Armands Znotiņš, Ieva Melgalve, Māris Mikulāns: Bēglis
2008. gada 12. martā, plkst. 18:03
komentāri (4)
2008. gada 12. martā, plkst. 18:03
komentāri (4)
Kā es esmu atjaunojies
Šinīs baltās ziemas dienās
Ne vairs miglas tālu tālēs,
Ne vairs spoku mājas sienās.
Nezin, kas nu apgaismojis
Manu melno bēdu māju,
Kurā visu savu mūžu
Drūmu dziesmu skandināju
- Vai tā mazā baltā roka,
Kas aiz loga liegi māja?
Vai tā zili zaļā zvaigzne,
Pusnaktī, kas bojā gāja?
Jeb vai zemā ziemas saule
Rudens zeltu sabērusi
Manā dvēselē?
a.l.f. 13.03.08 3:46
nē sākumam, jā beigām. kaut gan latviešu prozas problēma varētu būt tā, ka daudzi piemirst, ka viņai jābūt adresētai vēl kādam, izņemot tīksmīgu spoguļattēlu un viņam tuvu stāvošos. kaut gan kas es esmu, lai mētātos ar akmentiņiem.
zhuks 13.03.08 10:44
paldies par interviju
dz 13.03.08 11:26
vitālijs jau nekāds tur sūdu mednieks, bet gan nepilngadīgais
paula 13.03.08 12:17
man arī labāk patīk mētāties ar melgalvēm un mikulāniem. sākums un beigas kā divi dalīti teksti (ne trīs),bet miera nebija lasot.