Mētra Saberova: Man svarīgākais ir būt gudrai (7)

  • Viestards  

    2017. gada 21. aprīlī, plkst. 14:27

    Paga, kur ir tā māksla?

  • Skolnieks > Viestardam  

    2017. gada 21. aprīlī, plkst. 15:21

    Viestard, māksla ir arī tavs ķermenis!

  • kuģis  

    2017. gada 21. aprīlī, plkst. 18:02

    Mētra "paskatieties uz mani, es esmu gudra radikālā feminisma māksliniece kā pēc grāmatas" Saberova

  • Viestards > Skolniekam  

    2017. gada 21. aprīlī, plkst. 20:34

    Jā, Skolniek! Bet, bet kas tad ir Mētra?

  • Viestards > Skolniekam  

    2017. gada 21. aprīlī, plkst. 20:36

    Bet tas ko ar ķermeni dara, var būt arī katastroa un pilnīgs fail.

  • ckzs  

    2017. gada 21. aprīlī, plkst. 23:04

    mētras saberovas māksla ir banāls epigonisms kreisā lesbofeminisma ideoloģiskās konjunktūras ietvaros.

  • Viestards  

    2017. gada 25. aprīlī, plkst. 14:18

    Harijs Tumans: Mēs katrs esam ar savām drazām zemapziņā, bet nevajag to izgāzt uz citiem, nevajag vairot tumsu, rakājoties pa netīrumiem, pēcāk nodēvējot to par mākslu! Ja gribas baudīt negatīvo - lasiet kriminālhroniku. Bet māksla būs tikai tad, kad no negatīvā tiks izvilkts pozitīvais, kad no mēslu kaudzes tiks izvilkts dimants. Kad tiks izdarīti vērtīgi vispārinājumi, kad tiks parādīts ceļš, kā izkļūt no tumsas. Liela daļa pasaules literatūras klasikas sižetu tiešām izskatās kā patapināti no kriminālhronikas. Ir joks: tēvs runā ar meitu, kurai sešpadsmit gadu, un aizrāda viņai, ka tikties ar puisi vēl par agru. Meita iebilst, ka Romeo un Džuljeta bija vēl jaunāki. Tēvs atbild: viņu mīlestība turpinājās trīs dienas, un rezultātā gāja bojā pieci cilvēki. Tas ir kriminālhronikas sižets. Bet par mākslu to padara teksts un konteksts. Tur ielikta jēga: par mīlestību, par visaugstāko vērtību. Ja neglītajā ir cēlais, tad tā ir māksla.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Cilvēki man patīk vairāk par viņu principiem. Cilvēki bez principiem man patīk vairāk par visu pasaulē.

    Oskars Vailds

Iesakām

  • 2015. gada 15. aprīlī, plkst. 15:04

    Ieva Melgalve: Nelaidiet bērniņus pie manis (33)

    Galējā versijā skola kļūtu par vietu, kas neiemāca sevi izprast un attīstīt. Tā kļūtu par vietu, kas iemāca vienīgi melot un izlikties, lai netiktu atstumts un nosodīts, – pieeja, kas ir ne vien necilvēciska un psiholoģiski sagraujoša, bet arī pašos pamatos nekristīga.

  • 2013. gada 20. martā, plkst. 7:03

    Ģirts Ēcis: Visbriesmīgākais ir tā klanīšanās (1)

    Nav tā, ka es neko negribētu, bet... ko tad es tur gribētu? Kā es gribētu? Neko es negribētu. Tas ir vienkārši darbs. Un ir interesanti. Galvenais, lai būtu interesanti.

  • 2017. gada 2. martā, plkst. 5:17

    Bārbala Simsone: Par vampīriem, cirslīšiem un eposa koriģēšanu

    Recenzija par Līgas Ezeras grāmatu "Nakts sarkanā smarža".

  • 2013. gada 4. martā, plkst. 7:26

    Ivars Ījabs: Tautietis pēc pases (2)

    Galu galā – būtu jābeidz liekuļot un izlikties, ka "latvietis" ir politiska kategorija un ka šodienas Latvijā ir iespējami kaut kādi "daudzu tautību latvieši". Latvietis sev pašam un citiem būs un paliks vienīgi etnisks latvietis.

  • 2014. gada 14. februārī, plkst. 7:02

    Henriks Eliass Zēgners: Meklēju atslēdziņu (24)

    nezvani man, labāk raksti – zvans vienīgi izjauktu ritmu, labāk nepaliktu, būtu tikpat smagi. es meklēju balsi dzīvoklī, stāv meitene pie spoguļiem, kāds citur pīpē, lasa, zvans izjauc klusumu, balss paliek pielipusi pie lapas.

  • 2017. gada 3. martā, plkst. 5:55

    Artis Dobrovoļskis: TV stāsts

    Pie Nacionālā teātra vagonā uzjundīja nepatīkama smaka. Atskatījies ieraudzīju apreibušu padzīvojušu vīru netīrās drēbēs, kurš ar grūtībām turējās kājās.

  • 2014. gada 24. februārī, plkst. 7:02

    Pauls Bankovskis: Olimpiskajam sportam veltīts mūžs (5)

    Es jau vairākus gadus strādāju pie jauniem lēkšanas, skriešanas un kombinētajiem sporta veidiem, kas spētu Olimpiskajās spēlēs atjaunot patiesu sacensības garu un lepnumu par cilvēku gribas un ķermeņa spējām.

  • 2014. gada 21. februārī, plkst. 7:02

    LaLiGaBa: Mūža balva Margaritai Stārastei

    Viņa spējusi radīt pati savu pasauli – saulainu, košu, pārsteigumu un briesmu pilnu, taču ārkārtīgi labu un drošu. Šajā pasaulē darbojas viens no galvenajiem likumiem – acis turēt plaši ieplestas, brīnīties par visu un vienmēr.