Mano Vēga: Dzejoļi

2007. gada 30. oktobrī, plkst. 11:36

komentāri (84)

• Manu Čao 30.10.07 13:06

  +1! (nos irds)

• Žubīte vējā 30.10.07 13:47

  Man arī gribētos tik gudrai būt, bet man jau 19 un es vēl neesmu visu Dostajevski izlasījusi un esmu visu nokavējusi. Novēlu autorei vēl daudz katarses!

• a. 30.10.07 14:04

  ļoti labi!!

• Av 30.10.07 14:38

  manuprāt, te daudz, daudz jāstrādā, lai tēli, kas, jāatzīst, reizēm izdodas simpātiski, līmētos kopā. varētu salīdzināt ar cilvēku, kurš runā gramatiski pareizos teikumos, bet sarunbiedrs nespēj uztvert, ko tieši viņš saka, apmēram, kā politiķu intervijās

• dz 30.10.07 15:54

  baisi palika lasot.. uz papīra ir baisi.. nezinu, kā būtu ar viņu tiešsaistē sarunāties.. bet viņa vēl tikai 18.. mūžīgais sieviešu vecums, jāatzīst, man jau patīk tāds. nu, laiks jau visu saliks pa vietām un lietām

• Patricija 30.10.07 16:13

  piekrītu Av teiktajam par piestrādāšanu. bet ticu, ka te būs un sanāks. teksts valdzina. veiksmi, Mano Vēga.

• Luīze 30.10.07 16:24

  gan jau nobriedīs un pārstās rakstīt:)

• agii 30.10.07 17:03

  tie, kuriem mūždien būs, ko teikt, kuri domās, jutīs - rakstīt nepārstās =) rakstītais brīžiem rada vieglu eiforiju, bet jāstrādā, jāstrādā... veiksmi, izturību, pacietību =)

• mila 30.10.07 17:18

  ļoti grūti lasās. daudz visa kā. pat pārāk. katra rinda smaga. smacē

• Apustulis_007 30.10.07 20:06

  Ievads atgādināja laureātu runas Nobela balvas pasniegšanas ceremonijā.

• salāts 30.10.07 20:08

  Man patīk īsi un tai pat laikā prikolīgi ievadi.

• murga 30.10.07 21:53

  kopš es iemācījos vārdu "glosolālija", man parādās arvien vairāk izdevību tie pielietot. arī šeit. teksts lasās pat ļoti raiti, acis slīd neaizķeroties, taču apstājoties nav iespējams pateikt, par ko un ko tikko esmu lasījusi. rodas sajūta, ka mano vēga runā mēlēs. taču neskatoties uz to, nav šaubu, ka teksts ir labs. pat ja šī nešaubība ir tikai lasītāja mazvērtības kompleksa "kotadesdumjšunmaziņšvarusaprast" sekas. turklāt dzejoļos, ko man ir bijusi tā izdevība lasīt pirms šīs publikācijas, ar prieku atklāju pazīstamus elementus, kas jau uzrunā ar citu spēku. (negaisi ir visklusākās naktis) (priedes ir tikai uzrautas skabargas kāpaipret visu to, cik daudz esam citiem)

• murga 30.10.07 21:55

  ja es nebūtu murga, es teiktu vienkārši: "Šitamajam ir baigākais drauds folklorizēties, un man ņifņif neinteresē, kā tas tā nākas.":)

• no-one 30.10.07 22:01

  Piekrītu Luīzei.

• artis 30.10.07 22:32

  Nav manā gaumē, man vispār šķiet dīvaini, ka kāds tā vēl raksta. Nu, ķipa kaut kā uz tā sirreālisma pusi utt. Kaut kad pērn Karogā varēja lasīt arī dadaismā sarakstītus dzejoļus, kurus rakstījis latvietis 21. gadsimtā. Tas laiks ir aizgājis, kāda jēga kaut ko simulēt? Smieklīgi :)

• mila 30.10.07 22:39

  a kāda dzeja tevi tagad uzrunātu, arti?

• Mano 30.10.07 22:59

  `mēmas šiltītes guļ/notriektas diognālē`ar šo Tu desakralizē absurda literatūru ?plurālisms, viss ir pārāk relatīvs, nervērtīgs, un tāpēc tik smieklīgsjesus !

• artis 30.10.07 23:11

  Par tevis citēto dzejoli (tur bija doma, bet tas bija sen un es vairs neatceros) un citiem, kas atrodami zem tiem tajā publikācijā, man ir kauns. Un vispār - es zināju, ka tamlīdzīgs gājiens sekos. Cik tipiski! Par to smieklīgu - nu, piemēram, kādam smieklīgs liekas melnais humors, citam - jēlais. Man smieklīgs (šeit gan negatīvi) šķiet dadaisms (tiesa ne viss). Piemērs:(..)uz ibn dadahismapspssublimatia izID iz zem___nu nezinu

• artis 30.10.07 23:11

  kas tādā tekstā var iedot pa galvu? man nekas

• heresy 30.10.07 23:34

  Reibinoši. Pārmērīgu intelektuālismu un tēlainību sev piesaistot ir grūti gūt atsaucību. Dzeja izskrien caur uztveri atstājot tukšumu- tēlu tramvajs, bet patīk. Par autores tekstu par sevi- ta mēs visi gudras grāmatas lasam, bet Sartrs, Kamī u.c. nepadara par radošu personību. Roc realitātē.

• 1-20
• 21-40
• 41-60
• 61-80
• 81-100

Piedalies diskusijā: