Sarmīte Kolāte: Okupantu sievas un mīļākās (2)

  • Godo  

    2017. gada 17. martā, plkst. 13:06

    Garš, visai samocīts teksts un ir jau skaidrs arī kāpēc. Autore, kā jau padomismu no bērnības sasūkusies, nespēj atļauties rakstīt brīvi, kā ir un kā pati domā. Tad nu jālavierē, lai kaut kā smalkāk pateiktu to, kas no teksta izriet pilnīgi skaidri - Manfeldes sacerējums ir sūds.

  • Circus Maximus > godo  

    2017. gada 18. martā, plkst. 12:29

    Es gan neteiktu, ka sacerējums ir slikts. Cita lieta - tas ir tipisks herstory piemērs. Kur, atšķirībā, no history, lietas notiek nevis reālajā dzīvē, bet galvenās varones galvā. Bet varbūt pat ne galvā, bet hormonus ražojošajos dziedzeros. Bez tam - lasot nepamet sajūta, ka romāna autore vismaz pāris reizes dzīvē ir pamatīgi dabūjusi zem ļipas bez viņas pašas piekrišanas. Bet - pēc vienas versijas - jau gandrīz visām sievietēm kādreiz dzīvē tā ir gadījies. Jautājums, kā katra pēc tam ar to tiek galā.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Karš nav nekāds piedzīvojums. Karš ir slimība. Kaut kas līdzīgs tīfam.

    Antuāns de Sent-Ekziperī

Iesakām

  • 2013. gada 1. novembrī, plkst. 7:10

    Reinis Lazda: Trauksmes zvani zinātnē (6)

    Mūsdienu zinātnē bieži vien skaļas preses konferences sarīkošanai ir lielāka nozīme nekā precīzai datu analīzei un savu vai citu pētnieku kļūdu meklēšanai.

  • 2016. gada 24. martā, plkst. 8:15

    Nora Ikstena: Šī ir mana tēma

    Piedāvājam sarunu ar Latvijas Literatūras gada balvas 2016 nominantu kategorijā "Labākais prozas darbs" Noru Ikstenu par romānu "Mātes piens", kas iznācis apgādā "Dienas grāmata" sērijā "Mēs. Latvija XX gadsimts".

  • 2014. gada 12. februārī, plkst. 7:02

    Zane Zajančkauska: Grūbes metodoloģija (3)

    Gints Grūbe flirtē ar publiku vai varbūt neatzīstas pats sev, par ko tad uztaisījis filmu. Par metodi, viņš uzsver, ne par personību. Bet ko tad "Vairāk nekā dzīve" pasaka par Hermaņa dokumentālā teātra metodi?

  • 2012. gada 26. aprīlī, plkst. 8:04

    Pauls Bankovskis: Meža avīze (11)

    Sāku strādāt avīzēs un drīz vien pamanīju kādu likumsakarību. Ja vien ziņās akurāt nebija runa par "zagļiem un pederastiem", otra lasītāju iecienītākā tēma bija zvēri.

  • 2012. gada 7. septembrī, plkst. 8:09

    Daina Sirmā: Mēs tikai taustāmies pretim (7)

    Ar gadiem lielceļš aizvien dziļāk grimst zemē aizvien smagākas kravas rudens ūdeņos glūdā sagandē grunti kamolos krūtīs izdangā bedres - tavas tukšās acis man blakām grambās kā vagās iespraucas nezāļu dzīvelīgs metiens

  • 2016. gada 15. jūlijā, plkst. 5:56

    Mārcis Bokmanis: Cits cilvēks

    Vairs nevaru mierīgi nostāvēt, staigāju apkārt galdam. Dažas no idejām izklausās pat nedaudz pārpasaulīgas. Varbūt ikdienas balstīšana transcendentālajā ir tieši tas, kā man vienmēr ir trūcis.

  • 2016. gada 10. jūnijā, plkst. 5:16

    Pauls Bankovskis: Pa Gregora Zamzas takām (1)

    Cilvēka un visu pārējo dzīvo būtņu attiecību vēstures pamatā ir bijusi nepārtraukta pārākuma robežas pārbīdīšana un modificēšana. Tas ir pārākums pār visām citām Dieva radībām, sievieti, protams, ieskaitot.

  • 2016. gada 1. martā, plkst. 6:09

    Ingmāra Balode: Īsten kapij (1)

    "Piec ait kalns" ir grāmata, kas draudzīgā garā risina kādu sarežģītu, bērnu literatūrai un tulkojumiem kopīgu jautājumu – cik daudz no tekstā pieminētajām vidējam "mūsējam" vidēji "nesaprotamām" lietām ir jāpaskaidro.



Kultūras Ministrija
vkkf