Inta Urbanoviča: Stilistiski pazeminātā leksika internetā
2008. gada 14. jūlijā, plkst. 15:07
komentāri (3)
2008. gada 14. jūlijā, plkst. 15:07
komentāri (3)
Kā es esmu atjaunojies
Šinīs baltās ziemas dienās
Ne vairs miglas tālu tālēs,
Ne vairs spoku mājas sienās.
Nezin, kas nu apgaismojis
Manu melno bēdu māju,
Kurā visu savu mūžu
Drūmu dziesmu skandināju
- Vai tā mazā baltā roka,
Kas aiz loga liegi māja?
Vai tā zili zaļā zvaigzne,
Pusnaktī, kas bojā gāja?
Jeb vai zemā ziemas saule
Rudens zeltu sabērusi
Manā dvēselē?
saharins 23.07.08 8:34
Nepraša
Kā tīklos tavos matos mani sapini
Tu, parādot no sevis čaklu audēju,
Un melnu dziru, rūgtāku par apini,
Man devi dzert, lai prātiņu es zaudētu.
Un spīdums tāds bij tavu acu radzenēs,
Ka likās, ka tās noklātas ar fosforu.
Un brīnums nav nekāds, ka manās smadzenēs
Tās iezīmēja simbolisku Bosforu
Kā robežu starp Āziju un Eiropu.
Un gribējās man mīlēties ar verdzeni.
Un rādīja, ka es to darīt neprotu,
Man pirkstā lūpu krāsojuma gredzeni.
23.07.2008.
rals 24.08.08 12:33
Tik interesanta viela, izejmateriāls (konkrētie piemēri) un tik šļaugans, neinteresants teksts. Tā kā vārgs bakalaura darbs - gan pēc strukturējuma, gan izklāsta stila. Nekādas dzīvības. Nekādas garšas...
K.V. 11.11.10 13:38
Pētījums un tajā ieguldītais laiks, ja ne darbs (un "pelēkās šūniņas, mon ami") ir tā vērts, lai par to interesētos, bet pietrūka tā autora "ego" - personīgā skatījuma.
Gribot negribot, jāpiekrīt rals, ka izvērsums vairāk līdzinās akadēmiskam pētījumam (piem., referātam, ko var nolasīt kādā 'hrens viņu zin konferencē' un pēc tam aizmirst). Varbūt tas, ko lasītājiem gribējās redzēt, ir personīgāka attieksme, nevis citāti no mācību grāmatām.
Bet citādi - ļoti ineresants materiāls. Paldies, ka padalījāties savos pētījumos, Urbanovičas kundze!