Ingmars Bergmanis: Čūskas āda

2007. gada 3. novembrī, plkst. 13:28

komentāri (4)

  • 03.11.07 14:37

    teksts tāds pats kā viņa filmas. Patiess, bet iznīcinoši drūms noskaņā

  • pseido 03.11.07 14:49

    šī teksta patiesums un līdz ar to iedarbīgums mani gandrīz saraudināja. Šo citātu gribas pierakstīt, lai lasītu vēl un vēl "Mākslinieks stāv uz tiem pašiem pamatiem, uz kā turas ikviena cita būtne, kas eksistē tikai un vienīgi sevis pašas dēļ. Kopā ņemti, mēs, domājams, veidojam visnotaļ sazarotu brālību, kas tādējādi savtīgā sadarbībā apdzīvo silto, netīro zemi zem aukstām un tukšām debesīm."

  • Patricija 08.11.07 17:59

    es paliku turpat. tajā tekstā. eksistēt tikai un vienīgi sevis dēļ. smagi. bet precīzi.

  • m 14.07.08 21:21

    Bergmans bija pimpis un tur neko nevar padarīt. Darbi ir ģeniāli - tik ilgi, kamēr par pašu autoru neko nezini, tad ik darbs pārvēršas viņa paša debilās personas uzskatāmā preparācijā un tā kā viņš man neinteresē, tad nevēlos arī iedziļināties preparācijas procesā nedz rezultātos. Izlasīju biogrāfiju un sačakarējās man viss filmu skatīšanās prieks

Piedalies diskusijā:
Komentāru forma

Dienas citāts

    Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais.  Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.

    Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796


Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem