Māris Zanders: Pārāk daudz "šeit un tagad" (2)

  • akmens  

    2017. gada 27. martā, plkst. 15:19

    Nekādas vēstures nav. Uz Zemes dzīvo Absolūtais Gars ar miljoniem seju. Ja dzīvo VIENS, tad atkrīt morāle kā tāda. Cilvēku domāšana VIENKĀRŠOJAS, tas nozīmē neko citu, kā Absolutā Gara novecošanu.
    Visi kliedz, ka vajag izglītības sistēmu reformēt. Tas neko nedos, jo viens ir viens un viņš noveco.

  • dzimmijs13  

    2017. gada 28. martā, plkst. 7:07

    Nesaprotu kur problēma "divu ātrumu Eiropai" - atliek tikai pieņemt attiecīgu direktīvu, ka "ātrāko valstu elitārajā klubiņā" jāuzņem nevis pēc kaut kādiem tur neizprotamiem ekonomiskākiem rādītājiem, bet gan pēc dažādo direktīvu, rīkojumu, norādījumu pieņemšanas un ieviešanas dzīvē ātrumu. Vēl papildus bonusus varētu piešķirt par to skrupulozu, burtisku piemērošanu, ne pa milimetru neatkāpjoties no rakstītā.
    Un tur nu kaut kādi francūži vai spāņi labi ja spēs mūsu izplūdes gāzes saskatīt, pa kādu apzīšanu pat nerunājot! Esam čempioni.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Cilvēki man patīk vairāk par viņu principiem. Cilvēki bez principiem man patīk vairāk par visu pasaulē.

    Oskars Vailds

Iesakām

  • 2012. gada 27. augustā, plkst. 8:08

    Evarts Melnalksnis: Festivāls "Homo Alibi" – domā un dari!

    Starptautiskais teātra festivāls "Homo Alibi: recycled" ar bagātīgu izrāžu, mākslas objektu, simpozija un darbnīcu programmu šogad aicina palūkoties pāri ikdienas apvāršņiem un domāt par globālu pasaules attīstību.

  • 2015. gada 7. decembrī, plkst. 6:24

    Māris Martinsons: Es varu kaut ko labu izdarīt kultūrai (1)

    Vairākus gadus interneta žurnāla "Satori" atbalstītājs ir uzņēmējs un mecenāts Māris Martinsons. Līdztekus viņš ir palīdzējis arī daudziem citiem kultūras, mākslas un sporta projektiem.

  • 2014. gada 11. martā, plkst. 2:46

    Laura Feldberga: Skudru ceļi sniegā

    Mazā meitene, kas, vilcienā braucot, skaita skrūvītes sienā, bērnība ar vecākiem un vecvecākiem, pusaudžu gadu mīlestība, satikšanās ar Jēzus skatienu un kritiens no vilciena – tīras, spilgtas, iespaidīgas epizodes.

  • 2013. gada 17. aprīlī, plkst. 7:04

    Pauls Bankovskis: Selindžers un pusaudžu kaprīzes (6)

    Žurnālā "Gentleman's Quarterly" bija nodrukāts stāsts par sapīpējušos čalīšu braucienu meklēt Selindžeru, kas pat tīri veiksmīgi beidzās Selindžera mājas pagalmā – gan ar nespēju sadūšoties pat pieklauvēt pie durvīm.

  • 2012. gada 22. jūnijā, plkst. 8:42

    Katrīna Kuduma: Man patīk vēstuļu smarža (20)

    mana māja ir putnu būris milzīgā kokā, es tur sēžu un spēlēju domu spēles un reizēm kārtis, nelasu grāmatas, lasu tumsu un iešuju brūcēs, kā mēteļu oderēs slepus iešuj viltotas pases.

  • 2012. gada 18. novembrī, plkst. 23:11

    Laura Kampenusa: Personīgi (4)

    Redziet, mums ir citas bagātības, tieši tās, kas man patīk daudz vairāk. Mēs neesam izaijāti, mums viss netiek iedots, mēs pat neuzdrošināmies visu pieprasīt. Paštaisītās dāvanas sajūsmina krietni spēcīgāk, un tā es redzu arī savu Latviju.

  • 2014. gada 28. oktobrī, plkst. 6:10

    Santa Remere: Kino kā ierocis pret masu iznīcināšanu

    Būdama Polijas ebrejiete, kuras ģimene no tēva puses iznīcināta nacisma režīma laikā Otrajā pasaules karā, Holanda atrod personiskus un trāpīgus aspektus holokausta patiesības atklāšanā.

  • 2013. gada 11. februārī, plkst. 8:02

    Kārlis Kazāks: Kad man nebija bērnu, es nezināju, kas ir tīra manta (2)

    Man neviens līdz 9. klasei nebija paskaidrojis, kāda velna pēc es to daru. Kāpēc es pūšu orķestrī? Kāpēc es pūšu Geršvinu ar domu, ka tas ir augšējais si bemols, nevis - ko es pūšu. Kaut kādu vīziju jau nu varēja iedot.