Rūta Mežavilka: Sprieguma lauki
2008. gada 1. septembrī, plkst. 14:09
komentāri (7)
Kultūras un patstāvīgas domas portāls
Atbalsta
Redaktora sleja
Dienas citāts
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
gramatika 01.09.08 17:50
patiesi attēlots nogurums. cauri tam jūtams: Mežavilka iet tālāk [tālāk par savu grāmatu Ikdienas dzīves]. ikdienas te tikpat lielā daudzumā, bet kaut kas pietuvinātāks - kā tie liepu auglīši uz asfalta. Kaut kāds kniks vai knifs. iespēja vairāk piekļūt klāt [lasījumā pietuvināties] vairākiem dzejoļiem. valoda gan ved nez kurp, neliedējas kopā, bet uz priekšu kustas.
bella 01.09.08 19:20
elegants rakstīšanas stils,ikdienas mozaīka ņirb gar acīm.sajūta,ka viss rakstīts,raugoties caur mašīnas logu uz lielām maģistrālēm.
Ikse 01.09.08 19:26
aplausēju
Jānis 02.09.08 10:16
Man Ikdienas dzīves vairāk deva galvā. Šis stils ir pietiekoši noteiktās robežās un to ir grūti izkopt, izstiept. Grāmatā tas šķita sasniedzis pilnību un runāja ar mani. Šeit aizsniedz atsevišķi momenti.
Daiga 03.09.08 8:54
gleznot ar vārdu
jā, jā, jā
pamplemousse 03.09.08 11:55
Principā nav arī tik slikti, bet nekā īpaša, un vietas, kurās rodas iespaids, ka autore ir skatījusies un kaut ko mēģinājusi aprakstīt "poētiski" (BMW, brīdinājuma zīmes, piemēram), lasīt jau ir teju neērti.
Īve 04.09.08 18:36
daudz jūtīgu, skaistu detaļu. varbūt ne visi dzejoļi saturas kopā. tomēr laicīgajā jaušams pārlaicīgums, tas uzrunā.