Ilze Ķīķere: Nāve – izkapts un citi pāri
2008. gada 26. maijā, plkst. 22:22
komentāri (19)
2008. gada 26. maijā, plkst. 22:22
komentāri (19)
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
Skatuves strādnieks 27.05.08 6:51
Ilze, ļoti jauki teksti. Smējos un atcerējos visu kaut ko. Turpini, tev sanāk.
IPL 27.05.08 10:37
Man jau patīk. Ļoti. Bet to jau, Ilze, tu zini.
LR 27.05.08 12:19
Ļoti dzīvi teksti. Paldies, paspēju paskumt un papriecāties reizē. :)
Patricija 27.05.08 12:52
patiešām. :)
Morra 27.05.08 13:15
Bezgalskaisti un iedvesmojoshi :)
Izsaku patiesu cienju un iistu apbriinu tavam radoshajam garam Ilzhuk.
Taa turpinaat!
murga 27.05.08 15:53
daaaa, es tak tevi mīlu!!!
Andris Siliņš 27.05.08 19:04
Paldies, Ilze!
Esmu patīkami pārsteigts, pat sajūsmināts par Tavu savdabīgo lietu būtības izpratni. Jo īpaši tīkams man bija kaķa un suņa pāris. Es varu tikai apbrīnot Tavu spēju sadzirdēt viņu sarunas.
Tam, ka Tu raksti, patiešām ir jēga.
podziņa 28.05.08 7:26
Kaut kas mazliet savādāks. Interesanta interpretācija par lietām! :)
Vii 28.05.08 7:31
Ziedonis: relouded :)
aut. 28.05.08 7:56
Jes, inspireišn vaz, of korrrs :)
smane 28.05.08 8:01
Ilze, kaut ko tādu es būtu gatava lasīt no vakara līdz rītam, tad no tā paša rīta līdz vakaram un vēl un vēl , un vēl! Iedvesmo dzīvīgums un rotaļīgais prātīgums, vieglums ar kādu Tu tam visam tiec klāt. Raksti, Tev tiešām sanāk.
Ansis Bogustovs viņš arī hm 28.05.08 13:43
kopš frīdvalds šeit vairs nekomentē, trūkst kāda, kas pajautātu autores dzimšanas gadu :) bet tekstiņi vispār forši.
hm 28.05.08 13:48
palasīju rūpīgāk. ievads un pirmais gabaliņš ir vislabākie. gabals par nāvēm - pārāk garš. mierīgi varēja griezt īsāku - kafkas tilta garumā. par kaķi un suni - tas mazliet velk banāliju. Draudzīgā ironija ir tik draudzīga, ka jau par saldu paliek. Kā to apvienot ar drastisku nežēlību. Lūk, tāds ir jautājums.
dzimmijs13 29.05.08 4:05
Un kā jūtās cigarete, kad pelnus birdina zemē, respektīvi, ja pat ne uz brīdi sava liesmojāšā piepildījuma laikā nepieskaras ilgotajam pelnu traukam? Jebšu par pelnu trauku tiek izmantota veca, nobružāta sardīņu bundža?
Raimonds 29.05.08 8:34
Dueti un pāri.
Šorīt radio izdzirdējis Reja Čārlza duetus, izjutu vēlēšanos pārčekot aizvakar lasīto. Vai Ilze tiešām rakstījusi par pāriem? Bet varbūt par duetiem? Nē, dueti nekad nav mūžīgi.
Kā Kejs un Gerda. Jūtu kamolu kaklā ikreiz, kad atceros viņa atbildi ledaini aizžņaugtajā Veras Singajevskas balsī: "No šiem ledus gabaliņiem man jāsaliek vārds "mūžība". Mū-žī-ba, mū-žī-ba..."
rals 29.05.08 12:19
Feini. Un smalki. Vislabāk tika sunskaķis un jūra/krasts. Nāves arī labas, bet tiešām par garu - sāk vilkties un iztvaikot priekšlaikus. Bet kopumā - kaut kas mundrs. Jā, un par pāriem.
vai ne 01.06.08 15:40
it kā forši, it kā nē.
kommatu kļūdas gann
bucefal 05.06.08 22:49
ir jāitvaiko :)
Jānis 22.07.08 9:58
visnotaļ tīkami teksti, raiti lasās. prasās drusku plašāka tvēruma un lielāka atvēziena ari valodā. atsauce uz Ziedoni drusku par glaunu - šamam valodiņa kudi meistarīgāka. :)