Dmitrijs Prigovs: „Dzīvojiet un nemelojiet!”

2007. gada 17. jūlijā, plkst. 23:25

komentāri (12)

• ui! 18.07.07 10:39

  Šausmīi krievijiski. Vienīgais, kā ar lasīt šos dzejoļus, ir reizi pa reizei atminoties krievu lit. tradīcijas...

• dukts 18.07.07 13:59

  paldies par tulkojumu! lai dzīvo krievu konceptuālisms!

• Elsb 18.07.07 14:34

  Krāmējos atmiņā, bet nenāk prātā neviens jēdzīgs krievu dzejnieks, kurš būtu dadzīvojis līdz zolīdam patriarha 80. Varbūt tādu nemaz nav. Varbūt nezinu. Likās, ka arī latviešiem nav, bet tad atcerējos Saliņu, Sodumu... Nav tik traki. Tomēr lielākā daļa mirst kā mušas vēl itin, teorētiski, dzīvelīgā vecumā.

• J. 18.07.07 15:22

  Varbūt krievi mirst ātri, bet parasti dzejnieki izdzīvo ne ilgāku, ne īsāku mūžu kā parastā tauta. Ir dzejnieki, kas mirst, nesasnieguši 50 - 60 gadu vecumu, bet ir arī daudz tādu, kas velk pāri 80. Katrā gadijumā, ja veidotu starp pazīstamajiem dzejniekiem sarakstu ar tiem, kas miruši pirms 30 - tad baigi daudz nesanāktu.

• Elsb 19.07.07 8:43

  Es nekādā gadījumā negribēju kultivēt mītu, ka dzejnieki būtu kaut kādā ziņā traģiskāki par pārējo tautu. Vnk ievēroju, ka Prigovs dzimis vienā gadā ar nelaiķi Brodski un vēl viņa aiziešana man lika atcerēties to, kas tiešām lavīnveidīgi piemeklēja latvju dzeju, kad dažu gadu laikā ķelli nolika Kunnoss, Majevskis, Melgalvs, Baltvilks, Neibarts, Čaklais, Zirnītis, Remass - visi džeki pašos spēka gados un +/- tā pati paaudze. Tas mirklis tiešām bija tāds blīvāks.

• frīdvalds 21.07.07 11:38

  Palasījos un vietām atradu lielisku attaisnojumu savam apgalvojumam, ka texts bez autora nebūtu nekas, tā būtu tikai apdrukāta strēmele. Var strīdēites par to, vai šī autora pieredze kādam (mani ieksaitot) ir īpaši svarīgi, taču neizbēgami tieši tā ir degviela viņa pantiem. Naivi, stulbi, varbūt, taču ticami, jo tajos parādās cilvēx, kas cīnās ar cilvēku sevī, ar dzejnieku sevī, personība spļauj savu domu asinis un tas, mīlīši, ir daudz svarīgāk, nekā pīt savu iedomu mežģīnes. Neraugoties uz daudzām atšķirībām pasauluzskatos, Prigovam augstākais novērtējums par spēju būt godīgam vien. No vietējiem poētiem es to piedēvētu vienīgi Piņķim (un vēl dažiem, kurus elite nekad neatzītu par dzejnieka vārda cienīgiem).

• fridvalds 21.07.07 11:50

  P.S. Un patiešām liels, sirsnīgs (tikpat sirsnīgs, cik parasti tāda ir mana gānīšanās par grāmatgalvām) paldies redkacijai, ka pēc ilgāka pārtraukuma atkal publicējusi kaut ko tādu, kas runā kliedzienu nevis aprēķina vai retoriskas tukšvārdības valodā. Tiešām paldies, jo izlasot šo, izrādas, es spēju būt arī no sirds priecīgs par publicēto, nemeklējot tajā nekādus zemūdens akmeņus.

• ŽD 21.07.07 14:54

  Frīdvalds jau sāk izklausīties balts un pūkains. ^____^

• amanda 11.10.07 19:24

  Dmitrijs bija pūļa mēle - zinu, dzirdēju. Līdzīgi kā Visockim - kad viņš atvēra muti, viņš vairs nebija viņš, viņš bija tie citi. Tas ir dots retajiem, tādas mokas un tāda bauda.

• Tintes traips 12.10.07 13:01

  Es tak nemeloju bez vajadzības.

• dz 14.10.07 17:37

  es arī viņa laikā notiku.

• X 17.10.07 10:58

  manā laikā nomira Prigovs

Piedalies diskusijā: