Anna Ahmatova: Dzeja

2003. gada 25. augustā, plkst. 0:00

komentāri (12)

  • Janka 19.09.03 0:30

    manupraat shaadi panti muusdienu jauno autoru seminaaraa netiktu. protams, ir jauki caur tiem atklaat padomju dziives reaalijas, bet tajaa pashaa laikaa, ja runa ir par dzejas literaaro kvalitaati, tad jaatziist, ka vaaji

  • Burvis 03.12.03 11:56

    Khmm vai var uzzinaat kursh atdzejojis shos dzejoljus. Un veel vai tomeer nevaidzeetu padomaat pr shiem pashiem tekstiem orgjinaalvalodaa, jo dazhreiz tulkjuma rezultaata zuud dzejolja buutiiba (gan neko sliktu neskau par tulkotaaju)

  • Doma 04.12.03 8:38

    Melns tīrelis, prieks zaudēts gados vijas. Dzejnieces rūpes - vārdos rastas, man auš drūmu noskaņu. Dzejas noskaņas nav gaišumam tītas (Mans subjektīvais). Iespējams, ka šī tumšā noskaņa grūž cilvēku kapā...

  • mcl 09.12.03 9:58

    vai nevajadzētu publicēt arī oriģinālvalodā?

  • Tonis 23.01.04 17:05

    Burvis un mcl! Jūsu uzdevums ir sameklēt šos oriģinālā un iemācīties.

  • Tonis 23.01.04 17:07

    Esmu sajūsmā par `Sapnī ieraudzīsi melnu aitu. Es tā būšu, `. Ļoti negaidīts pavērsiens.

  • S 08.06.04 21:12

    http://skill21.narod.ru/ah.html sheit varat baudiit briiniskiigo Ahmatovas daiļradi orģinālvalodaa

  • obi 12.02.06 4:27

    patīk. patīk dievs neglābušais.

  • samuels 31.05.06 14:55

    briinishkjiiga dzejniece, briinishkjiiga dzeja un labi atdzejojumi. ak, juus njergas tur augstaak

  • malva>samuels 14.04.07 22:29

    gluži manas domas, samuel. varbūt vienīgi par ņergām saukt nevajag tos, kam tā nešķiet. gan jau kādreiz domās kā mēs. ja nē, tad nē - tad neko ....

  • grietens 26.05.09 23:07

    Sievišķis bez gaumes, izbraukusi ar plaģiātu, savā dzīvē uzrakstījusi dažus banālus šlāgerpantiņus, toties labi kopusi ārējo daiļi noslēpumaino tēlu. Mele un zemiska cilvēku izmantotāja.

  • ironic.blonde 22.06.09 10:51

    Kāda Annai Ahmatovai bija saistība ar Jesaju Berlinu? Viņi bija tuvi draugi, vai kā tml.?

Piedalies diskusijā:
Komentāru forma

Dienas citāts

    Kā es esmu atjaunojies
    Šinīs baltās ziemas dienās
    Ne vairs miglas tālu tālēs,
    Ne vairs spoku mājas sienās.
    Nezin, kas nu apgaismojis
    Manu melno bēdu māju,
    Kurā visu savu mūžu
    Drūmu dziesmu skandināju
    - Vai tā mazā baltā roka,
    Kas aiz loga liegi māja?
    Vai tā zili zaļā zvaigzne,
    Pusnaktī, kas bojā gāja?
    Jeb vai zemā ziemas saule
    Rudens zeltu sabērusi
    Manā dvēselē?

    Jānis Jaunsudrabiņš, 1908

Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem