Diskusija: Nepiedienīgākais jautājums mākslā (7)

  • Arturs Prieditis  

    2017. gada 15. februārī, plkst. 9:34

    Pietiek ar šo izcili aprobežoto tirādi, lai konstatētu "diskusijas" dalībnieku superaprobežoto un superneizglītoto līmeni: "Bet māksla nav jāsaprot, māksla ir jāskaidro. Vai mākslas darbs jums uzdod jautājumu? Jums pašam jāmeklē atbilde uz to. Tā arī ir komunikācija."

  • kautkadsvards  

    2017. gada 15. februārī, plkst. 22:48

    1) šie uzbrukumi laikmetīgajai mākslai iespējams ir skaidrojami ar tās neizpratni jau pašu topošo mākslas vēsturnieku vidū, jo kā šodienas intervijā Latvijas radio 1 "Deviņi mākslinieki rektora amatā - stāsts par LMA vadītājiem" 19:20min teica 4.kursa studente, tad viņi tikai nupat no Senās Ēģiptes ir apmācību procesā nokļuvuši mūsdienās un vēl jāsaprot, kas te notiek.

  • kautkadsvards  

    2017. gada 15. februārī, plkst. 23:17

    2) Man savukārt nekad nav paticis dzirdēt kuratoru vai teorētiķu domas par to, kas darbā ir attēlots, jo vismaz 4 reizes ir piedzīvots, ka kurators publikai stāsta par mākslinieka x darbu, kurš stāv turpat blakus un pēc kuratora teiktā, pasaka, ka viņa darbs galīgi nav par to. Uzskatu, ka kurators citiem var skaidrot darbu tikai tad, ja mākslinieks savu domu ir tam pastāstījis un atļāvis pastāstīt tālāk.
    par "varbūt pats mākslas darbs iegūtu vairāk, ja mākslinieka pozīcija būtu nolasāma tiešāk, ne caur klusēšanu?" - kā jau Drulle teica, tad darbs kļūtu par propagandu. Darbs varbūt tieši vairāk iegūst ar to, ka katrs skatītājs tajā saskata ko citu, pēc sava zināšanu līmeņa. Varbūt es tajā redzu ābolu, bet, ja man pasaka, ka tur attēlota vārna, šis darbs mani vairs neuzrunā. Domāju, ka pietiek ar autora veidotiem izstāžu vai darbu aprakstiem, ja tos vēlējies sniegt. Un ja mākslinieka darbus neviens nesapratīs, tad viņš jau būs pirmais, kas cietīs. Māksla ir kā mīkla, kuru apskatot, rotas intriga šo mīklu atminēt.

  • kautkadsvards  

    2017. gada 16. februārī, plkst. 0:41

    3) par "Aiga Dzalbe: Ir lasītas intervijas, kurās mākslinieks saka – ja man būtu ko teikt, es arī runātu vai uzrakstītu grāmatu, bet es esmu mākslinieks, es radu savu mākslas darbu." - te ļoti jāuzmanās no interpretācijas, jo ar šo mākslinieku tekstiem visbiežāk ir domāts "ja esmu rakstnieks un man ir ko teikt, tad rakstu, bet ja esmu mākslinieks un man ir ko teikt(!), tad radu mākslas darbu! vai arī "ja mācētu labi pastāstīt, to ko vēlos teikt, tad netaisītu to mākslas darbu", vienkārši mākslinieks izsakās caur savu darbu

  • kautkadsvards  

    2017. gada 16. februārī, plkst. 0:49

    4) par "Uldis Pētersons: Problēma var rasties tad, ja es uzrakstu to, ko domāju, to, ko redzu konkrētajā darbā. Bet mākslinieks man pasaka – nē, es tā vispār nebiju domājis, tur ir pavisam kaut kas cits!". Manuprāt, ja rakstā/recenzijā tiek pieminēts, ka tā ir konkrētā teorētiķa interpretācija par redzēto darbu (nevis mākslinieka doma), tad viss ir ok

  • Ilona Biezaite  

    2017. gada 16. februārī, plkst. 23:33

    Kad mācījos LMA, atceros mums lika pamatot sava darba tapšanu, koncepciju utml. bla bla...  . Es aizdomājos, ka mākslinieks pirms rada darbu, neformulē sev ne mērķus, ne pamatojumu sava darba tapšanai, viņš vienkārši nevar savādāk dzīvot, neradot, līdzīgi kā nevar nedzemdēt, ja bērns nāk pasaulē. Vai cilvēkus vienkārši uzrunā "izbērtu smilšu čupa", kuru diskusijā pieminēja I.Drulle? Gan jau, ka nē, par mākslu to nosauc kāds, kurš uzraksta čupai koncepciju un nākamais apstiprina, ka to jāredz plašakai publikai, bet cilvēkus tā neaizkustina. Laikmetīgā māksla ir skandāli, ja darbu napavada skandāls, to neievēro. vai tāda māksla var aizkustināt cilvēkus?

  • kautkadsvards > Ilona Biezaite  

    2017. gada 17. februārī, plkst. 13:22

    ak, vai tiešām jūs nav uzrunājis neviens laikmetīgās mākslas darbs?
    un vispār, ja jau studējot LMA bija jāpamato darba tapšana, tad kādēļ jums šķiet, ka akadēmijas beidzēji pēc tam taisa visu kas pagadās? Tā tas nav!

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu dzīves galvenais uzdevums ir palīdzēt citiem. Un, ja nevaram palīdzēt, vismaz nesāpināt tos.

    Dalailama

Iesakām

  • 2014. gada 2. jūnijā, plkst. 0:06

    Ivars Ījabs: Brīvība un balaklava (4)

    Ja jūsu nolūks ir nevis publiski aizstāvēt savu pozīciju citu pilsoņu acu priekšā, bet gan graut konkrēto valstiskumu, tad neviens nevar liegt izmantot visefektīvākos līdzekļus šā mērķa sasniegšanai.

  • 2014. gada 15. novembrī, plkst. 10:11

    Krišs Salmanis: Entuziasms ir labākais iespējamais katalizators

    Man tomēr liekas, ka Latvijā māksla ir patiesāka. Vai tā ir labāka vai sliktāka? Neņemos spriest.

  • 2015. gada 29. decembrī, plkst. 7:00

    Ieva Rodiņa: 2015. gada virsotnes teātrī

    Atskatoties uz aizvadīto gadu, Ieva Rodiņa nosauc desmit spilgtākos iespaidus, ko sagādājušas redzētās teātra izrādes.

  • 2015. gada 7. maijā, plkst. 6:05

    Māris Zanders: Galvenais, lai nav kautiņu (10)

    Būsim atklāti, lielais kreņķis par 9. maiju ir tādēļ, ka runa ir par periodu, kas būtisks mums pašiem un par ko mums ir savs, atšķirīgs viedoklis.

  • 2013. gada 17. maijā, plkst. 11:05

    Žoržs Uaļļiks: Redzu dzirdu klusēju (6)

    Man liekas visa kafija ir blīvi pielīmēta iekšpusei un degunausukaklam it kā pa seju izvērts trafarets un katrs iedzer gabaliņu tortes un tā kā torte nokrīt atpakaļ uz pakaļkājām dīvāni svin svētkus - cik bezcerīga lieta

  • 2014. gada 25. jūlijā, plkst. 6:07

    Gundega Šmite: Grieķijas dienasgrāmata portretskicēs (1)

    Dzīvojot Grieķijā, Salonikos, valsts otrajā lielākajā pilsētā, uz kuru pār Egejas jūras līci noraugās Olimpa smailes, manas dienasgrāmatas iedvesmas avoti ir dažādos apstākļos satikti grieķu ļaudis: bērni, pensionāri, dažāda kaluma profesionāļi.

  • 2015. gada 27. maijā, plkst. 6:05

    Anna Auziņa: Geji un kristietība 2015 (9)

    Kādēļ tieši kristietība, kas taču tik lielā mērā koncentrējas uz vājāko un vajāto aizstāvību, realitātē ir veicinājusi homofobiju Rietumu sabiedrībā?

  • 2015. gada 27. novembrī, plkst. 11:25

    Rūta Briede: Mazs un saprasts

    Ģirts Šolis un Reinis Pētersons "Blēņas un pasakas" ir izvēlējušies rādīt kā objektu teātri. Tā ir ļoti gudra izvēle, kas ļauj Ziedoņa pasaku tēliem būt tiem, kas tie patiešām arī ir – nejaušas lietas, kuras Ziedonis ar savu iztēli padarījis par jūtošām būtnēm.



Kultūras Ministrija
vkkf