Pauls Bankovskis: Klusums pēc kaujas (5)

  • Kristiāna Ābele  

    2017. gada 15. februārī, plkst. 20:28

    Kāpēc franču Robērs padarīts par Robertu, kamēr Ežēns joprojām nav pārvērsts par Eiženu un Anrī – par Indriķi?

  • Pauls Bankovskis > Kristiāna Ābele  

    2017. gada 15. februārī, plkst. 20:36

    Jā, taisnība, ar šo ir jukas, taču centos saglabāt līdzšinējās dažādās publikācijās atrodamās vārdu atveidošanas tradīcijas.

  • Kristiāna Ābele > Pauls Bankovskis  

    2017. gada 15. februārī, plkst. 22:37

    Un tomēr – kur palika Robērs?

  • Pauls Bankovskis > Kristiāna Ābele  

    2017. gada 16. februārī, plkst. 0:07

    Jā, man arī tas nebija saprotams, jo pirmajā mirklī gribējās to atveidot tieši tā. Taču pamanīju, ka līdz šim ir bijis Roberts, un neko nemainīju. Nevar jau arī nākotnes Googlē meklētājiem bezgalīgi jaukt galvu.

  • Kristiāna Ābele > Pauls Bankovskis  

    2017. gada 16. februārī, plkst. 12:00

    Citreiz varbūt tomēr labāk klausīt intuīcijai. Vienā no tiem dažiem tīmekļa avotiem, kuros figurē "Roberts Duano", sastopans pat tāds veidojums kā "Henrijs Kārters-Bresons", kura kliedzošajai aplamībai vajadzētu darīt ļoti piesardzīgu.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ei, ķēniņ, es nepieminu ļaunu.

    Kaķītis

Iesakām

  • 2016. gada 5. decembrī, plkst. 4:57

    Māris Zanders: Ārstēt sirdi, nogriežot galvu (1)

    Panikā par daudz piesaukto "populisma uzvaras gājienu" politiskā elite riskē izdarīt kļūdainus secinājumus.

  • 2013. gada 21. maijā, plkst. 10:05

    Gundega Muzikante: Bērns ir cilvēks

    Cilvēks ir tik plašs jēdziens. Mēs zinām, kas viņš nav, ar ko viņš ir ticis galā, no kā atbrīvojies, bet nezinām, kas tad veido to viņa būtību, un kāda tā izskatās.

  • 2016. gada 19. janvārī, plkst. 13:51

    Ieva Viese-Vigula: Trauslās pasaules spēks

    Satiekoties ar tādu tekstu kā "Mazais princis", mēs uzticamies, mēs pietuvojamies, mēs esam neapbruņoti un neaizsargāti.

  • 2012. gada 29. februārī, plkst. 0:02

    Entonijs Horovics: Vai mums joprojām nepieciešami izdevēji? (2)

  • 2015. gada 14. augustā, plkst. 6:08

    Ulvis Zirnis: Ansels un Glorija (1)

    šeit viss smird, un es neeju no mājām, es lieki atceros tavus greizos smaidus, spēlējot monopolu tie padsmit gadu, uz kuriem tu uzstāj mūsu sarunās un tavās vēstulēs

  • 2014. gada 9. maijā, plkst. 7:05

    Lote Kernere: Breaking news

    Kamēr mēs te sēžam, tur tiek anektēta brīva valsts. Tas pats var notikt arī ar mums, tas ir reāli – visi to saka! Mēs nevaram tā vienkārši sēdēt un izlikties, ka tas nenotiek. Nākt uz darbu katru dienu, it kā nekas nebūtu noticis!

  • 2012. gada 25. oktobrī, plkst. 0:10

    Anete Kozlovska: Kā godīgi nodziedāt (10)

    Pirms lielkoncerta Rīgas Domā 30. oktobrī mēs runājām par dziesmu tapšanu, emocijām un dzīvi ar dziesminieci Aneti Kozlovsku, kurai nupat iznācis pirmais soloalbums "Tik daudz".

  • 2016. gada 27. martā, plkst. 11:47

    Jānis Baltvilks: Kur pazuda ķieģeļolas?

    Vai mūsu dzīve nebūtu daudz patīkamāka, ja olas būtu kantainas, taisnām malām? Tās būtu daudz ērtāk pārvadājamas – aizņemtu mazāk vietas kastēs. Tāpat būtu ērtāk sakrāmējamas ledusskapī. Bet galvenais – neripotu nost no galda.



Kultūras Ministrija
vkkf