Dainis Leinerts: Hiperteksts un atvērtais mākslas darbs

2007. gada 7. augustā, plkst. 18:18

komentāri (20)

• eu! 07.08.07 21:48

  Vai hiperteksta apcerētāji ir dzirdējuši tādu lietu kā permutācija un tamlīdzīgi zvēri?

• hm 08.08.07 18:52

  viennoziimiigi - paziistam permutaacijas, variaacijas, kombinaacijas, logaritmus, matricas,

• >g%y< 08.08.07 21:08

  Lai jau nu Leinerts pats nodemonstree, ka uz to paraudziities. Peedeejais avots veel atveerts.

• eu! 08.08.07 22:45

  Nu tad lai hiperteksta radītāji nemēģina man iegalvot, ka šāds teksta veidošanas paņēmiens rada kaut ko unikālu literatūrā. Tipa tāpat no tā visa var beigās radīt noteiktu daudzumu teksta vienību. Tas, ka, piemēram, 500 darbi ar +/- līdzīgiem sižetiem etc. būtu garlaicīgi lasītājam, ir pavisam cita lieta... taču kamēr randoms - tikmēr labi...

• un vispār 08.08.07 22:48

  Labāk būtu paŗpublicējuši to 12.lpp no Eko darba, uz kuru ir 4 no 5 tekstuālajām atsaucēm, nevis tērējuši laiku ar pārstāstu

• hm -> eu! 08.08.07 23:49

  pirms apgalvot, ka 'šāds teksta veidošanas paņēmiens' nerada kaut ko unikālu literatūrā, vispirms iepazīsties ar projekta specifikācijām un tehnisko instrukciju. Kamēr runa ir tikai par permutācijām - tikmēr tiešām tas vēl nav oriģināli. to jau ir darījuši dadaisti un Oulipo grupas dzejnieki. unikalitāte sākas ar teksta elementu marķēšanu, ceļošanai starp tiem. To vēl neviens literatūrā nav darījis šādā nolūkā.

• eu! 09.08.07 0:20

  Tai unikalitātei un darīšanai/nedarīšanai nu jau aprit gadi četrdesmit ja ne vairāk... tiesa, ar digitālo tehnoloģiju attīstību var teikt, ka unikāls šis pasākums ir tikai pēdējos 17-20 gadus, tas tiesa....

• Cuptext 09.08.07 10:29

  Tomer neredzu patiesas robezhas starp patriotisku hipertekstuaalistu vai veel garaam sliidoshu zinju apstraadnieku. Tomeer ceru, ka driizuma noskaidrosies patiesiiba, kas ir falshs h-tekst-ists,. bet kas bez tam. Arii tad ja neviena nebuus, tad process (luudshanas,gaidiishana, kluseeshana, ceriiba) , vismaz atgaadinaas ko aktiivu.

• hm -> eu! 09.08.07 15:38

  Pārslēdzu programmas citu pēc citas. Nevienas miklas vāveres. Kāpēc no rītiem neraida pornogrāfiju? Vai viņi nekad nav dzirdējuši par rīta erekciju? Tad vismaz būtu vērts mosties. The Morning Porn Show.

• admin->hm 09.08.07 16:05

  piedod, tā vienkārši gadījās. ne-apzināti.

• nrtt 12.08.07 15:13

  Lai jau bērni ņemas. Aizkustinoši, ka grib `sagatavot augsni` ar izglītošanas palīdzību. Un nezin/neaptver ābeces patiesību, ka ikviens mākslas darbs (ja tas tāds ir) ir unikāls, savukārt detaļu vai matricu vaivēlkautkā marķēšana jau ir tie bērna šļupsti, jas signalizē par notiekošā infantilismu.

• hm -> nrtt 12.08.07 18:39

  :) aprobezhotība mīt tieksmē visu paturēt pa vecam un pasludināt mākslas darbu par neanalizējamu, jo tas ir unikāls. humanitārajās zinātnēs vienmēr ir bijusi liela problēma unikālu, kvalitatīvu faktu/zināšanu aprakstīšana kvantitatīvās un kategorizējošās formās. Un tomēr 19. O.Konts uzdrošinājās veidot sistēmu, kur par sociāliem fenomeniem iespējams paust ne vien sājusmu/riebumu šauri estētiskā plaknē, bet arī salīdzināt tos un iegūt vērtīgus, lietojamus ne vien unikālus secinājumus. Protams, aproksimācijas procesā mākslas darbs analīzes vajadzībām tiek aprakstīts 'vienkāršoti'. Bet tas, ko tu nrtt, būtībā saki, ir ka nevar salīdzināt trolejbusu, autobusu, vilcienu un tramvaju, jo tie katrs ir unikāls transporta līdzeklis.

• tieši tā 14.08.07 10:35

  salīdzināt jau var, bet kāda jēga? pateikt, ka trolejbusam ir ūsas, bet tramvajs iet pa sliedēm? Pateikt ka tēlniecība ir telpiska, bet glezniecība plaknes māksla? VIenalga par literatūras vēsturi vai tradīciju. Skatīsimies ko un kā būs sastrādājis hiperteksta projekts - baudīsim (vai iespējams nebaudīsim) rezultātu un tad spriedīsim, cik forši var/nevar izvest hiperteksta ideju un kāds no tās labums (izņemot arī LV izdarīt to, kas citur jau ir ikdienas prakse)

• nrtt 14.08.07 17:46

  `humanitārajās zinātnēs vienmēr ir bijusi liela problēma unikālu, kvalitatīvu faktu/zināšanu aprakstīšana kvantitatīvās un kategorizējošās formās.`. Lūk, lūk, runa ir par zinātni! Arī satiksmes līdzekļu salīdzināšana izmanto zinātnes pieeju. Bet runa ir par mākslas darba unikalitāti, kura nav ne jāpierāda, ne jāapraksta, ne jāanalizē. Tādēļ PRIEKŠLAICĪGĀS klaigas par to, cik tas būs skaisti un aizraujoši, ir lēta tērgāšana un miglas pūšana...

• hm -> nrtt 14.08.07 20:41

  literatuura ir dalja no kultuuras, un arii zinaatne ir dalja no kultuuras. izlasi fragmentu no Berouza intervijas, ko es nesen iepoustoju pie Hiperteksta manifesta. tur uz sho jautaajumu jau ir atbildeets. metaforiskaa labs piemeers ir digitaalaas tehnologjijas - kameer bija kinofilma, vareeja runaat ' konkreetu', 'absoluutu', 'unikaalu' maakslas darbu. jo tas bija ietverts analogajaa neseejaa/medijaa. digitaals atteels buutiibaa sastaav no IEROBEZHOTA skaita pikselju. Pikselju skaits (kvalitatiivaas kameraas) ir pietiekams, lai cilveeka acs atziitu, ka tas ir kvalitatiivs, unikaals, konkreets atteels. taa kaa buutiskaa robezha ir cilveeka izshkjirstpeejas robezha. - cilveeks neuztver kraasas un atteelus absoluuti. vinjam ir kaada izshkjirtspeeja, kad vinjsh saka - jaa, shie atteeli ir vienaadi. tachu izraadaas, ka apluukojot palielinaajumaa, atklaajas atshkjiriiibas. izraadaas, ka atteeli ir tikai par 97,25 % vienaadi. man tagad nav laika gara klaastiit, bet iedomaajies sho analogjiju attieciibaa uz hipertekstu, un pienjemsim, ka tagad divu autoru savienojuma vietai (kvalitaates) koeficients ir 5,5 %. skaidrs, ka saliidzinaajumaa ar cilveeka 97,5 % koeficientu tas vareetu izskatiities naivi, beernishkjiigi vai neiespeejami. tachu buutiska ir tieshi speeja saskatiit tendences, ne tikai pastaavosho situaaciju. atshkjiriiba ir taa, ka es esmu drosmiigs cereet, ka mees reiz paarsniegsim 97,5 % robezhu, bet tu esi aprobezhots ikonoklasts

• X 15.08.07 0:16

  eu, nu, ja jau tu, hm apgalvo, ka "skaidrs, ka saliidzinaajumaa ar cilveeka 97,5 % koeficientu tas vareetu izskatiities naivi, beernishkjiigi vai neiespeejami. tachu buutiska ir tieshi speeja saskatiit tendences, ne tikai pastaavosho situaaciju." tad arī atbildi, lūdzu, saturīgi uz rbb uzdoto jautājumu tā paša maifesta sadaļā. Un vēl varētu lūgt iztikt bez šādiem apgalvojumiem kā "bet tu esi aprobezhots ikonoklasts". Ja trūkst enerģijas (vai zināšanu un prasmju) aprādīt citu tradīciju piekritējiem sava projekta unikalitāti un ģenialitāti, tad varbūt paņem atvaļinājumu un atpūties, lai cilvēki paši padomā, nevis demonstrē te savu pagurumu...

• X 15.08.07 0:17

  nezinātājiem iekopēju rbb jautājumu: "rbb 08.14 18:13 Un vēl - kāpēc rotaļlaukuma centrā izvirzīts (vārds/jēdziens) hiperteksts. Kāpēc tāpat nevarētu blakus kontekstam, intertekstam, hipertekstam, metatekstam, megatekstam aplūkot (un izbrīvēt no neziņas telpas) intratekstu, infratekstu, ultratekstu, politekstu, paralēltekstu,... iedomājieties, kāda iespējas atklājas, tekstu modelējot un būvējot, kā bērnu rotaļvilcienu, kur teksti brauc pa dažādām sliedēm dažādos līmeņos (paralēli horizontālē, un paralēli vertikālē), dažādos tempos un veido kaut kādu polifonu partitūru... Ideju dāvinu!"

• Kleksis 19.08.07 7:02

  Apgalvojums, ka eksistē neanalizējami mākslas dar- bi, maigi sakot, ir fufelis. Palasiet Karnapa loģisko sintaksi un jums kļūs skaidrs jūsu maldu iemesls. Par hipertekstu. Teksi rodas vai nu psiholoģiskās, vai vizionārās daiļrades rezultātā. Pirmai paņēmiens, figurāli izsakoties, beidzas ar strupceļu.

• nrtt 20.08.07 11:56

  Ir vagoniem Monas LIzas portreta analīžu, un neviens Karnaps vienalga netiek BŪTĪBAI ne par kapeiku tuvāk. Un saukt var i par psiholoģisku, i vizionāru, i vēlkautkādu - no tā nekas nemainās...

• Kleksis - nrtt 23.08.07 6:25

  Monas Lizas portretā Leonardo sevi uzgleznoja sievietes izskatā. Vienā eksperte to pierādīja. Ņemot vērā meistara īpatnības, tas tā varētu būt!

Piedalies diskusijā: