Maija Burima: Versija par versiju

2008. gada 2. aprīlī, plkst. 19:04

komentāri (3)

  • klaida, puorsaraksteišona? 03.04.08 14:00

    Viens no veiksmīgākajiem ir Ingas Ābeles stāstu krājuma „Sniega laika piezīmes” (2004) apskats, jo pētniecei izdevies ne vien pievērsties kolorītam atsevišķu stātu tēlu un ideju raksturojumam, bet arī izveidot vienotu skatījumu par krājumā iedzīvināto „autorprogrammu”, tās sasaisti ar pasaules literatūras procesiem: „Ingas Ābeles proza akceptē nonstopa rakstīšanas metodi, alternatīvo dzīvesveidu – nonkomformismu. Viņas varoņi pastāvīgi alkst blandīties pa pasauli un ķert brīvdabas atklāsmes, tomēr ne vienmēr gatavi riskēt ar dzīves stabilitāti, tāpēc mokās pastāvīgās pretrunās.” (1; 95) Atsevišķu I. Ābeles stāstu varoņu gaitu analīze nobriedināta līdz precīziem un emocionāliem vispārinājumiem par rakstnieces iedzīvināto personāžu sistēmu kopumā: „Viņas varoņi pastāvīgi alkst blandīties pa pasauli un ķert brīvdabas atklāsmes, tomēr ne vienmēr gatavi riskēt ar dzīves stabilitāti, tāpēc mokās pastāvīgās pretrunās.” (1; 95)

  • lietprate 21.04.08 10:35

    Analitika ir liels talants. Un gudriba - liels retums!!! Macies, klaida!

  • justs 21.04.08 11:29

    Atbildīga kritika, kā kādreiz satori bija teikts par vienu no labas kritikas pazīmēm. Bet to jau nosaka arī pamatā veiksmīgais grāmatas staurs! Visu cieņu sastādītājai

Piedalies diskusijā:
Komentāru forma

Dienas citāts

    Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais.  Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.

    Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796


Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem