Māris Zanders: Olgalvju noriets? (3)

  • Kalvis Apsītis  

    2017. gada 6. martā, plkst. 11:23

    Vēl viens jautājums par mūsdienu zinātni - tās secinājumus (nerunājot par izziņas metodēm) reizēm ir pagrūti saprast tiem, kuri nav to īpaši mācījušies. Izpausmes te ir dažādas:
    (1) rezultāti, kuri ir pamatojami nevis kā patiesi klasiskā izpratnē, bet gan "statistiski". Uz šo attiecas liela daļa klīnisko pētījumu par zālēm un vakcīnām kā arī klimata zinātni.
    (2) rezultāti, kuros parādās grūti izskaidrojami un ikdienas cilvēku intuīcijai nepilnīgi saprotami jēdzieni. Piemēram, kosmoloģijas rezultāti un spriedumi par Visuma izpēti ar astronomiskiem novērojumiem, "tumšo matēriju", "dieva daļiņu" jeb "Higgs'a bozonu".
    (3) rezultāti, kuros pastāvošajās sakarībās ir grūti nodalīt cēloņus un sekas. Daudzi mēģinājumi skaidrot seksuālās orientācijas etioloģiju (piemēram, vai tā ir "iedzimta" vai "iegūta").
    (4) rezultāti, kuros ne vien nenodalās cēloņi un sekas, bet kas pastāv ļoti dažādu mijiedarbību mudžeklī. Tādi mēdz būt spriedumi par makroekonomiku vai, teiksim, "race gap" un "gender gap" (dažādu rasu vai dzimumu it kā atšķirīgajām spējām kārtot standartizētus testus).
    (5) izaicinājumi matemātiskajā (arī teorētiskās datorzinātnes) izziņā - tostarp pierādījumi, kurus neviens recenzents nav pilnībā izlasījis un sapratis, pierādījumi, kuru rutīnas daļas pārbaudītas nevis ar loģiskiem spriedumiem bet ar (netriviālām) datorprogrammām, pierādījumi, kuri izmanto Rīmana hipotēzi vai citus apgalvojumus, kas paši nav pierādīti.
    (6) rezultāti, kuri balstās uz milzīgiem datu apjomiem un to skaitlisku analīzi (un nereti arī - uz nekomfortabli daudziem pieņēmumiem). Piemēram matemātiskajā gēnu pētniecībā.

    Pašreizējā zinātne ir krietni piņķerīgāka (arī zinātkāriem amatieru prātiem) nekā tā, kura pastāvēja līdz aptuveni 20.gs. sākumam. Un liela daļa neskaidrību ir tieši par politiski jūtīgiem jautājumiem. Tādēļ ir gluži saprotami, ka cilvēki šīm lietām vairs neuzticas.

    Vēl jo vairāk tādēļ, ka pēdējais lielais izrāviens vidusskolu matemātiskajā izglītībā bija 1960-tajos gados, kad pastiprinājās interese par atombumbām un kosmosa izpēti kā arī skaitļošanas tehniku (un samērā īsā laikā skolās parādījās diskrētā matemātika, matemātiskā analīze, arī matemātikas un fizikas sacensības jeb olimpiādes). Mūsdienās skolu izglītībai gribas kalpot nevis pasaules izziņai, bet topošo patērētāju ērtībai. Jācer, ka šāds posms neturpināsies ilgi. Un mums atkal būs cilvēki, kuri vēlēsies veidot nākamo, tēlaini sakot, Stounhendžu - kādu lielu projektu, kurš izietu ārpus attiecīgā laikmeta tehnoloģiju iespējām.

  • cukurmais  

    2017. gada 6. martā, plkst. 16:30

    I wouldnt go so far, lai intelektualus un zinatniekus mestu par vienu karti :)


    Katrs smartphone ipasnieks (tatad katrs) tagad jutas ka zinatnieks un intelektualis jeb: "Es visu zinu piecas minutes, JA vajag."

    Bet ka man viens kakls teica, ja tas nav vienkarsi un saprotami, vari neturpinat.

    Vienmer ta bijis un vienmer bus: cilvekiem - wtf, intelektualiem - viedoklis, zinatniekiem - risinajums, politikiem - my ass uz cilvekiem, intelektualiem un zinatniekiem.

  • akmens  

    2017. gada 9. martā, plkst. 13:06


    Šūpo stipri vēji priežu
    Silu, stumbri čīkst kā masti.
    Un es, vientuļš vilks, uz briežu
    Takas stāvu, kuļot asti.
    Mani zobi nodiluši,
    Slimas smaganas ar cingu.
    Un caur šķeltām lūpām truši
    Pūš man purnā kandžas dvingu.
    Apeju es skudrupūžņus
    Tā, kā lapsa apiet spiras.
    Silā jāvāc metāllūžņus
    Man, lai tiktu es pie viras?
    Kažoks mans ir stipri plucis,
    Bet par kungu mani skaita
    Pāris stirnu, ežu ducis
    Un ar bisi vecais maita.
    Es no viņa laidu ļekas
    Simtmetrīgā krosa stilā,
    Bet tam sieva velna bekas
    Izcepa, nu miers ir silā.
    Tā es vecā kažokādā
    Velku savu mūžu melnu,
    Labi, ka man šis tas strādā,
    Es ar to sev ēsmu pelnu.
    Manas dzīves posmam grūtam
    Piemīt tas, ko sauc par baudu,
    Priežu silā prostitūtam
    Jāmīl ir par visu naudu!
    Jā, skan naudiņa man ķešā
    Un es saku Lācim: "Valdies!
    Vai tad Atmoda ir trešā
    Tiem, kas atmodās par paldies?

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Karš nav nekāds piedzīvojums. Karš ir slimība. Kaut kas līdzīgs tīfam.

    Antuāns de Sent-Ekziperī

Iesakām

  • 2016. gada 21. jūnijā, plkst. 6:05

    Sarmīte Kolāte: Uz ceļa bīstams objekts (11)

    Pēdējos gados politiskajā dienaskārtībā par itin nopietnām tiek uztvertas tādas idejas, kurām iesākumā grūti noticēt. Šķiet, kāds jokojas, taču ne.

  • 2014. gada 9. aprīlī, plkst. 7:04

    LaLiGaBa: Labākais ārvalstu literatūras latviskojums

    Sarunas ar 2013. gada labākajiem tulkotājiem Māru Poļakovu, Maimu Grīnbergu, Daci Meieri, Guntaru Godiņu un Edvīnu Raupu.

  • 2017. gada 13. martā, plkst. 5:03

    Agnese Krivade: Hipsteru dieva dusmas (3)

    Recenzija par Kirila Serebreņņikova filmu "Māceklis".

  • 2012. gada 17. maijā, plkst. 9:05

    Kristaps Dzens: Kas notiek rakstniekmājā (13)

    Ar rakstniekmājā mītošo felis ģints pārstāvi ātri beznaidojām telepātisku saikni, nospraužot abpusējas komunikācijas robežas. Sarežģītāk attiecības veidot ar primātu kārtu.

  • 2012. gada 12. septembrī, plkst. 8:09

    Andra Manfelde: Starp mums ir jūra (15)

    tu urla no raganu spļaudekļiem sakults no alvas zaldātiņu norautajām kājām mīnām taču ir sirds forma un deglis īsts tu taisīts no strebekļa kuru mutē smeļ

  • 2017. gada 3. martā, plkst. 5:55

    Artis Dobrovoļskis: TV stāsts

    Pie Nacionālā teātra vagonā uzjundīja nepatīkama smaka. Atskatījies ieraudzīju apreibušu padzīvojušu vīru netīrās drēbēs, kurš ar grūtībām turējās kājās.

  • 2014. gada 16. jūlijā, plkst. 8:07

    Satori aptauja: Vasaras brīvlaika piedzīvojums (1)

    Mēs lūdzām latviešu rakstniekus un dzejniekus atsaukt atmiņā savas bērnības vasaras un pastāstīt par aizraujošākajiem notikumiem no šī laika.

  • 2017. gada 4. janvārī, plkst. 6:54

    Inga Žolude: Salda sirds lūst

    Recenzija par Marijas Parras grāmatu "Vafeļu sirdis".



Kultūras Ministrija
vkkf