Artis Buks: Vēsture pret pagātni jeb par vēstures didaktiku (12)

  • Martas tante  

    2017. gada 30. martā, plkst. 13:06

    Tas, ka profesionālis "stāv un krīt" par savu nozari, ir saprotami. Nav ne mazāko šaubu, ka savā jomā višņ ir zinošs un komptemnets. Taču priekšstata par izglītību viņam nav vairāk, kā vijolīšu pārdevējai par bankas darbību.

    Pat nedaudz mulsina, ka cien. vēsturnieks nav pat pamanījis - mūsdienu vispārizglītojošā skolā māca nevis pašas zinātnes, bet gan tikai PAMATIEMAŅAS: DOMĀT UN LIETOT ZINĀTŅU ATKLĀJUMUS. Par šo atklājumu iegūšanu vien tik plānā kārtiņā, lai jaunie cilvēki gūtu vispārēju priekšstatu. Jo pat tam minimumam, ko šobrīd mācām bērniem, nepietiek laika. Apmēram 30% bērnu nespēj kaut cik kvalitatīvi aptvert un lietot šo minumumu, un varbūt tikai 10% bērnu (katrā klāse 2-3) vaŗētu mācīties ko vairāk. Bet jau šiem pašiem 2-3 bērniem nonākot ģimnāzijā, vairs neatliek laika nekam citam, kā izvlētajai specializācijai.

    Protams, ja mēs vēlamies, lai bērni vidusskolu beidz nevis 18, bet 25 vai 30 gados, par vēsturnieka Arta Buka ieteikumu varētu padomāt... Bet pagaidām skola cenšas iemācīt lasīt, rakstīt, rēķināt, un mazdrusciņ domāt. Un, mērot rezultāu vidējo līmeni- ar sarūkošiem panākumiem. Ja manā laikā bērni ieradās skolā, protot lasīt un rēķināt, tad tagad daļa spēju tekoši lasīt muļļā līdz pat trešās klases pavasarim. Vai nu gēni pie vainas, vai vecāki mājās mazāk stŗādā ar bērniem, vai arī tās ir vispārējās datorizācijas sekas; nezinu.

    Īsumā - ir nedaudz uzjautrinoši, un reizē ļoti bēdīgi, ka izcils savas nozares pārstāvis tik maz ko saprot no realitātes un apkārtējās pasaules, ka vēlas, lai viņa priekšmets VISPĀRIZGLĪTOJOŠĀ SKOLĀ tiktu mācīts tādā līmenī un apjomā, kādu šbrīd nespēj nodrošināt augstskola pirmajā kursā.

    Un absolūti ignorē, iespējams, galveno aspektu - skolasbērni NAV studenti, ne emocionāli, ne intelektuāli.
    Lai Buka kungam laba veselība, un veicas iesāktais svētīgais darbs :)

  • Martas tante  

    2017. gada 30. martā, plkst. 13:07

    PS. Lūdzu mani atvainot par drukas kļūdām, bet neredzu te iespēju tās izlabot :)
    M.

  • Godo  

    2017. gada 30. martā, plkst. 13:58

    No raksta uz rakstu atkārtojās tēze, kura šajā rakstā formulēta: Nu nav jāiekaļ prātā, kura gada kādā datumā kāds tu monarhs atcēlis dzimtbūšanu, kad kurā zemē notikusi kaut kāda tur sacelšanās, kad notikusi Lielā tautu staigāšana vai kurš kapteinis apbraucis ap Labās cerības ragu – tas neko neiemāca.
    ---
    Problēma ir tāda, ka vairumam cilvēku nav skaidra izpratne par laika asi. Viss, kas noticis pirms viņa dzimšanas sakrīt vienā lielā čupā, kur nav skaidrs, kas vija vispirms, teiksim Franču lielā revolūcija vai dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē. Līdz ar to, vēsture pārstāj būt vēsture, bet kaut kādu kādreiz notikušu notikumu nesasaistītas drumslas. Tāpēc skolā varbūt patiešām nav primāri iekalt dažādus gada skaitļus, bet bez to zināšanas diez vai var radīt cilvēkos priekšstatu par laika asi un kaut kādām cēloņsakarībām.

  • Marta avens > Martas tante  

    2017. gada 30. martā, plkst. 14:19

    Pilnīgi Jums pievienojos - un nevis tikai tāpēc, ka pseidonīmi līdzīgi.
    Priekšstatam par vēsturi ir jābūt, bet, nu, tad ar to arī vajadzētu būt gana.
    Cik redzu, jau tagad tiek bliezts pa gadskaitļu un datumu iekalšanu. Nesaprotu, kam tas viss.
    Turklāt labi zinām, ka vēsturi raksta uzvarētāji. Matemātika, Fizika, Ķīmija ir nosacīti objektīvas lietas. Literatūra, Mūzika ir radoši virzošas lietas. Vēsture ar savu subjektivitātes faktoru?? Lai nu mani Buka kungs atvaino! Savulaik mums varen dūšīgi lika zubrīt (ar uzsvērumu, ka ir tie notikumi jāizprot) par visiem eseru dumpjiem un karu ar agresīvo Somiju. Zemē nomests laiks!

  • Grumpy Cat  

    2017. gada 30. martā, plkst. 16:36

    "Turklāt labi zinām, ka vēsturi raksta uzvarētāji."
    ------
    Vēsturi raksta zinātnieki. Var atšķirties interpretācijas un izpratnes līmenis dažādos laika posmos, atkarībā no izpētes apjoma, kā arī politisku režīmu diktāta dēļ. Bet nemainās fakts, ka tāds eseru dumpis ir noticis, kā arī attiecīgais laiks un vieta. "Titāniks" nebūs peldējis pa Indijas okeānu, ne arī tam dibenā caurumu izkodis milzu valis ne pirms, ne pēc "Brexit'a".

  • Marta avens > Grumpy Cat  

    2017. gada 30. martā, plkst. 20:16

    " "Titāniks" nebūs peldējis pa Indijas okeānu, ne arī tam dibenā caurumu izkodis milzu valis ne pirms, ne pēc "Brexit'a"."
    ------------
    Reālā dzīve rāda, ka ir gaismas gadu atšķirība "vēstures rakstīšanā" par ar ideoloģiju nesaistītiem notikumiem ("Titāniks") un ar ideoloģiju saistītiem notikumiem (karš ar Somiju).

    Zinātnieki? Tie mēdz apkalpot tos, kas viņus uztur. Tātad tos, kas ir pie varas. Tātad, jau minētos uzvarētājus. Sorry!

  • Grumpy Cat > Marta avens  

    2017. gada 30. martā, plkst. 21:16

    Klasiska reakcija no sērijas "Neko daudz nesaprotu, bet pamācīt gan pamācīšu". :)
    Šādos gadījumos vēstures zinātne, protams, ir bezspēcīga, taču ārsti iesaka sekojošo:
    „1 mārciņa bifšteka ar 1 pinti rūgtā alus katru sesto stundu.
    1 desmit jūdžu pastaiga katru rītu.
    1 gulta tieši 11 vakarā.
    Un neurbties lietās, par kurām tev nav ne mazākās jēgas.”

  • Marta avens > Grumpy Cat  

    2017. gada 31. martā, plkst. 8:29

    Nu, ķipa, uzbrauci, un??
    Labāk palika? Sekoji savu dakteru ieteikumiem?
    Ja vēstures zinātne būtu bezspēcīga tikai šādos gadījumos, cepuri nost!
    Reku, še mūsu vēsturnieki jau gadiem pie šādiem tādiem arhīviem Krievijā mēģina tikt klāt. Tad vēl ir citi, kas klauvē pie Vatikāna arhīviem.
    Kaut kā neiet.
    Par padomju okupācijas faktu pašlaik ir divas"vēstures zinātnes". Ja, nedo' dies', LV notiks attiecīgas pārmaiņas, skolās atsāks mācīt "to otru". Nezinu, varbūt esi jauns/jauna, neesi to piedzīvojis/usi.

    Lai Tev laba diena!

  • avral  

    2017. gada 4. aprīlī, plkst. 11:45

    Korektors atvaļinājumā?

  • Placens  

    2017. gada 5. aprīlī, plkst. 10:36

    Tā otrā mācība jau ir, saucas literatūra.

  • Placens  

    2017. gada 5. aprīlī, plkst. 10:44

    Tici vai netici, ne tikai vēsture ir sliktā līmenī skolās, mūsu izglītības sistēma saknē jau ir slikta un taisa mazus anarhistus, ne apgaismo. Jo sīkie ar saprot ka tur kaut kas nav kārtībā.

  • Dzīva un domājoša  

    2017. gada 10. aprīlī, plkst. 0:29

    Daži te komentāros sajaucās visā savā nezināšanā un nesaprašanā.
    Var tik autoram piekrist. Pieredze no sevis: 5.-12.klasē skolā vēstures stundās neko atmiņā paliekošu neiemācījos. Tagad esmu nonākusi universitātē, tieši vēstures programmā. Un varu teikt - ja kādreiz mācīšu skolā, tad darīšu tieši tā, kā aprakstīts. Zināšanas nerodas no faktiem un notikumiem. Lai ko uzzinātu, tas pašam ir jāizprot, JĀIZPĒTA! Tikai tad students/skolēns/bērns saprot, kas un kāpēc ir noticis. Vēstures skolotāju novecojusī paaudze ar savu historiogrāfijas stundu modi liek notikt tam, ka katru dienu dzirdu: "Vēsture? Tas taču ir tik garlaicīgi! Visu mūžu sēdēsi muzejā?". Nē, draugi mīļie, ja saprot, tad vēsture ir interesantākais stāsts, kas mums ir. Glābsim to.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Cilvēki man patīk vairāk par viņu principiem. Cilvēki bez principiem man patīk vairāk par visu pasaulē.

    Oskars Vailds

Iesakām

  • 2015. gada 7. augustā, plkst. 8:08

    Daina Kājiņa: Rindā pēc bērna (1)

    Pirms pārdesmit gadiem rinda pēc pārtikas produktiem, jo īpaši tā saucamās deficīta preces, bija pierasta, varētu pat teikt – pati par sevi saprotama lieta.

  • 2014. gada 19. novembrī, plkst. 6:11

    Prozas lasījumu sarunas: Inga Žolude

    Tuvojoties gadskārtējiem Prozas lasījumiem, mēs esam sagatavojuši sarunu sēriju ar literātiem, kas šogad piedalīsies tajos ar saviem prozas darbiem un tulkojumiem. Šoreiz – godalgotā Inga Žolude.

  • 2016. gada 3. maijā, plkst. 6:11

    Ieva Rodiņa: Trīs vīri. Un suns (1)

    Izrādes finālā, kad, dūmu mutuļu pavadīta, mazā platforma simboliski paceļas gaisā un aizlido kosmosā, rodas mierinoša cerība, ka šādu mazu intelektuāļu saliņu Visumā ir ārkārtīgi daudz.

  • 2016. gada 14. janvārī, plkst. 6:28

    Māris Zanders: Mani interesē tavas domas (5)

    Kad tiek runāts par "kritisko domāšanu" kā nepārprotami pozitīvi vērtējamu prasmi, kuru jāveido arī jaunajai paaudzei, neesmu pārliecināts, ka šī jēdziena lietotājiem ir viena izpratne par vārdu savienojuma saturu.

  • 2013. gada 7. novembrī, plkst. 2:11

    Edvards Hiršs: Veltījums dzejai (1)

    Zinu, esmu tērējis pārāk daudz laika, cildinādams tavu kailo ķermeni svešiniekiem un tenkodams par mīļākajiem, kurus tu nodevi. Esmu tev slepus sekojis tālās pilsētās un redzējis vērienu katrā kustībā, izlikdamies, ka spēju tevi aprakstīt.

  • 2014. gada 11. aprīlī, plkst. 7:04

    Ilmārs Šlāpins: Nepareizie dzīvesstāsti (6)

    Ādolfs grūbu putru neieredzēja vairāk par visu pasaulē, tāpēc centās to nobīdīt nost no šķīvja un paslēpt zem galdauta. Mamma to vienmēr pamanīja un dusmojās: "Āfrikā bērni mirst badā, bet tu te ņergājies kā tāds!"

  • 2015. gada 25. februārī, plkst. 6:02

    Māra Žeikare, Diāna Popova: Hardija Lediņa diskotēkas (1)

    Par diskotēkām mūsdienu izpratnē tos gan grūti nosaukt, jo padomju jaunietim paredzētajam pasākumam pirmkārt bija jābūt izglītojošam, tādēļ tie tika dēvēti par diskotēkām-lektorijiem jeb "klausāmajām diskotēkām".

  • 2014. gada 9. jūnijā, plkst. 0:06

    Pauls Bankovskis: Tevi arī saukās par taksīti (3)

    Es zinu, tas viss sāk izklausīties pēc tādas veca veča purpināšanas. Arī man pašam, jo pārlieku bieži esmu pieķēris sevi par to domājot. Reizēm cenšos pat sevi tā kā vērot no malas, mēģinot pieķert trakumā.