Ansis Zunde: Uzmetums 'Raudupietes kāzusa' analīzei

2008. gada 24. aprīlī, plkst. 15:23

komentāri (12)

• zeibots 25.04.08 3:56

  beidzot kaada analiize, kas "neapvaino intelektu ar primitiivismu".
  tikai jautaajums - vai muusu kritikji sho tekstu izlasiis. un ja izlasiis, tad - vai sapratiis? un ja sapratiis - vai lietos savaa praksee?
  diez vai.
  domaajams turpinaasisies taa pati aizveesturiskaa prakse - kur autors dzimis, kaados sociaali sab apst dziivojis -- aha -- taapeec arii tasa rakstiijis utttttttttttttttt................ kad tas vienreiz beigsies. 21-jaa ak gadsimtaa...

• 文章 - 疯狗的瞎说 25.04.08 14:44

  Ezoterika apvienojumā ar orālo vārdu caureju.Pirmo daļu lasot smējos, jo domāju, ka joks, bet tad pamanīju "intelektuāļa" uzpūtīgo nopietnību un bezjēdzīgo citātu cilāšānu.Palika nedaudz skumīgi, ka kāds pasaulē jūties tik vientuļš vai nogarlaikojies, lai apņemtos ķidāt savas smadzenes uz papīra, uzdodot to visu par "analīzi"...

• artis 25.04.08 16:01

  vai Andris Zeibots?

• 25.04.08 20:41

  nāk prātā Kauliņš

• to artis 27.04.08 7:11

  Diez vai Andris. Drīzāk Pēteris...

• laiskotā no T 28.04.08 11:59

  Tikko uzgāju šo literatūras portālu. Un kā jau ņemot vērā Mērfija likumu, uzgāju to kas man ir nepieņemams. Par Raudupieti. Ir labi tā izanalizēt un iedziļināties kādā darbā. Manuprāt, ne vienmēr vajag
  'līst aiz ādas" tam rakstniekam caur viņa darbiem. It sevišķi, ja Blaumanim tā rakstīšana ir bijusi savas iekšējās pasaules izlādēšana. Ne velti es Blaumani kā rakstnieku nepieņemu. Piedodiet, bet man tāda veida literatūra liekas kā psiholoģijas stunda, kurā mani māca dzīvot. Blaumanis man neliek būt labākai un savas iniciatīvas izrādītājai. Kā sacīt - dzīve ir smaga, un nav ko lidināties un iedomāties, ka tā nav pareiza un ir kas jāmaina. To realitāti cilvēkos līdz pat mielēm man nevejag. Uz savas ādas izbaudu to dzīves smagumu. Lai vēl par to lasītu!!! Nē!

• rals 02.05.08 12:41

  Zinu, ka tas ir nepareizi un neglīti - skart autora personu/personību, taču tiešām rodas nopietnas bažas, vai viņam nav nepieciešama psihiatra palīdzība... Nu, piemēram, tas nelaimīgais Borromeo mezgls tak pavisam nav piesiets tekstam saturiski, bet pielipināts kā neveikla aplikācija, un te neko nelīdz ne Finegans, ne Tēva vārdi, ne vaimanāšana par šo vārdu trūkumu/nepietiekamību latviešu kultūrā utt.., utt.
  `Dēla vārdos ne mazāk kā Tēva vārdos izpaužas Varasgriba ― dzīvības jaudu kāpināšanas un kapitalizācijas princips. Tas ir kognitīvs un ētisks reizē. Rakstniecība ir viena no pašvaras kapitalizācijas formām, kas Tēva vārdu neapsvētītam vai pār mēru «pārsvētītam» cilvēkam tomēr ļauj dzīvot Simboliskā sabiedrībā, uzturot relatīvi pareizas attiecības ar Reālo` - tā tak tīrā vārdu caureja: kāda pašvara, kāda tās kapitalizācija? Kāda Simboliskā sabiedrība? Kā stikla pērlīšu spēli to varētu arī uztvert kā skaistu, vai iespaidīgu, vai pašvērtīgu (pašvarīgu!), vai unikālu vai vēlkautkādu, bet reālas jēgas taču visam vārstījumam nav.

• isse 22.05.08 20:13

  Kāpēc gan ne? Arī tā var lasīt Blaumani.

• E.Sh. 11.07.08 9:53

  Jāsaka tā - šo tekstu sapratīs tas, kurš pats par šādām lietām domājis (Apļveida arguments). Citam tās šķitīs vien "vārdu caurejas". Tiesa, balstoties uz psihoanalīzes konceptiem (šajā kontekstā vairāk Lakāna nozīmē), būtu jājautā - kāpēc lasītājiem veidojas šī teksta nepieņemoša attieksme, atgrūšana. Atbilde būtu, ka šis teksts apvēršs pašu lasītāju, veidojas spoguļattēls (t.sk. Lakāna nozīmē) - lasītājam pašam piemetas caureja, dusmu lēkme, verbālā nesaturēšana no konforntācijas ar savu ēnas pusi, ar sevi pašu savā citādībā. Teksts darbojas kā Citādais, kas ļauj atsegt neirotisko lasītāju kāzusus...

• Ansis Zunde 01.10.08 9:04

  Jaunais mācību gads rit pilnā sparā -- īstais laiks, kad varu pateikties lasītājiem un vēl vairāk tiem, kas šo rakstu komentēja. Prieks par to, ka Jūs lieliski tiekat cits ar citu galā. Vien sakarā ar "caurejas tēmu" gribu rosināt, lai komentētājs "rals" padomā par to, ka viņa vārdos patiesība gan skan, taču pavisam citām ausīm un citā nozīmē nekā domājis (es ceru) viņš. Ieklausīties savos vārdos un savā balsī nebūtu par ļaunu, kaut ar ne vienmēr patīkami.

• kailā 19.01.10 17:29

  bet vai mākslu vajag analizēt ar nemākslinieciskām metodēm ? Vai radošo garu var analizēt citādāk kā radoši ?

• Uldis Poriķis 20.04.11 17:09

  Lasot un "izlasot" tekstu, gribējās grauzt peņus un žļembāt krūtis un skatīties kā citi mēs raudam.
  
  Pēc komentāru izlasīšanas un sava komenta gandrīz uzrakstīšanas šķita, ka esmu jau paveicis iepriekš minēto.
  
  Paldies.

Piedalies diskusijā: