Venedikts Jerofejevs: Mana mazā ļeņiniāna

2007. gada 25. septembrī, plkst. 21:40

komentāri (5)

  • aija 26.09.07 10:43

    fantastiko, bet kurs ir tik slinks, ka nemak izlasit Venjechku originalvaloda??? a nu ka ashi macities krievu valodu!

  • stiķe 26.09.07 17:53

    ak dies, vaj ta tulkot vairs neko nav vērts? jautājums nav par pārcelšanu vai nespēju lasīt orģ.,\, bet par piedāvāšanu. ha.

  • hm 29.09.07 11:34

    fantastisks teksts. forshi, ka J.Kalve to paartulkojis. danke schon.

  • jenufa 03.10.08 16:41

    Kad mēs augām - rakstījām sacerējumu "Ļeņina skaidrībā aug es gribu". Latviski.

  • 10.05.09 14:17

    līdz brīdim, kad viņš vairs nemācēja rakstīt.

Piedalies diskusijā:
Komentāru forma

Dienas citāts

    Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais.  Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.

    Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796


Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem