Kitija Balcare: Mūsu aizsargkrāsas
2007. gada 16. jūlijā, plkst. 14:38
komentāri (49)
2007. gada 16. jūlijā, plkst. 14:38
komentāri (49)
Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
J. 16.07.07 15:27
Ir izjusti, ar emocijām, sieviešķīgi, bet ne negatīvā nozīmē.
z 16.07.07 15:36
kopumā esmu sajūsmā, bet dažas vietas tādas šķebīgas.
dz 16.07.07 15:38
vai ar to var arī sev vēdertiesu sagrabināt? brīžiem inflāciju ignorēt.. utt. ?
artis 16.07.07 15:45
lūpas, acis, skūpsti, čuksti, pūdercukurs, šahs - tas viss tavā dzejā jau bijis arī pirms tam: pirms gada vai pat diviem, vai varbūt vēl senāk (kas visticamāk). Reāli es gaidu ko jaunu gadu vai pat divus.
J. 16.07.07 15:48
dz 07.16 15:38 vai ar to var arī sev vēdertiesu sagrabināt? brīžiem inflāciju ignorēt.. utt. ? Uz pirmo jautājumu - nevar. Uz otro - var un pavisam mierīgi:)
J. 16.07.07 15:51
artis 07.16 15:45 lūpas, acis, skūpsti, čuksti, pūdercukurs, šahs - tas viss tavā dzejā jau bijis arī pirms tam: pirms gada vai pat diviem, vai varbūt vēl senāk (kas visticamāk). Reāli es gaidu ko jaunu gadu vai pat divus. Nabadziņš, divus gadus jau gaida. Kā likums, dzejnieki kļūst pa īstam aizraujoši tikai pēc 30 - 40 gadu vecuma, līdz tam vai nu OK vai ne pavisam (šis ir pirmais gadījums). Tāpēc var reāli sanākt gaidīt vēl kādus 20 gadus ;)
artis 16.07.07 15:54
Nepiekrītu par to, ka kļūst aizraujoši tikai pēc 30 - 40 gadiem. Un patiesībā jau es neko negaidu, varbūt ne tā izteicos, jā, man nav nekas jāgaida.
J. 16.07.07 16:00
Nu OK, bet ne nevar dzejniekam, kas pat nav 21 gads prasīt nezinkādus kalnus un galvu reibinošas asociācijas.
murga 16.07.07 16:12
tā skaisti. ne pa sarežģītu, ne pa vieglu, īstais svars šodienai. un patīk tā garša, kad jūti - nav cilvēks vēl gatavs, vēl nenogrims. gribas, gribas mazliet gaidīt, kaut vai simboliski gaidīt, kaut ja nav nekas jāgaida.
artis 16.07.07 16:18
Dažreiz var, dažreiz nevar :)
no-one 16.07.07 16:55
J. 07.16 15:51 "Kā likums, dzejnieki kļūst pa īstam aizraujoši tikai pēc 30 - 40 gadu vecuma, līdz tam vai nu OK vai ne pavisam" Nevajag, mēs visi te zinām, ka pēc 16 gadiem nevienu normālu dzejoli uzrakstīt nav iespējams ; )
, 16.07.07 17:06
Tad jau ar Ezru drīz būš čušs:(
artis 16.07.07 17:13
Man patiešām nāk smiekli, nu nav arī tā, ka pēc 16 gadiem nevar neko normālu uzrakstīt.
, 16.07.07 17:24
Nevar, arti, tu esi naivs...prozā vismaz līdz 19 gadiem var ko mēģināt.
paula 16.07.07 18:02
tas par 16 gadiem šķiet neapšaubināms citāts no mūsu remboiskā Rokpeļņa, un ir jau viņam ļoti bieži taisnība. ..pēc tam varbūt nevar, bet sāk mācēt. vai arī iemācās varēt. (vai tā var?)
artis 16.07.07 18:26
Labi, tad pārliecini mani, no-one!
L 16.07.07 18:43
tiešām kaut kas šeit par daudz, tāda liekvārdība un noskaņojums visos dzejoļos vienāds. Bet kā jau te kāds minēja kopumā ir OK.
. 16.07.07 20:47
nožēlojamu idiņu bars
no-one'am saku 16.07.07 20:52
čau. tas ir interesanti. bet palasi eduardu aivaru. man tas šķita kā lielisks oponējums tevis klāstītajai teorijai. kaut arī - man ir pāri 16, un es tiešām neko nespēju uzrakstīt. :D :P labi, ka tā
Dina 16.07.07 22:22
tada sajuta, ka shiis dzejas varonjiem nav dzirkstoshu kraasu un karmenas kleitu. un kad es seezhu tronii, man ir tik loti vienalgs, kaa tiem tur fabrikaa klaajas, tiem kam vecas kedas un asfalts pie kaajas