Piotrs Gluhovskis, Marčins Kovalskis : Stāvi un skaties!
2008. gada 30. oktobrī, plkst. 18:10
komentāri (3)
2008. gada 30. oktobrī, plkst. 18:10
komentāri (3)
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
31.10.08 0:24
Paldies, ka ielikāt šo rakstu. Lasīt drausmīgi, bet nevar nelasīt.
k.s. 31.10.08 11:23
Rodas pārdomas par noticēšanu. Lasot pasakas vai kaut kādu fantastiku, nevienā brīdī neliekas, ka būtu jāsaka, ka tā nav patiesība, kaut arī tā pilnīgi noteikti nav patiesība. Toties, lasot par vēsturi, rodas vēlme neticēt, kaut arī tā ir tā būtu patiesība, jo ļoti, ļoti negribas ticēt kaut kam tik briesmīgam.
Patricija 31.10.08 16:41
un tas cilvēks - Uldis, Alekss - vai maz viņš pats spēj tam visam ticēt?.. pamazām atceroties. atkārtoti ejot cauri tam, ko, acīmredzot, vairāk vai mazāk veiksmīgi ir bijis aizmirsis.
protams, filmā koncentrētāk, nežēlīgāk un ar spēcīgākiem akcentiem - bet ar kaut ko šis stāsts man liek atcerēties filmu Hanibals. Sākums.