¼ Satori

Pauls Daija: Merķelis un latvieši

3. janvārī, plkst. 13:01

Lasītāju komentāri:

• Anna03.01.08 14:54

  Manuprāt , 99 % latviešu Merķeļa grāmatu nemaz nav lasījuši un par to priekšstats viņiem ir no tā, ko un kā par to stāstīja literatūras stundās. Un mana stingrākā pārliecība ir , ka literatūras skolotājas ir ļoooti pārspīlēti emocionālas un neobjektīvas būtnes. Un šobrīd viņu vidējais vecums ir 50 gadi, dzīves pieviltas īgņas , ko no tādām var vēlēties ?! Savukārt, bērni - pusaudži ir visvieglāk ietekmējamā sabiedrības daļa un viņos kā baltās lapās tiek sarakstīta informācija, kuru pēc tam dzēst vai mainīt jau ir daudz sarežģītāk.
  

• maita03.01.08 15:10

  tā par latviešu valodas u literatūras skolotājām var runāt tikai tie, kuriem pašiem kopš bērnu-pusaudžu vecuma neviens un neko nav viņu baltajās lapās 'ierakstījis'

• kastorps03.01.08 16:05

  jā jā, man arī šķiet, ka Anna konstruē tādus pat priekšstatus, kādus pati pārmet un uzskata par netikumu.
  par Merķeļa latviešiem sliecos piekrist autoram, ja ir vēlme "būt lasījušam", kas nemaz nav slikti, tad aiziet, bet ko ar to iesākt... nu, un ko iesākt, piemēram, ar Sakses ziedu pasakām?

• Anna03.01.08 17:18

  maita - no tavas mute Dieva ausī, ja vien es būtu balta kā zirņa zieds, vai neaprakstīta lapa ! Tomēr komentēt jau vajadzētu autora rakstu, ne manu tekstu. tev netiek prasīts , lai tu domātu un spriestu tāpat kā es pat ja esi tikai maita.

• maita03.01.08 21:50

  Jā, jā, pilnībā piekrītu: Tomēr komentēt jau vajadzētu autora rakstu (un tagad izlasi pati savu pirmo komentāru)...
  
  teksts ir jauks. Kaut kā tā domāju arī es, ja tekstu vērtē tikai no tā primārās mērķauditorijas, tad var sagadīties, ka Merķeļa ''latvieši'' tāds kultūrvēsturisks papīgabaliņš, ko paglabāt arhīvā, vien patiesi ir. Taču, kur paliek Budberga-Šrādera, Rozena deklarācija u.c. papīri? Proti, vai tad M.Latvijieši nevarēja kļūt par jauku izejas punktu, caur kuru skatīt apgaismības ideju u.tml. gan juridisku, gan idejisku pekstiņu radīto vidi, kurā tādi 'latvieši' vispār varēja mēģināt mosties?

• aa04.01.08 9:43

  foršs raksts, gribētos pat vairāk un izvēstāk

• Ravenna04.01.08 14:58

  Principā jau Merķelis pats atzīst, ka par pamatu darbam ir viens gads vienā muižā (nav pa rokai grāmatas, lpp. nepateikšu), + valodu viņš nezināja, bet lielu daļu laika pavadīja saistībā ar tiesu dokumentiem, tātad - tādus viņš mūs redzēja, varbūt no viņa puses raugoties, tā arī bija 1:1. Jautājums, kāpēc viņs "neraka" dziļāk - nebija vēlēšanās, iespējas?
  Ko ar to iesākt? Padomāt, kas notiek, ja sveštautietis, nezinot valodu, neiedziļinoties būtībā, paņem un "uzcep" rakstu. Morāle - varbūt labāk rakstīt pašiem?

• dz04.01.08 17:26

  man tie latviešu apraksti tajā grāmatā atgādina horoskopus - lasi un vienmēr var tiešā vai pārnestā veidā novilkt paralēles ar notikušo, notiekošo un gaidāmo.
  
  miljonus tam, kas veiks socioekonomiskizinātniskitehnisku pētījumu par "Who are the latvians?"

• Ravennai04.01.08 17:42

  Portālā tagad ir arī parādījies Merķeļa Latviešu fragments - tur arī ir Merķeļa atzīšanās, ka darba pamatā ir viens gads vienā muižā.

• exskolotājs05.01.08 16:16

  Nesaprotu, kāpēc vienmēr par "biedētājsubjektu" kalpo latviešu valodas un literatūras skolotāji! Viņu mācīti un nemācīti kādi vispār spēj atsaukt atmiņā Merķeli un Latviešus, izmantot pagātnes formu sarunās. Un emocionalitāte, kas tiek izmantota, lai vismaz kaut kā ietekmētu skolēnus (protams, reizēm bez mēra sajūtas). Fiziķiem, fizkultūriešiem, biologiem neviens virsū nebrauc. Kaut izglītotība tais jomās nav labāka.

• baba jega06.01.08 15:33

  un vēl letiņi neko negrib uzzināt (un neko arī mainīt), jo viņi jau tāpat visu zina. ko tur vēl...

• a.l.f.08.01.08 16:24

  latviešu valodas un literatūras skolotāji mēdz būt fantastiski, zinoši entuziasti.
  
  bieži.

• Gailis Udensviirs09.01 15:0309.01.08 15:05

  
  
  kapeec KAULINS JAANIS savu brinishkiigo Blogu aiztaisijis ?
  
  http://kaulins2.blogspot.com/
  
  
  Es gribu iekshaa !!! LAsu jau labi sen. Vienigaas zales pret depresijaam un labs lidzeklis domaashanas izraisishanai
  

• Andris11.01.08 13:25

  Raksts ļot labs. Ir gadījies palasīt ne tikai Latviešus, bet arī citus Merķeļa darbus - Vidzemes senatne, Vanems Imanta. Viņa ieguldījums latviešu pseidomitoloģijā īstenībā ir diezgan liels un plašās tautas masās vēl nemaz nenovērtēts.
  
  Un par tiem latviešiem, kādi viņi bija... Nebija viņi ne tik nabadzīgi, ne tik drausmīgi apspiesti, bet Merķelis savos apgaismes centienos krietni sabiezināja krāsas, un galu galā ar šo darbu (Latvieši) pat izpelnījās zināmu ievērību Eiropā..

• malva21.01.08 12:55

  man domāt, ka Merķeļa `Latvieši` ir gana labi jau ar to vien, ka latviešiem ir ar ko iesākt sarunu ar latviešiem. jo biežāk latvietis a r latvieti parunāsies (nevis parunās p a r latviešiem), jo cerīgāk. man jau tie latvieši (ne latvijieši) patīk - šerpi reizumis, bet daiļi

• lasitajs18.02.08 1:18

  Raksta vieniga vertiba ir tas, ka pieversas tekstam, kas sen vairs nevienu neinterese un kas ir ieguvis mitologisku pieskanu ka skolas teksts. Neviens tacu neatceras V.Millera sacerejumu, kas komenteja sho tekstu ka socialekonomisku, tapat ari nevienu neinterese komentari, kas bijusi pirms Daijas sacerejuma. Interesanti, ka tadi pasi murmulisi ka Pauls te komentaros iesaucas, ak, cik dizi, ak, cik interesanti un vairak ari neko nezina. Divaina ir ta latviesu vesture, kas izpauzas ik pa izsaucieniem katras paaudzes jaunatne, kura megina pasmerkigi kaut ko teikt par bijuso, tacu nevar atrast savu vietu, ari te - nav ne nobeiguma, ne secinajumu

• isse22.05.08 17:18

  Daži citāti:
  Citāts no Merķeļa: "Es nolieku šo savu darbu cilvēces acu priekšā kā dokumentu tai briesmīgajai prāvai, kuru nākotne agri vai vēlu uzsāks pret manas tēvzemes apspiedējiem";
  Grāmatas moto: "Pazīdams ļaunumu vēlos nelaimīgajiem steigties palīgā";
  V. Plūdonis: "Merķelis atrada latviešus un parādīja tos pasaulei".

• untranslated05.06.09 10:48

  Merķelis ir dzimis Latvijā, tā ka, jādomā, latviešus drusku tomēr pazina.

• merģelis12.08.10 11:30

  tapec ka vārds Merķelis - labi un viegli pieskan latviešu valodai i mēle to viegli un labi izrunāt , i viegli paurī iesēžas ..nu tas ir viens no iemesliem...
  
  Katlakalna kapos akmens pie viņa kapa no "pateicīgiem latviešiem" uzlika jau 1869 gadā ,tātad krietni pirms darba latviskošanas..