Aleksandrs Meņšikovs: Dzejoļi no krājuma "Līdzās"

2007. gada 4. septembrī, plkst. 20:32

komentāri (9)

  • Patricija 05.09.07 14:11

    jāpadomā. padomāju. hm.

  • artis 05.09.07 15:05

    Man diezgan patika pēdējais dzejolis, vispār tāda gaiša noskaņa - tāda, kāda man patīk. Ideāli nav. Un tas ir loģiski.

  • gerrda 05.09.07 16:35

    un kā tu paliki lejā, un man šķita, ka tā bijis vienmēr tas baigi iepatikās

  • aija 05.09.07 17:58

    originala drosi vien labak...

  • paula 05.09.07 18:15

    saņemieties. bez pamata jau tie tulkojumi netop. acīmredzot, kādam tas vai nu ir VAJADZĪGS (gandrīz zrakstīju Bajadzīgs), vai arī - visi to oriģ. nelasa. Labi i tā, i netā.

  • pono 05.09.07 19:21

    ja neliktu enter,tad buutu labs staasts. dzeja taa nav.

  • a shima 06.09.07 18:10

    tā vienkāršība izliekas par piemīlību ^^

  • ironic.blonde 10.09.07 15:42

    true indeed.

  • 01.09.08 20:30

    "Atceros:
    mēs esam divi,
    kājas
    nezina citu ceļu -
    nes uz riņķi.
    Šī ieciklēšanās
    izstumj gaismas svītrā
    to,
    par ko mēs pat nedomājam."

    viskaut ko jau viskaut kamie raksta. daudz visa kā.

    nekas spilgts. bet palasīju. nu patika.

Piedalies diskusijā:
Komentāru forma

Dienas citāts

    Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais.  Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.

    Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796


Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem