atkāpās no Dinkerkas, bija no padomju vara un nikeļa sakausējuma...”

    “Nevar izslēgt, ka to 22000 poļu, kuri atradās lēģeros un cietumos PSRS teritorijā noslepkavošana 1940.gada aprīlī un maijā, bija koordinēta ar tajā pašā laikā uzsākto hitleriešu akciju AB.” (No krievu un poļu vēsturnieku akadēmiskā atzinuma Katiņas nozieguma lietā, kas iesniegts Krievijas militārajai ģenerālprokuratūrai.)

  • Rainis Vīnē 1929 07.11.08 13:07

    Interesanti, kur viņš pabija? Vai palikusi kāda rakstiska liecība? Iespaidi...

  • Kunis Knuts 17.11.08 0:36

    Gan Hitlers, gan Staļins centās izdzēst visas savas jaunības gadu patiesās biogrāfijas pēdas, savas oficiālās biogrāfijas viņi faktiski rakstīja, veidoja paši.
    Staļins centās fiziski iznīcināt visus tos, kas kaut ko varēja liecināt par viņa agrīno, Kaukāza posmu, bērnību, garīgo semināru, terorista gaitām, Tiflisu un Baku, cietumiem un mistiskām bēgšanām no izsūtījumiem.
    Bet interesantā kārtā tieši Rīgā, Universitātē, vēstures fakultātē 50.gados bija "saglabājies" kāds docents FITUNI, kurš atcerējās par Staļinu arī šo to, ko neviens cits vairs nepauda. Pastarpināti dažas viņa atmiņas ir saglabājušas...

  • No rīta 18.11.08 22:27

    puika skrēja no Pencingas uz Hītzingu, tad tālāk uz auģšu caur Šānbrunnas pils dārzu iekšējo sētu un mazajiem slepenajiem vārtiņiem sienā, pa kuriem pusotras ielas attālumā vecais ķeizars mēdza staigāt pie savas mīļākās N. Tas puikam bija noderīgi fiziskai atttīstībai. Bet vakaros, kad tagadējās republikas drošība dārzu hermētiski noslēdza, no Glorietes kalna atvērās cita pilsēta, viļņiem plūda pretī un dārzā varēja atrast siena kaudzi un aizmigt mierīgi, kad stirnas nāk garām un zvēru dārzā ņurd Lībijas gamsahurdijas vadoņa dēla pērsonīgie tīģeri, un mājas tepat kilometra attālumā...

  • Jauktums 21.11.08 16:02

    protams, ka ne Gamsahurdijas, kura dāvātu vīnu kādreiz esmu dzēris, bet gan - džamahirijas...

  • paula 28.01.09 18:57

    mulsinoša pasaule

  • denis 05.02.09 11:03


    Alternativs skats uz vesturi. Nedaudz vienpusigi, bet visa visuma nav slikti.

  • Bisensekss 09.02.09 5:34

    Kad Leningradaa nogalinaaja Kirovu, latvju konsuls Bisenieks, ko Stalins konsekventi sauca par Bisenseksu,,

  • Vai gan 17.07.09 11:18

    bez Staļina un Hitlera nebūtu latviešu kultūras. Šodien "Telegrāfā" zemslānī provocējas arī šāds jautājums - Jāņa Petera intervija.

Piedalies diskusijā:
Komentāru forma

Dienas citāts

    Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais.  Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.

    Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796


Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem