Kultūras un patstāvīgas domas portāls
Atbalsta
Dienas citāts
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
gatus 27.08.04 12:50
šausmas ak mans dievs!! es lapraat pakaartos, nekaa otrreiz to lasiitu!
Mans'Vārds 31.08.04 8:09
Taatad - efekts panaakts!
morphis 04.11.04 15:53
es to lasiiju vairaak kaa vienreiz...un veel nepakaaros, jo labi bija...
Я 18.12.04 18:13
Большое Вам, большое спасибо за текст. Замечательный язык, замечательно написано. всё к месту, каждое слово, каждая мысль, каждое настроение. ничего лишнего. спасибо
kreile 20.12.04 11:22
Skarbi... un tomeer - bezgala patiesi.
Jaa 07.02.05 15:52
Kad reiz, Friidi, sapratiisi, ka neproti rakstiit. Nu nav, nav. Un smuks ar` tu neesi.
E.F. 14.02.05 9:03
Jaa, atšujies!
Ju 21.05.05 15:28
Edmund, sakiet, vai galv.varones vārdam ir kāds zemtexts?un dēla vārdam? nenāk nekādas asociācijas, bet neticu, ka vārdi tika izvelēti tāpat.
Nemārīte 25.05.05 21:51
Grūti analīzēt postmoderniskus darbus. Jo īpaši Edmunda Frīdvalda darbus. Bet mēs nemeklējam vieglus ceļus, tikai tos, kuri apsola aizvest mūs per aspera ad astra - pie teksta saprašanas, lai ne pie pilnas un precīzas, bet tomēr pie savas. Pasaule jau sen dzīvo tikai mūsu apziņas robežās un literārais teksts kā atsevišķs organisms pilnvertīgi eksistē pats, bez autora iejaukšanas, un spēlējas ar lasītājiem atbilstoši viņu intelektualajam iespējam. Un tieši šeit sākas šī spēle - teksta un lasītāja. Postmoderniskais darbs ir vislielākais eksgibicionists, sāpņo vien par to, kā pamatīgāk izģērbties lasītāja priekšā. Tas alkst pēc savas pilnīgas totālas dekodēšanas, un tikai tad varēs nākt pilnvertīga tīksme. Laikam katrs teksts meklē savu lasītāju. Šis stāsts mani patiešām atrada, tā izaicinoša valoda, tēli jauca man prātu un aktivizēja manas iztēles tumšās nerealizētās puses. Gribējas paspēlēties ar teksta neķītro virtualo pasauli, dekodēt to, atstāt izlasītājā darbā to perverssu, kas mīt katra no mums un aklst izlīst realajā pasaulē, lai ietu dzīvot talāk ar gaišumu un naivumu iekšā. Nedomāju gan, ka Edmundam Frīdvaldim bija tieši šis nolūks, dod iespēju cilvēkam padzīvoties un atstāt viņa darbā savu neķītrumu, bet viņš šajā spēlē arī nepiedalījas. Tā bija mūsu spēle, mana un teksta, tas bija mūsu attiecības.
AB 13.10.05 16:06
Shis gan bija peec autora komentaaru izlasiishanas raxta par Brodski sakaraa, bet noderees arii shoreiz Cien. Friidvald - vai tu maz esi kaut ko no mineeta Brodska lasiijis? Par kaadu akadeemsismu sheit var iet runa? Nevaru teikt, ka sajuusmina viss vinja ratiitais, tomeer vislabaak lasiit vinja dzeju orgjinaalvalodaa, jo latvieshu tulkojumi diemzheel ir visai neveikli un baali. Man visvairak tiik broska proza un Nobela lekcija, kuraa paustas spozhas, gjeniaalas domas. Neredzu nekaadu saikni starp Brodski un Prustu. Bet tas jau nu taa. Viss liidz shim lasiitais tevis radiitais augstpraatiigo cilveek, dziivojot aarpus Latvijas skjiet nenormaali naivs, sekls, aprobezhots. Taada mastrubeeshana un pakaljdariisanaas tavupraat "lielajiem" autoriem, kuri tagad tik populaari Latvijaa- ala Fight club u.c. lubu literatuuras shedevriem. Sekss, 50. grami, svingeru klubi. Latvijaa laikam ljoti aktuaalas teemass. Citur pasaulee diemzheel jau 70tajos- cilveeki iztrakojaas un taapeec nepeerk taadus briinumus kaa Kokaiina naktis utml. Ja nu vieniigi Amerikaanji, kas ir viena no aprobezhotaakajaam kultuuraam pasaulee. Citaas vecaas eiropas valstiis diemzheel cienjaa cita liimenja intelekts, veeriens, speeja ar vaardiem radiit jaunas universaalas realitaates, nevis dienasgraamatiskus suunu ciema zeenu pierakstus. Nebriiniishos, ja tavs augstaakais lidojums literatuuraa buus - tava it kaa njirgaashanaas par meerkjgrupu- staastinsh Rozaa brilles. Un manupraat pirms njirgaaties der pasham kaut ko radiit. Citaadi izskataas peec taadas nelaagas attaisnoshanaas. Ir skumji, ka valoda, kura, kaa mineeja Brodskis dziivo un atdzimst caur dzeju un literatuuru, ka latvieshu valoda kljuust arvien seklaaka vienmuljaaka. Peedeejo reizi patiesu baudiijumu sagaadaaaja piem. S. Rashdija tulkojumi latvieshu valodaaa. Diemzheel prozaa un latvieshu dzejaa ljoti sen nav iznaacis lasiit neko, kas kaut nedaudz paarsteigtu. Garlaiciigi sizheti, tikpat garlaiciigi kaa latvieshu kino. Taapeec mani nepaarsteidz, ka dzejas dienas nevienam nav vajadziigas, utt. Lasot shaadus komentus no viena no autoriem godiigi sakot paarsteidz - tik atklaats trulums. Autors pats sevi ievieto uz augstaakaa pjedestaala, pasha radiitaa panteonaa. Nedaudz atgaadina mastrubaaciju! Taa luuk, cieniitais "latvieshu literatuuras gjeenij"!
AB 13.10.05 16:06
Shis gan bija peec autora komentaaru izlasiishanas raxta par Brodski sakaraa, bet noderees arii shoreiz Cien. Friidvald - vai tu maz esi kaut ko no mineeta Brodska lasiijis? Par kaadu akadeemsismu sheit var iet runa? Nevaru teikt, ka sajuusmina viss vinja ratiitais, tomeer vislabaak lasiit vinja dzeju orgjinaalvalodaa, jo latvieshu tulkojumi diemzheel ir visai neveikli un baali. Man visvairak tiik broska proza un Nobela lekcija, kuraa paustas spozhas, gjeniaalas domas. Neredzu nekaadu saikni starp Brodski un Prustu. Bet tas jau nu taa. Viss liidz shim lasiitais tevis radiitais augstpraatiigo cilveek, dziivojot aarpus Latvijas skjiet nenormaali naivs, sekls, aprobezhots. Taada mastrubeeshana un pakaljdariisanaas tavupraat "lielajiem" autoriem, kuri tagad tik populaari Latvijaa- ala Fight club u.c. lubu literatuuras shedevriem. Sekss, 50. grami, svingeru klubi. Latvijaa laikam ljoti aktuaalas teemass. Citur pasaulee diemzheel jau 70tajos- cilveeki iztrakojaas un taapeec nepeerk taadus briinumus kaa Kokaiina naktis utml. Ja nu vieniigi Amerikaanji, kas ir viena no aprobezhotaakajaam kultuuraam pasaulee. Citaas vecaas eiropas valstiis diemzheel cienjaa cita liimenja intelekts, veeriens, speeja ar vaardiem radiit jaunas universaalas realitaates, nevis dienasgraamatiskus suunu ciema zeenu pierakstus. Nebriiniishos, ja tavs augstaakais lidojums literatuuraa buus - tava it kaa njirgaashanaas par meerkjgrupu- staastinsh Rozaa brilles. Un manupraat pirms njirgaaties der pasham kaut ko radiit. Citaadi izskataas peec taadas nelaagas attaisnoshanaas. Ir skumji, ka valoda, kura, kaa mineeja Brodskis dziivo un atdzimst caur dzeju un literatuuru, ka latvieshu valoda kljuust arvien seklaaka vienmuljaaka. Peedeejo reizi patiesu baudiijumu sagaadaaaja piem. S. Rashdija tulkojumi latvieshu valodaaa. Diemzheel prozaa un latvieshu dzejaa ljoti sen nav iznaacis lasiit neko, kas kaut nedaudz paarsteigtu. Garlaiciigi sizheti, tikpat garlaiciigi kaa latvieshu kino. Taapeec mani nepaarsteidz, ka dzejas dienas nevienam nav vajadziigas, utt. Lasot shaadus komentus no viena no autoriem godiigi sakot paarsteidz - tik atklaats trulums. Autors pats sevi ievieto uz augstaakaa pjedestaala, pasha radiitaa panteonaa. Nedaudz atgaadina mastrubaaciju! Taa luuk, cieniitais "latvieshu literatuuras gjeenij"!
12.01.06 8:34
kirpics 12.01.06 8:34
Pilnīgā dirsā.
lilī` 08.04.06 8:58
Dīvaini. Es vismaz beigas nesapratu.
Dża 31.10.06 13:38
Daudz lieka ,bet pasham gan jau patiik, nu tiiksminies,bet tieshaam nekam nederiigi, varbuut pat taa postmoderni kaa teikt...
a 24.11.07 22:15
ak, aizvainotie. neizvirzu literatūrai nekādas prasības, un man patīk.
bella 06.09.09 22:34
autors ir pubertātes vecumā un jājautā ,kam velns parāvis tas viss intersē- šīs personības komplikācijas,degradācijas- kam? ja vēlies,piedzeries kā cūka un pavārties dubļos, vai visma uzkrīti kādam nazim,būs interesantāk,kā lasīt šitos vervelējumus!
andris 21.04.11 18:47
ka vienmer - savejie sapratis un saprata- analizetaji- anali-- bet tikai rihards bargaisun tagad ari fridbergs vel ir lasami tai samudrita - parpoetizeta - parestetizeta latviesu literatura--- un protams- ka klasikis j. zvigzdins - lielisks