Agnese Irbe: Uz ko mēs vispār varam cerēt (3)

  • kuģis  

    2017. gada 19. aprīlī, plkst. 8:58

    - bet runa ir par r e ā l o. politikas teorētiķi var runāt ko grib un bārsīties ar Ženēvām gan teroristu, gan bēglīšu sakarībā cik uziet - absolūti lielākā daļa no viņiem nekad nenonāks tiešā praktiskā situācijā, kur vajadzēs izšķirties par problemātisku x, upurējot vai aufheben'ojot kādu morālo vai likumisko y - un tur nekādas Ženēvas konvencijas nelīdz. un tas nav tikai lēmums dot zaļo gaismu lielas, iespējamas problēmas radošas svešas populācijas nometināšanai mierīgu pilsoņu miestiņā, tikpat labi tas ir par izglītības darbinieku algu apcirpšanu par labu ārstiem, vai pensionāru pabalstu apcirpšanu par labu demogrāfijai (vai otrādi) - vienmēr būs "viens no", sāpīgs, kaut gan LIKUMA un c-tiesību svētais burts taču paredz gan pensiju, gan izglītību, gan medicīnu (maizi un darbu masām!)

    - varbūt, ja kāds lielu daļu mūža ir nodarbojies tieši ar d e m o krātijas teoriju, viņš diezgan pamatoti var runāt par r e ā l o ierindas politiķi kā morali nepilnvērtīgu, vāju, pretrunu un dilemmu plosītu cilvēku, kurš šos iekšējos konfliktus, pretēji grieķiskajam garam, dzīves laikā nemaz nespēj iztaisnot vai noapaļot (atkal bibliskums)? jo tas nebūt nav pašsaprotami, ka - "Aristotels, piemēram, daudzu, arī dīvainu lietu starpā savulaik vismaz formulēja augstāko valstsvīra ideālu: ir jāvalda nevis pirmajam, kas pagadās, no vienlīdzīgajiem vai pašam bagātākajam, vai gudrākajam, bet tikai krietnākajam – tam, kura "tikums" (taisnīgums, savaldība, apdomība un drosme) ir lielāks nekā pārējiem pilsoņiem" - būtu samērojams ar demokrātiskas pārvaldības ideju.
    sākot ar grieķiem, filozofijas attiecības ar d e m o krātiju nebūt nav tās siltākās. tāpēc filozofi savā resentimentā kā vienīgo nīgro atbildi plebam spēj postulēt monumentālo "filozofa-ķēniņa" tēlu (elku). tas ir lielākais filozofu un politikas teorētiķu kārdinājums, vilinājums (La tentation totalitaire) - vismaz Ījabs, paldies Dievam, šajā grāmatā no tā [tehnokrātijas!] daudz maz izvairās.

  • kuģis  

    2017. gada 19. aprīlī, plkst. 9:20

    "ja arī politiskajai teorijai veltītās un jauniešiem paredzētās grāmatās neparādās pat vāra atblāzma no morālā pilnībā balstīta valstsvīra ideāla, tad uz ko mēs vispār varam cerēt?"

    - "Nepaļaujieties uz dižciltīgajiem, uz cilvēku bērniem, kas taču nevar palīdzēt!" ('Do not put your trust in princes, in human beings, who cannot save.', Ps.146:3)
    - "Labāk ir paļauties uz To Kungu nekā cerēt uz dižciltīgajiem!" ("It is better to take refuge in the LORD than to trust in princes." Ps. 118:9)
    - "Bet Jēzus tos pasauca un saka tiem: "Jūs zināt, ka tie, ko par tautu valdniekiem tur, tie tās apspiež, un viņu lielie kungi tām dara pāri." (ο δε ιησους προσκαλεσαμενος αυτους λεγει αυτοις οιδατε οτι οι δοκουντες αρχειν των εθνων κατακυριευουσιν αυτων και οι μεγαλοι αυτων κατεξουσιαζουσιν αυτω; Mk. 10:42)

  • akmens  

    2017. gada 19. aprīlī, plkst. 13:13

    VISI POLITOLOGI, KĀ KARAVADOŅI, GATAVOJAS AIZPAGĀJUŠAI KAUJAI. VIŅI SPRIEDELĒ PAR TO, KAS NOTIKS TAD UN TAD, BET PAŠI NEZINA, KAS AR VIŅIEM NOTIKS PĒC 5 MINŪTĒM

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Cilvēki man patīk vairāk par viņu principiem. Cilvēki bez principiem man patīk vairāk par visu pasaulē.

    Oskars Vailds

Iesakām

  • 2012. gada 28. septembrī, plkst. 0:24

    Pauls Bankovskis: Kaut kas galvā (8)

    Vēlme ieskatīties un izmērīt, kas notiek tajā vai citā galvā, ir cilvēkiem tuva kopš neatminamiem laikiem, un dažādi tehniski izgudrojumi un burvju triki arvien dāvā pa kādai jaunai cerībai, ka reiz varbūt tas arī izdosies.

  • 2015. gada 22. maijā, plkst. 6:05

    Baņuta Rubess: Pašlaik es esmu vairāk vērsta uz iekšu (1)

    Saruna Toronto ar latviešu teātra režisori un rakstnieci Baņutu Rubess - par dzīvi, teātri un to, kāpēc Aspazijas dzeja un dramaturģija ir mums joprojām svarīga.

  • 2016. gada 30. jūnijā, plkst. 8:22

    Maija Rudovska: Zem viena jumta

    Ko nozīmē zem viena jumta atrasties trim valstīm, kuras ir tik dažādas savos mērķos, redzējumā un attieksmē, taču vienotas telpiski? Ko var vēstīt par Baltiju, nelūkojoties uz tās valstu nacionālajām robežām, bet gan kopīgo infrastruktūru un ģeopolitiku?

  • 2012. gada 31. oktobrī, plkst. 10:10

    Mišels Bauenss: Nākotnes modelis - partnervalsts? (4)

    Koleģiālražošana ir atkarīga no visai dārgas sadarbības infrastruktūras. Bez finansējuma serveru uzturēšanai nebūtu nekādas Vikipēdijas, un bez līdzīga atbalsta sistēmas nebūtu arī bezmaksas programmatūras.

  • 2016. gada 10. jūnijā, plkst. 7:13

    Andris Ogriņš: Pavasaris (9)

    viņam nekad nav patikusi zvejošana
    bet dzīves apstākļi spiež
    uzmeklēt dāsnākās bedres izgāztuvē

  • 2015. gada 24. janvārī, plkst. 0:01

    Aiva Birbele: Pirmā diena (1)

    Mirguļo krāsaino lampiņu virtenes, spīguļo eglīte. Satiksmi ap klāto galdu un ukraiņu karoga krāsās noformētajā svinību zālē regulē biroja vadītāja Agnese – jauna un daudzsološa plaša profila darbiniece.

  • 2012. gada 2. februārī, plkst. 23:02

    Ieva Sniedze: Par vecām grāmatām (4)

    Katrai lietotai grāmatai ir sava vēsture — kādai ir iniciālis titullapā, sakaltis zieds starp lapām kā grāmatzīme vai piemiņas lieta, personiskas piezīmes, veltījums no jums nezināma dāvinātāja.

  • 2015. gada 23. aprīlī, plkst. 6:04

    Satori diskusija: Kultūras skolas soma

    Par "Kultūras skolas somu" atkal sākušās runas, jo Kultūras ministrija tās izstrādi iekļāvusi šī gada prioritātēs – ar mērķi uzsākt tās īstenošanu 2018. gadā. Bet ko mēs ar to saprotam?