Igors Šuvajevs: Dāvājums

2004. gada 22. augustā, plkst. 17:19

komentāri (23)

• oturmuyor 04.02.04 18:57

  šo rakstu bija jāsauc "pakošana". vai jums tas nešķiet tipisks piemērs lirozofijai?

• Tonis 05.02.04 16:36

  Sapakots jau nu ir pārpārēm. Vai no tā kāds labums, tā jau cita `paka`. Caurviju stīgu īsti neizjutu; pate nodarbe vistuvāk tam, ko krieviski sauc `filosofstvovatj`...

• 02.03.04 15:42

  murgs a la Heidegers iedomiigi un iznesiigi ar atsauksmeem latiinju un griekju valodaas

• simona de bovuāra 31.03.04 18:17

  nez kādēļ visur, kur sastopu šo kungu, man viņš atgādina perversu šovinistu-mizantropu, kurš iegrimis apcerīgā paštīksmē...njā, teksts arī tāds stailā ieturēts..

• Ai es te tapat {kuul 01.04.04 13:37

  faktolģisks uzskaitījums tam kas ko ka redz, bet vai tiešam tas tā arī ir nav padomāts, padumji perversi uzrakstīts, samaitās nevis ar domšanu, bet tas nobeigšanu, .... un ta vēl varētu turpināt

• vixne 04.04.04 12:15

  Tie Šuvajeva priekšvārdi un pēcvārdi filosofijas grāmatām man kā diletantam liekas baigi labi. Man patika "Muzejs no mūzu mitināšanās un godināšanas vietas kļūst par mākslasdarbu novietni", it īpaši "muzejs kā mūzu mitināšanās" vieta, nebiju aizdomājies...

• vixne 04.04.04 12:24

  Katrā ziņā, nebūtu autors Šuvajevs, es pilnīgi piekristu kritikai, tagad - pārāk liels respekts. Ka nesanāk kā Nīčem, kura pirmo grāmatu nokritizēja, "neesot vairs nekāds mācīts vīrs":) Starp citu - vajag izslēgt to, ka rakstītais nodzēšas, tiklīdz ieliek logā kursoru. Vai arī uztaisīt tā, ka tas notiek tikai vienu reizi. Nav tak tik grūti.

• mizinja 28.11.04 14:51

  ljoti laba eseja

• ra 20.04.05 22:56

  kā viņš ar jums, putniņi, spēlējas.. kā runcis ar dzijas kamoliņu, un jūs padevīgi ļaujaties

• Tavs vārds 19.05.05 23:26

  ja manus rakstus šādi komentētu, es arī kļūtu mizantrops. kungi, jūs taču esat tarakāni!

• Brīnums 29.08.05 16:27

  Labs raksts, klasika. Vārdu dāvājums varam aizstāt ar baudījums, esības prieks. Vienīgi, nedaudz izpaliek pateicība. Vai nav tā ka lielākajām dāvanām, lai piedzīvotu dāvājuma prieku, nav nosakāma cena? Pieminētās dāvanas ir pērkamas un pārdodamas, bet ir dāvanas kā brīnums, kā atklāsme. Īpaši priekš tā cilvēka, kurš saka "es esmu nekas" labi zināma dāvanas vērtība.

• nihil 03.01.06 20:37

  Ir ok, drīzāk pat labi. Teksts top lasītājā, tā Barts. Paši lasat, paši kaucat, bet pēc tam sadzīves steigā pa sociāli producēto realitāti... Nevajag paunas stiept kā uz ēzeļa muguras (tad nebūs "Īii-ĀĀAaaa").

• Death Dealer 20.01.06 21:28

  Igijs (no vārda Igors) pozē. Nu, lai jau pozē, ja nav nekā sakarīga ko pateikt. Tai pat laikā sajūsmai par šo narcisismu valodas spogulī es nekāda iemesla neredzu.

• evergreen 04.02.06 4:00

  kam acis tas lai redz, kam ausis tas lai dzird

• ***uZ 16.02.06 0:24

  neredzu sevi. ta nav filosofija.

• fredis 16.02.06 17:52

  Autors, redzams, ir shkjirstiijis vaardniicu. Vinju tas interesee, lai tak shkjirsta, jo katrs tachu var nodarboties ar to, ko tiik. Tiesa, kas tas ir - iisti nezinu. Un galvenais - naaviigi garlaiciigs latvieshu Heidegrs sanaak (nu labi, man, piedoshanu, arii no iistaa Haidegera ir nelabi).

• aprils 23.02.06 11:18

  Kādam labi, kādam nelabi. Pirmie smaida un viņus patīkami uzlūkot, otrie, vismaz normālā sabiedrībā meklē, tualetes telpu, kur atviegloties. Starp citu, nelabuma māktais īsti nesaprot, kas par lietu, kāpēc nelabi. Vajadzētu noskaidrot un paskaidrot.

• Fredis 24.02.06 20:38

  Tā nu gan nav nekāda apriora patiesiiba, ka nelabuma māktais īsti nesaprot, kas par lietu. Bet šajā gadījumā īsti nav nekādas vēlmesneko skaidrot. Var tik vien īsi pateikt, ka šāda dziļdomīga žonglēšana ar etimoloģijām man nepalīdz neko noskaidrot. Viena Platona dialoga lapaspuse ir daudz auglīgāka augsne pārdomām nekā šis onānisms ala Heidegers. Bet ja nu kāds grib ķert kaifu - tad vecais Martins noderēs itin labi. Un galvenais - viņš nodrošina to sajūtu, ka esat pieskārušies patiesi kādiem nezināmiem domas dziļumiem, tikai tavu neražu, neviens vēl nav sakarīgi spējis paskaidrot, kas tie ir par dziļumiem.

• KB 02.01.07 3:05

  Samērā pašsaprotams teksts. Sen zināmas patiesības ietērptas valodiskā atšifrējumā. Tikai mazliet bail, ka autors beigās pats sevi par daudz "sapisīs"(skat. pakošana) un padarīs savu paciņu nedāvināmu, jo galvenais dāvināšanā ir attiecīgā akta sirsnīgums (mīlēties nevis pisties), taču šis var iebraukt pamatīgi mizantropiskā pišanā. Bet līdz tam - visu cieņu!

• Gints 03.02.07 10:57

  Igora darbi man vienmēr ir patikuši, lai gan savu zināšanu trūkuma dēļ kādu detaļu neesmu uztvēris, bet doma, ko viņš pauž, ir skaidra! Atliek tikai celties un doties!!! Ne tikai man!

• 1-20
• 21-40

Piedalies diskusijā: