Kultūras un patstāvīgas domas portāls
Atbalsta
Dienas citāts
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
Tavs vārds 01.04.04 17:36
Anna Ahmatova?
Anke 07.04.04 22:17
Labs!
alise klusē 14.01.08 2:33
man ļoti patika, visu cieņu! :)
Jau izbanotais 30.11.11 21:01
Labi uzrakstīts. Prasmīgs litratūras atdarinājums. Bet ne vairāk. Nekā oriģināla. Skatījums caur trīs paaudžu sievietēm - gan pirms viņas darīts, gan pēc tam to pašu darījusi Ābele savā Paisumā, gan vēl citas turpinās - kas cītīgi mācīsies, kā pareizi rakstīt, tāpat kā šī mācījusies. Katra atsevišķi šī sieviete - tipiski klasiskā savas paaudzes latviete -, atainota tipiski šabloniski. Paprasi nelasījušajam: ko domās ar insultu mirstošā tante, ko viņas apkopes nastu nesošā kārtīgā vientuļā meita, ko viņas tīniski pārgudrā egoiste mazmeita - un visprimitīvākā atbilde būs naglai uz acs. Pati dzīve - ciešanas (sākot jau no nosaukuma). Vecene pretīga, mutere gaudena, mazmeita ļauna, garlaicīgajam jāklim suņa skatiens, negribas jau viņu, bet labāk tad tādu kārtīgo, nevis kā vecenei vai muterei - ka beigās vispār nekā.
OK, vēl viena smilšu sauja latvju sievietes dzīves bezjēdzības literarizācijā. Atgremojums.