Santa Remere: Ugunīgā gaiļa gads (1)

  • avral  

    2017. gada 23. martā, plkst. 18:29

    Autore kārtējo reizi pierāda savu spēju inteliģenti un saistoši attīstīt tēmas ļoti patīkamā valodā.

    Taču apgalvojums, ka vardarbību ģimenēs Krievijā ieviesusi kristietības izplatīšanās (caur Zālamana pamācībām!) un ka pagānu kultūras sievietes cienījušas, godājušas, gan nav tiesa. Pagāniskie grieķi un romieši visā savas izplatības areālā "pie vajadzības" iekaustīja savas sievietes, bērnus (un vergus). Un romieši, kas mēģināja iespiesties Viduseiropā līdz pat tagadējās Krievijas robežām, sadūrās - kā reportē, piemēram, Cēzars "Piezīmēs par gallu karu" - ar ciltīm, kas pat viņiem (romiešiem) likās pārmērīgi varmācīgas. Krievijas gadījumā droši vien kāda ietekme ir arī mongoļu-tatāru mantojumam.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Cilvēki man patīk vairāk par viņu principiem. Cilvēki bez principiem man patīk vairāk par visu pasaulē.

    Oskars Vailds

Iesakām

  • 2014. gada 29. septembrī, plkst. 6:09

    Ivars Neiders: Viltotie grādi (2)

    Internetā ir iespējams sameklēt gan privātpersonas, gan kompānijas, kas piedāvā studentiem uzrakstīt oriģinālus darbus, t.i., darbus, kuri ir radīti īpaši konkrētajam studentam par viņam nepieciešamo tēmu.

  • 2013. gada 7. maijā, plkst. 8:05

    Alise Bērziņa: Dzīves jēga ir vecāku prieks (1)

    Turpinot "Satori" "Ar bērniem" aizsākto interviju ciklu ar bērniem par dzīvi, publicējam sarunu ar dzejnieces Ērikas Bērziņas meitu Alisi. Viņai ir četri gadi. Pavisam drīz pasaulē nāks viņas brālītis, kuru Alise ļoti gaida. Mājās viņai ir ļoti mīļš kaķis Sokrats, kuru Alise mīļvārdiņā sauc par Soķi. Sokrats, starp citu, ir arī Alises vīrs - viņi jau ļoti sen esot precējušies.

  • 2017. gada 18. aprīlī, plkst. 5:39

    Elīna Gulbe: Aktiermākslas anatomikums

    Recenzija par Pētera Krilova izrādi "Melot [?]!" pēc Denī Didro darba "Paradokss par aktieri" Latvijas Nacionālajā teātrī.

  • 2014. gada 2. septembrī, plkst. 6:09

    Oskars Kaulēns: Vienas bērnības perimetrs (1)

    Par spīti tālaika sabiedrībā mākslīgi kultivētiem aizspriedumiem, mēs bijām cieši integrēta, multikulturāla jauniešu kompānija, kur par savējiem tika saukti gan latvieši, gan krievi.

  • 2014. gada 19. decembrī, plkst. 6:12

    Reinis Runcis: Laiks ir trausls kā ola (3)

    šakjamuni pakasīja bārdu vai arī zodu kā kurā tradīcijā divu sieviešu mīlestība var dziedināt saplēstus sapņus bet tu tomēr neaizmirsti izsargāties no karmas

  • 2015. gada 4. decembrī, plkst. 5:25

    Vilis Lācītis: Teiksma par Kvankšķīšu ezeru (3)

    Dzīve jau nav nekas vairāk kā švīka uz Lielā Statistiķa rūtotā papīra. Vienkārši pierakstīts pīkstiens. Augšā, lejā, atkal, vēlreiz, tad vēl vienu reizi, mazdrusciņ, tad vēl tučtuč, pēdējais izrāviens… Un čušs. Cauri.

  • 2013. gada 14. augustā, plkst. 9:08

    Zanda Jankovska: Videodzeja + kustīgie attēli = "Ūdensgabali" 2013

    Šogad aprit jau trīspadsmit gadi kopš brīža, kad sāka augļoties Jura Boiko, Līgas Miezītes un Dzintara Zilgalvja ideja par Starptautisko video un laikmetīgās mākslas festivālu "Ūdensgabali".

  • 2014. gada 14. februārī, plkst. 8:02

    Rūta Briede: Būt pašam

    Kā būt pārliecinātam par to, ka es esmu labs, ja mēs visi esam tik dažādi? Vai tas, kāds es esmu, nosaka robežas tam, ko es varu un spēju?