Sieviešu stendaps: Inga Gaile (10)

  • Marta avens  

    2017. gada 18. martā, plkst. 9:32

    "Visi vīrieši domā, ka ir dievi"; "izpatikt vīrietim, lai nosmacētu savu personību" ...
    Tad atbrīvoju sevi no šī sviesta klausīšanās.
    Jā, atkal padomājot par dvēselē ievainotu cilvēku fatālo nevēlēšanos saskatīt, ka visvisāda iztaisīšanās (lasi - intelekta bruņu uzvilkšana) nekādi nenomaskē ievainotās dvēseles brēcienu.


  • pekausis  

    2017. gada 18. martā, plkst. 13:50

    ir aizdomas, ka stipri liela daļa mākslas un visādu tās subkategoriju produkti ir vieni vienīgi ievainoti dvēseles brēcieni.

    (protams, bieži tādi ir arī vientuļi interneta komentāri)

  • Marta avens > pekausis  

    2017. gada 18. martā, plkst. 15:10

    O, jā, māksla tiešām rodas no dvēseļu ievainojumiem.
    Taču - no ievainojumiem BEZ IZTAISĪŠANĀS. Bez intelektuālu (bieži vien pārākuma) bruņu uzlikšanas. Vismaz tā man šķiet.

  • Grumpy Cat  

    2017. gada 18. martā, plkst. 16:03

    Šis nu gan bija neglīti. Sievietēm tātad, personīgā dzīve var izdoties vienīgi tādā gadījumā, ja viņas sevi apspiež, bet intīmas attiecības "a priori" nesniegs baudu - "spied" ko gribi. Tā ir viena sasodīta birku karināšana un absolūtizēšana vienlaicīgi. Piedošanu, bet "Oskaram" (arī Eulālijai un visiem pārējiem dzimumiem) izvēlētā profesija nemaz nav bijusi svarīga, ja jau no tās tik viegli varēja atteikties. Kārtīgs profesionālis, pat piespiedu dīkstāves brīžos, turēs roku uz pulsa un sīkajam pirms gulētiešanas pasaciņu vietā lasīs Kriminālkodeksu. Galvenokārt, lai pats neaizmirstu. Pēc desmit, pie katla pavadītiem, gadiem tikai absolūts muļķis pēkšņi pamodīsies, lai "kačātu pravas" un pieprasītu bezierunu atzinību neesošā profesionālā sfērā. Tak problēma, ka mūslaikos šādi dunduki tiek pasludināti par sazin kādiem "vispasaules ļaunuma" upuriem, lai gan patiesībā vienīgā problēma ir pašu kretīnismā.

    P.S. Sieviešu līdztiesību, tāpat kā jebkuru ideju vai kustību, nevajadzētu padarīt par privāto problēmu "lāpīšanas" placdarmu. Tas atgādina Rīgas Centrālcietuma administrācijas 1939. gadā doto ieslodzītā raksturojumu: "komūnismu izvēlējies par ieroci -personīgās labklājības sasniegšanai; (..) pēc būtības pašam par komūnismu maza jēga".

  • ko_neko  

    2017. gada 18. martā, plkst. 16:15

    Tagad ir mazliet labāk. Jau drusku vairāk pēc publiskas uzstāšanās izskatās. Vismaz tagad no saņurcīta papīrīša nelasa to "morāli". Tātad jau ir progress. Lai izdodas! Uz priekšu autori, iekabināsim tiem apspiedējiem!

  • prosperity  

    2017. gada 18. martā, plkst. 17:21

    Tie zāles smiekli tiešām pa īstam? Birbele un Preisa bija labas.

  • dzimmijs13  

    2017. gada 20. martā, plkst. 6:41

    Atvainojos, bet tā īsti nepieleca, vai "divi bērni, divi vīri" nozīmē poliandriskas attiecības, vai divas laikā ierobežotas monogāmās?

  • nazis  

    2017. gada 20. martā, plkst. 9:57

    Gribētos vairāk progresa. Ar mikrofonu ir jāiemācās apieties. Šausmīgi traucē elpa mikrofonā.

  • akmens  

    2017. gada 20. martā, plkst. 13:30

    Inga Gaile zina, ar kādu ragu bada vīrieši. Kā mākslinieci es viņu pielīdzinu pie tiem, kas mākslu māk izdarīt ienesīgu.

  • Version  

    2017. gada 20. martā, plkst. 16:45

    Bija Inga, tagad Oskars. Kas būs rīt?

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Karš nav nekāds piedzīvojums. Karš ir slimība. Kaut kas līdzīgs tīfam.

    Antuāns de Sent-Ekziperī

Iesakām

  • 2016. gada 28. janvārī, plkst. 6:43

    Kārlis Vērpe: Mūsu tikumiem zemapziņas nav (5)

    Ja atskatāmies uz pagājušā gada aktualitātēm Latvijā, tad Izglītības likuma grozījumi, tiem sekojošās debates, skolotāju darba cenzūras skandāli un darba grupas izveide tikumības vadlīniju izstrādei ir viens no karstākajiem notikumiem.

  • 2016. gada 30. novembrī, plkst. 5:03

    Rūdolfs Kugrēns: Latviešiem patīk smieties

    Viens no jaunās paaudzes stand-up komēdijas žanra māksliniekiem Rūdolfs Kugrēns uzsācis izrāžu sēriju ar nosaukumu "NēNuJā", kurā stāsta par to, ko pieredzējis pats vai novērojis sev apkārt.

  • 2012. gada 20. decembrī, plkst. 10:09

    Elīna Gulbe: Šausminoša sirreālisma komēdija (1)

    Vecenes tēls, kuru izrādē spēlē Artuss Kaimiņš, šķiet zaudējis jebkādas dzimuma pazīmes, pārvēršoties par miesās brangu, melnos kankaros tērpušos briesmoni ar lieko protēžu samocītu, rūcošu balsi.

  • 2012. gada 29. februārī, plkst. 0:02

    Entonijs Horovics: Vai mums joprojām nepieciešami izdevēji? (2)

  • 2016. gada 11. novembrī, plkst. 6:46

    Andris Ogriņš: Manas rokas būs satracinātas upes

    nepievērsiet uzmanību formām
    kāpiet tām pāri un kāpiet iekšā

  • 2014. gada 19. martā, plkst. 3:03

    AK: Mēles melš II (1)

    Dons bija maksimālists, un viņam vajadzēja klasiķi. Tikai dzīvu. Gūglējot par reliģiju vēsturi, viņš bija uzdūries tādam Uldim Bērziņam, kurš zina daudz valodu un tulkojot Korānu. Par to, kā atrast Bērziņu, Dons apvaicājās vairākiem nejauši satiktiem kolēģiem...

  • 2014. gada 19. maijā, plkst. 6:05

    Dāvids Zalāns: Par lietām, kas būtiski ietekmē kultūras attīstību. Arī Latvijā (1)

    Vēlos izteikt cerību, ka Latvijā kādreiz pienāks arī citādāks laiks. Laiks, kad dzejnieces varēs rakstīt dzeju, nevis iesniegumus valsts iestādēm, lai tās beidzot darītu savu darbu.

  • 2016. gada 12. maijā, plkst. 6:59

    Krista Burāne: Istabā kaka un pavasaris

    Šī izrāde ir viena no tām, kuru kā labu argumentu var piedāvāt valsts teātriem, kas, attaisnojoties ar milzīgajām izmaksām, iestudē izrādes bērniem un jauniešiem tikai reizi divos gados un pārsvarā lielajos spēles laukumos.



Kultūras Ministrija
vkkf