Pauls Bankovskis: Klusums pēc kaujas (5)

  • Kristiāna Ābele  

    2017. gada 15. februārī, plkst. 20:28

    Kāpēc franču Robērs padarīts par Robertu, kamēr Ežēns joprojām nav pārvērsts par Eiženu un Anrī – par Indriķi?

  • Pauls Bankovskis > Kristiāna Ābele  

    2017. gada 15. februārī, plkst. 20:36

    Jā, taisnība, ar šo ir jukas, taču centos saglabāt līdzšinējās dažādās publikācijās atrodamās vārdu atveidošanas tradīcijas.

  • Kristiāna Ābele > Pauls Bankovskis  

    2017. gada 15. februārī, plkst. 22:37

    Un tomēr – kur palika Robērs?

  • Pauls Bankovskis > Kristiāna Ābele  

    2017. gada 16. februārī, plkst. 0:07

    Jā, man arī tas nebija saprotams, jo pirmajā mirklī gribējās to atveidot tieši tā. Taču pamanīju, ka līdz šim ir bijis Roberts, un neko nemainīju. Nevar jau arī nākotnes Googlē meklētājiem bezgalīgi jaukt galvu.

  • Kristiāna Ābele > Pauls Bankovskis  

    2017. gada 16. februārī, plkst. 12:00

    Citreiz varbūt tomēr labāk klausīt intuīcijai. Vienā no tiem dažiem tīmekļa avotiem, kuros figurē "Roberts Duano", sastopans pat tāds veidojums kā "Henrijs Kārters-Bresons", kura kliedzošajai aplamībai vajadzētu darīt ļoti piesardzīgu.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Tas ir reāls murgs – kādu rītu pamosties un saprast, ka tavi klasesbiedri ir tie, kas šobrīd vada valsti.

    Kurts Vonnegūts

Iesakām

  • 2013. gada 10. maijā, plkst. 0:53

    Santa Remere: Atbruņojošs kailums

    Šaurās atpūtas kabīnes durvis atgādina par šīs vasaras atvaļinājuma mazo budžetu un no tā izrietošajām neērtībām, bet bērnu prieks atsver visu. Saulē izbalējuši pakauši, mazliet sūrstoši pleci un miegs tvanīgajā istabā.

  • 2015. gada 19. martā, plkst. 6:03

    Satori diskusija: Mūsdienu vīrietis un māksla pagatavot pašam (2)

    "Armpit" jeb "Paduse" būs darbs par tiem vīriešiem, kas savos šķūnīšos, darbnīcās un garāžās dara to, ko reālā dzīve no viņiem neprasa un negaida.

  • 2016. gada 22. jūnijā, plkst. 10:59

    Luīze Pastore: Detektīvi modē vienmēr

    Izrādes sausais atlikums ir patstāvīgas kritiskās domāšanas norise bērnos vecāku acu priekšā. Bērns te ir nevis vienkārši pasīvs izrādes vērotājs bet gan, tieši otrādi, – interaktīvs izrādes dalībnieks izklaidējošā līmenī.

  • 2015. gada 23. martā, plkst. 6:03

    Māris Zanders: Tu neesi mūsējais

    Mēs neesam pacietīgi – mēs esam inerti, un tas nav tas pats, kas "pacietīgums". Bet, protams, pašiem ērtāk uzskatīt sevi par pacietīgiem...

  • 2017. gada 24. februārī, plkst. 5:31

    Elvīra Bloma: Netīrs sniegs

    Iepazīsties, tā ir tava māte.
    Viņa atnāca rītā kā nevainība, saldi sārta,
    un uzbrieda vakarā kā līķis.

  • 2014. gada 21. martā, plkst. 7:03

    Vilis Lācītis: Balta žakete ar zelta pogām (6)

    Lai arī jau četrdesmitgadnieks, Spalvums dzīvoja viens un neprecēts, ko ar dzejnieka nesamaitāto tiešumu skaidroja tā: būdams perfekcionists, viņš spētu pieņemt tikai tādu sievieti, kas nekad nepirž.

  • 2014. gada 30. jūlijā, plkst. 7:07

    Lorēna Monseina Roudsa: Kultūras telpu ietekme uz sabiedrību

    Laikmetīgās mākslas muzejiem un institūcijām ir īpaša loma kopienas ekonomiskajā, izglītības un sociālajā attīstībā. Runa ir par to, kā šīs institūcijas veido attiecības ar plašāku publiku.

  • 2014. gada 9. oktobrī, plkst. 9:10

    Ieva Melgalve: Vieglais ceļš, kā kļūt par labu cilvēku

    Pats bēdīgākais šajā grāmatā ir tas, ka tā nav slikta grāmata. Bet es gribētu dzīvot pasaulē, kurā šī ir slikta grāmata.