Pauls Bankovskis: Zvēru laiks (6)

  • nazis  

    2017. gada 17. aprīlī, plkst. 18:47

    Es domāju, dzīvnieku aizliegšana cirka priekšnesumos ir kārtējais kolektīvais stulbums. Tas viss ir sācies no cīņas pret zvēraudzētavām, un varam tikai minēt, cik tālu tas aizies. Cilvēki nesaprot par ko viņi cīnās. Zvēraudzētavas jau neradās tukšā vietā, un tās likvidējot, iznīcībai tiek pakļauti savvaļas kažokzvēri, jo pieprasījums nemazināsies un (malu)mednieki izšaus visus līdz pēdējam. Zvēraudzētavas ir dabas aizsardzībai ļoti nepieciešama nozare.
    Cirkū bez dzīvniekiem varbūt var iztikt, bet ko darīt ar kino? Ko darīsim ar daudzajām jaukajām animācijas filmām, kas veidotas pēc tādas pat idejas, pret kuru mēs cīnāmies? Ko darīt ar daudzu tautu brīnišķīgajām pasakām, kuru galvenie personāži ir dzīvnieki ar cilvēku spējām?
    Cilvēki nekļūs ne par kripatiņu labāki tikai tāpēc, ka cirka arēnā vairs lācis nebrauks ar velosipēdu vai zvēraudzētavā netiks nogalinātas lapsas viņu kažoka dēļ. Cilvēki tāpēc nebeigs nogalināt. Lopkautuves vēl arvien pastāvēs un es izjūtu dziļu cieņu pret cilvēkiem, kas tajās strādā, jo pats es ro nespēju, bet gaļu ēst gribu.
    Cik tālu mēs liekuļosim tēlojot sevi labākus kā patiesībā esam?

  • Andaa  

    2017. gada 18. aprīlī, plkst. 19:42

    Nazi, skaidrs, ka tā zvēru lieta nepavisam nav vienkārša, drīzāk pilnīgi pretēji, tā ir galīgi šizofrēniski saputrojusies, tomēr Tavs arguments arī netur ūdeni. Teiksim, Tu taču nedomā, ka, ja nav iespējams māju nosterilizēt tā, ka neviena baktērija nekur vairs nesēž, tad nav jēgas tīrīt.

    Vai cilvēki zina, par ko cīnās. Daži cīnās, lai mazinātu nežēlību. Nevis izskaustu, bet mazinātu. Turklāt, es domāju, ar nežēlību šeit netiek saprasta nogalināšana, bet galvenokārt mocīšana. Tur, kur no šīs mocīšanas var izvairīties, no tās vajag izvairīties. Un tas ir panākts, pret dzīvniekiem izturas mazliet labāk, un varētu vēl labāk. Turklāt atklājas arvien jaunas lietas, bez kurām cilvēki kaut kā iztiek, kad beidzot aptver, kā šie labumi radušies. Piemēram, ziloņkaula izstrādājumi...

    Es ceru, ka nav tālu tas laiks, kad cilvēkiem sāks likties, ka bez desu ēšanas sacensībām arī var iztikt, taču tas nenozīmē, ka jāaizliedz desa.

    Multenes nav problēma, jau tagad multenes vairs nav tādas, kā senāk, un tās vienkārši sekos sabiedrības priekšstatiem. Tieši kur tas viss aizies, protams, nezina neviens no mums.

    Man personīgi patīk tā doma, ka uz dzīvnieku un cirku aizstāvju argumentiem vajag skatīties nevis vienīgi kā uz ĒTISKIEM, bet kā uz ĒSTĒTISKIEM argumentiem. Tas ir estētisks jautājums šī vārda plašākā nozīmē. Runa par mūsu "uztveres formām" vai "jutīguma formām". Ja kādai sabiedrības daļai kaut kas šķiet pretīgs, tad būs grūti ar kaut kādiem loģiskiem argumentiem pierādīt, ka tas tomēr ir smuks. Tas attiecināms gan uz vegāniem, gan desēdājiem.

    Vienai daļai tas apģērbtais lācis vienkārši vairs nešķitīs amizants nekādos apstākļos. Un nesaskries acīs asariņa arī no savas personiskās atvasītes bērnu dārza ludziņā, kas pārģērbta par kovboju, nēģeri vai lieldienu zaķi. Nekas nepalīdzēs. Jo tā vienkārši ir BEZGAUMĪBA.

  • Circus Maximus  

    2017. gada 18. aprīlī, plkst. 21:14

    Būtu interesanti veikt nelielu pētījumu - cik dažādu lietu, pasākumu, procesu ir ticis ar dažādiem tiesību aktiem tā vai cita iemesla (pārsvarā cēlu iemeslu dēļ) aizliegts kopš 04.05.1990.
    Un vai drīz nebūs vienkāršāk kādā mazā, īsā likumiņā uzskaitīt to,kas vēl (pagaidām) ir atļauts...

  • nazis > Andaa  

    2017. gada 19. aprīlī, plkst. 10:06

    Tā nav nežēlības mazināšana. Lai mazinātu nežēlību var pieņemt dzīvnieku dresēšanas noteikumus, pastiprināt dzīvnieku labturības normas un tamlīdzīgi, bet nekas nav jāaizliedz pilnībā.

    Nav arī lietu, bez kurām mēs varam iztikt. Vajadzības ir neierobežotas, ierobežoti ir tikai resursi. Man visu padomju laiku stāstīja par lietām, bez kurām var iztikt – izrādījās tā nav taisnība, tikai budžets bija par īsu un maks par plānu. Cilvēki ir dažādi, katrs ar savām vajadzībām, un ja kāds (tajā skaitā arī es) domā, ka bez kaut kā var mierīgi iztikt, tad visu cieņu, bet tāpēc jau nevajag visu pasauli “taisīt pēc sava ģīmja un līdzības”. Mums ir izvēle (par laimi) un mēs varam izvēlēties katrs sev vajadzīgo, arī to, ko citi uzskata par pilnīgi lieku. Būtu šausmīgi, ja tā nebūtu.

  • Andaa  

    2017. gada 19. aprīlī, plkst. 12:17

    Nazi, es taču saku, ka runa nav tikai par nežēlību, runa ir par to, ka nav nekādas vēlēšanās skatīties uz dresētiem dzīvniekiem. Ko kurš mājās ar savu suni dara, tas jau ir cits jautājums. Varbūt dzīvnieki pēc kāda laika nāks paši pieteikties darbā uz teātri, jo būs nolēmuši kļūt par aktieriem.

    Par to otru rindkopu, pat negribas ticēt, ka tā nopietni domāta? Runājot par padomjlaiku, tikko man tieši pagadījās trāpīgs Maksima Gorkija citāts, attiecināts gan uz sociālisma literatūru, bet visnotaļ par tēmu:

    «Социалистический реализм утверждает бытие как деяние, как творчество, цель которого — непрерывное развитие ценнейших индивидуальных способностей человека ради победы его над силами природы, ради его здоровья и долголетия, ради великого счастья жить на земле, которую он, сообразно непрерывному росту его потребностей, хочет обрабатывать всю, как прекрасное жилище человечества, объединенного в одну семью»

    Kur ir problēma ar šo ideju? Cilvēki, kuri domāja, ka uzvara pār dabas spēkiem ir cilvēces diženuma apliecinājums, visdrīzāk neiedomājās, ka daba vienā jaukā brīdī patiešām tiks uzvarēta, taču šī uzvara galīgi neliksies priecīgs notikums. Tā bija briesmīgi slikta ideja - gribēt apstrādāt VISU zemi.

  • akmens > Andaa  

    2017. gada 23. aprīlī, plkst. 12:18

    Cilvēks nevar dabu uzvarēt, jo viņš pats IR DABA.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Cilvēki man patīk vairāk par viņu principiem. Cilvēki bez principiem man patīk vairāk par visu pasaulē.

    Oskars Vailds

Iesakām

  • 2016. gada 12. septembrī, plkst. 0:11

    Māris Zanders: "Rīts gudrāks par vakaru" politikā

    Dažkārt lietotais izteiciens "jauna vēlēšanu kampaņa sākas nākamajā dienā pēc vēlēšanām" nav tikai asprātība. Arī starpposmā starp "kampaņām" politiķi savu darbu cenšas veidot atbilstoši "kampaņu" loģikai.

  • 2015. gada 31. martā, plkst. 6:03

    Astrīda Stānke: Mēs visi ciešam

    Aspazijas mājā Dubultos 30. martā tika atvērta Aspazijas prozas darbu izlase angļu valodā – grāmata, ko tulkojusi un sagatavojusi Astrīda Stānke. Mēs tikāmies ar pētnieci, lai parunātu par Aspaziju, viņas darbiem un likteni.

  • 2016. gada 15. decembrī, plkst. 4:13

    Silvija Radzobe: Kentaurs un tā mācības (4)

    Lasot žurnālistes sarunas, atceros to, ko jau zināju, – aktierus, kā arī režisorus nekad nevar saslavēt par daudz, pat nonākot uz groteska pārspīlējuma robežas, var tikai saslavēt par maz.

  • 2015. gada 9. martā, plkst. 6:03

    Māris Zanders: Parunāsim par karu... (4)

    Desmitgades, kas pavadītas ar datorspēļu, filmu utt. palīdzību, kropļojot priekšstatu par vardarbību un cilvēka trauslumu, iespējams, ir atstājušas pēdas 21. gadsimta cilvēka domāšanā.

  • 2015. gada 9. oktobrī, plkst. 6:10

    Kreile .: Kā redzi, bēgu

    Mana miera iela kartē nekad nebūs atrodama, un nebūs nolasāmas koordinātas manam satiksmes un sabiedrības neskartajam kontinentam

  • 2015. gada 23. janvārī, plkst. 6:01

    Agnija Kazuša: Mana interneta dzīve (1)

    "Tiksiet galā vai vajag palīdzību?" bibliotekāre noprasa, kad grasos sēsties. Tas nu gan mani nedaudz aizvaino. Tikai tāpēc, ka esmu cienījamā vecumā, vajag tūlīt pieņemt, ka neko nejēdzu.

  • 2015. gada 3. jūlijā, plkst. 6:07

    Daniela Zacmane: Bez kino nevar

    Rīgas nomales un vēlāk centra kinoteātros, es saskāros ar savu pirmo filmu skatīšanās pieredzi, kas savā ziņā arī kļuva par manu kino sajūtu topogrāfiju.

  • 2013. gada 26. jūlijā, plkst. 8:07

    Zane Krūmiņa: Brīvība zīmēt bez noteikumiem (1)

    Zīmēšana it kā nav cilvēka nepieciešamāko prasmju sarakstā – tā nav ne rakstīšana, ne lasīšana, ne skaitīšana, ne kāda cita noderīga nodarbe, bez kuras dzīvē nevarētu iztikt.