Aleksandrs Meņšikovs: Dzejoļi no krājuma "Līdzās"
2007. gada 4. septembrī, plkst. 20:32
komentāri (9)
2007. gada 4. septembrī, plkst. 20:32
komentāri (9)
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
Patricija 05.09.07 14:11
jāpadomā. padomāju. hm.
artis 05.09.07 15:05
Man diezgan patika pēdējais dzejolis, vispār tāda gaiša noskaņa - tāda, kāda man patīk. Ideāli nav. Un tas ir loģiski.
gerrda 05.09.07 16:35
un kā tu paliki lejā, un man šķita, ka tā bijis vienmēr tas baigi iepatikās
aija 05.09.07 17:58
originala drosi vien labak...
paula 05.09.07 18:15
saņemieties. bez pamata jau tie tulkojumi netop. acīmredzot, kādam tas vai nu ir VAJADZĪGS (gandrīz zrakstīju Bajadzīgs), vai arī - visi to oriģ. nelasa. Labi i tā, i netā.
pono 05.09.07 19:21
ja neliktu enter,tad buutu labs staasts. dzeja taa nav.
a shima 06.09.07 18:10
tā vienkāršība izliekas par piemīlību ^^
ironic.blonde 10.09.07 15:42
true indeed.
01.09.08 20:30
"Atceros:
mēs esam divi,
kājas
nezina citu ceļu -
nes uz riņķi.
Šī ieciklēšanās
izstumj gaismas svītrā
to,
par ko mēs pat nedomājam."
viskaut ko jau viskaut kamie raksta. daudz visa kā.
nekas spilgts. bet palasīju. nu patika.