Ingmāra Balode: istaba, kurā kāds nerunāja

2007. gada 19. septembrī, plkst. 21:20

komentāri (7)

  • aija 20.09.07 10:24

    sen nebiju izjutusi tadu baudu lasot dzeju. njammmmmm.

  • pastāvīgais lasītājs 20.09.07 11:40

    fantastiski dzejoļi, tik sievišķīgi, smalki un izjusti - labā nozīmē. trausla dzejas pasaule, pilnīgi jūtos tajos kā zilonis trauku veiklā. ib ir mana mīļākā sievieškārtas latviešu dzejniece. stulbi, ka jālieto tāds dalījums, bet tā ir.

  • Janiz 20.09.07 17:05

    Jaušams, ka I.Balode ir izlasījusi tonnām pirmšķirīgas dzejas. Gudra dzejniece. P.S. Bilde forša.

  • bb vakarinjas 23.09.07 22:32

    riebjas sitaa dzeja forshaa... un itsevisci latviskais - forsho tiinju - nosaukums

  • erna 25.09.07 11:56

    viņa ir lieliska. lieliska

  • gets 30.09.07 14:57

    šī smalkā dzeja uz kaut kā uzbūvēta? jo nejūtu, kā viss kopā vienojas - pārāk daudz vārdu, nav spēcīgas noskaņas. izņemot dažos dzejoļos, tajos īsākajos :) viss kaut cik kopā turās.

  • l. 09.10.07 17:21

    šorīt lasīju ledenes, tagad šo - pavisam labi. visļotāk labi.

Piedalies diskusijā:
Komentāru forma

Dienas citāts

    Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais.  Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.

    Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796


Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem