Kā es esmu atjaunojies
Šinīs baltās ziemas dienās
Ne vairs miglas tālu tālēs,
Ne vairs spoku mājas sienās.
Nezin, kas nu apgaismojis
Manu melno bēdu māju,
Kurā visu savu mūžu
Drūmu dziesmu skandināju
- Vai tā mazā baltā roka,
Kas aiz loga liegi māja?
Vai tā zili zaļā zvaigzne,
Pusnaktī, kas bojā gāja?
Jeb vai zemā ziemas saule
Rudens zeltu sabērusi
Manā dvēselē?
Elīna 22.12.03 23:22
'ļoti intiģējoši. Man likās,ka viņam ir paredzēts nosalt pie savas mājas kā Cibiņam, bet beigas bij laimīgas :). P.S.hvordan gor det med din dansk sprog:)?
Nancis 08.01.04 10:53
Man ir mazsaprotami, kāpēc, ja autors ir sieviete (pieņemu pēc pseidonīma), viņas literārajam varonim iznāk būt vīrietim? Manuprāt vīriešu domāšana un psiholoģija ir pavisam citādāka (ja gribi, lasi - primitīvāka), tāpēc stāsts šķiet nedabīgs.
sterila 14.03.04 14:36
khmzs, man arī šī dzimumu maiņa, autors- sieviete, literārais varonis- vīrietis, kaut kā liekas nesaprotama, bet viss kārtībā:)Daudzsološi...
Sīmors 14.04.04 16:03
Veiksmīgas detaļas, bet sižets shematisks, kas Lapiņai vispār raksturīgi.
incorrect 16.04.04 14:33
Nu un tad, ka autore ir sieviete? Es domāju, ka šajā darbā jau nu gan nav jūtams tas, ka kaut kas varētu būt nedabisks. Dažas lietas gan man likās un nepiederīgas, bet visumā - labi!
Adrians 31.05.11 10:37
Savukart, es biju domājis, ka arī viņu piekaus par to dīvainā izskata svīteri. Domāja palīdzēt, bet arī paši piekāva.