Aleksandrs Solžeņicins: Nobela lekcija 1970. gadā

2004. gada 18. augustā, plkst. 11:58

komentāri (3)

• dons_Kihots 04.12.03 0:54

  Mjaa...pat nemanaami ka lekcija lasiita 70-tajaa jeb jau 40 gadus kaa pieejama. Cilveece gandriiz vai tikai mazu "pasoliiti" ir speerusi iistenu veertiibu atziishanaa:( Vai tautu daba? Varbuut paaraak pesimistiski, bet buus sliktaak. Un asinainais terorisms, un 11. septembris, un musulmanju atskirigaas antiamerikaaniskaas juutas?...Bet varbuut tomeer ir iespeeja niideet sho ljaunumu, kaut vai uzklausot uzburto ienaidnieku? Ir saapiigi un vienlaikus liidz asaraam skaisti apzinaties, ka Visaugstais ljaava Solzenicinam izklut dzivam no gulaga sausminoshas elles kambara. Un iegutaa Nobela premija, ko vins ir pelnijis varbut pat vairak nekaa jebkurs ieprieksejais laureats, ir kaa atgadinajums, ka mees speejam uzveikt ljauno. Ir jatic!

• pūce 01.01.04 11:35

  Lekcija nolasīta 1970.gadā, bet šķiet, ka tā sarakstīta nesen un nolasīta šodien. Tas tikai lieku reizi pierāda Solžeņicina domu par mākslas un gara vispārcilvēcīgumu un mūžīgumu. Žēl, ka www.satori nav pieejama minētā Kamī Nobela lekcija.

• neill 01.01.04 15:19

  Ir jābūt laikam īpaši apdāvinātam , lai spētu izteikt savas domas,.. kaut gan, katrs mēs ejam savu ceļu, cits caur sāpi, kļūst ģeniāls, jo savādāk viņa pieredzei nebūtu nekādas vērtības, jo nebūtu taču ar ko salīdzināt! vārdi, vārdi,... ?? :)

Piedalies diskusijā: