Ronalds D. Dvorkins: Freida varasgriba

2007. gada 14. jūnijā, plkst. 11:33

komentāri (18)

• dunduks 14.06.07 22:23

  Pastāstiet man, muļķim, lūdzu, kas ir Nīčes "varasgriba"? Kād ir tās oriģinālais koncepts un kā tas sasaistās ar šī vārda izmantojumu attiecībā uz Freida gadījumu. Jo patreiz no teksta šķiet, ka "varasgriba" ir gluži kā masaliņas, kas negaidīti var uzbrukt neko nenojautošam cilvēkam un padarīt to par kaut kādu "svešo"...

• Mrs. Vanda 15.06.07 1:37

  Beidzot sakarīgs raksts par veco perdeli Freidu. Godīgi sakot, es nekādi nesaprotu, kā izglītots un domājošs cilvēks par palasīt Freida rakstīto un sagremot viņa vājprātīgās teorijas, kas izliekas par zinātni. Zinu, zinu, Šuvajevs teiks, ka tā nav zinātne (Te gan jāpiebilst, ka zinātne noteiktās aprindās ir lamu vārds, tāpēc, tas pat ir labi, ka tā nav zinātne. Lieki piebilst, ka pašās aprindās gan istas skaidrības par to, kas ir zinātne, nav. Tikai skaidrs, ka kaut kas slikts.) Bet ja tā nav zinātne, tad kas tas ir? Dzīves māksla? It kā tas kaut kādā mērā glābtu Freida smilšu pilis.

• Orhideja 15.06.07 10:17

  Piebildīšu, ka Dvorkins šobrīd neatrodas Hadsona institūtā ASV, bet ir pasniedzējs University College London, pasniedz tiesību teoriju un tiesību filozofiju. Te var izlasīt, ko viņš dara: http://www.ucl.ac.uk/laws/academics/profiles/index.shtml?dworkin

• velns 15.06.07 10:40

  tas, ka Dvorkins neatrodas Hadsona institūtā, nenozīmē, ka viņš nevar būt tur "senjora biedrs" vispār viens saprātīgs vecis!

• nogalināt bilu 15.06.07 16:03

  diemžēl Orhideja ir mazliet kļūdijusies, jo ir divi Ronaldi Dvorkini. Šī raksta autors Ronalds Dabljū Dvorkins ir beidzis Hopkinsa Universitāti, kur dabūjis grādu filozofijā, taču jau pirms tam ir bijis medicīnas doktors - praktizējošs anesteziologs. Tas, kurš pasniedz University College London ir cits Dvorkins.

• Kleksis 16.06.07 7:03

  Freids uz jataajumu vinnam: vai juus esat vesels, atbildeeja: vesels cilveeks neinteresejaas, kas notiek citu cilveeku galvaas. Bet juus runaajat par varaskaari. Es jums nepiekriitu. Katrs ggee- nijs ir ambiciozs, be taa ir cita teema.

• ze--->Mr Vanda 21.06.07 18:39

  Un kas šajā gadījumā apsteidz Freidu? Fromms? Adlers? vai varbūt Dr Levins ar savām magnētiskajām saitēm? Pirms saki, ka Freids ir miris, apskaties, kurai interšu grupai draugeim.lv ir visvairāk biedru, protams, tā ir grupa "sekss. drāšanās. attiecibas" - vai kaut kā tamlīdzīgi. Tiešām neredzu nekādu problēmu Freida skatījumā uz cilvēku un kultūru - tas manuprāt ir gan estētiski skaistākais no visiem esošajiem skaidrojumiem, gan no tā izrietošās ētiskās konsekvences ir sakarīgas. Pimēram, nav taču grūti saprast, ka cilvēkam ir pastāvigi jāuztur sevi gan fiziski, gan jāpilnveido garīgi, lai saglabātu sevi gan bioloģiski, gan sociāli, bet tas nebūt nav dabīgais ciklvēka stāvoklis, jo dabīgi katra sistēma, arī cilvēks, tiecas uz līdzsvara stāvokli, šajā gadījumā tā ir cilvēka nāve un sadalīšanās organiskās vielās, jo tad izzūd ( līdzsvarojas ar apkārtējo vidi) cilvēkam raksturīgā temperatūras homeostāze. Un tas sakrīt ar termodinamikas pirmo likumu, kas formulē siltuma zudumu sistēmā, līdz ar to starp Freidu un zinātni nevalda pretrunas, jo tieši šī ķermeņa virzība uz līdzsvara stāvokli ir Freida minētais Tanatoss, vai nāves dziņa. Vienīgā atškirība ir tā, ka Freida skaidrojums ir estētiski pievilcīgāks, vai, ja gribat, literārāks un tas nu gan nav (manuprāt nevajadzētu būt) nekāds lamuvārds. Un Ronaldam D. Dvorkinsam pašam noteikti ir mazs penītis, kas ir radījis smieklīgās ambīcijas diskreditēt Freidu ar kaut kādām no konteksta izrautām faktu driskām un pieņēmumiem.

• ze 21.06.07 19:02

  "Ja zinātnieki ignorētu atomus un molekulas, tie tik un tā pastāvētu dzīvības pamatprocesos. Ja ignorētu Freida konceptus, to vērtība un arī to esamība pazustu uz mūžīgiem laikiem" Šim autora apgalvojumam es nepiekrītu. Es nesaprotu, kapēc ignorēti atomi un molekulas tāpat pastāvētu, bet ignorēti freida koncepti nē. Tāpat, kā freida koncepti savu vērtību iegūst noteiktas sistēmas (psihoanalīzes) ietvaros, arī "atoms" un "molekula" paši par sevi ir tukša skaņa, ja tos nebalsta kāda sistēma, šajā gadijumā modernā fizika, vai ķīmija, vai citas disciplīnas konteksts. Un tāpat, kā fizika, kas kā praktiska disciplīna funkcionē, ja tiek uztverta, kā vienota sistēma, tāpat arī psihoanalīzei parādās skaidrojošais potenciāls, ja to izmanto, ka sevī saskaņotu sistēmu, nevis izrauj jēdzienus no kopuma un tad brīnās, ka tie paši par sevi neko nespēj izskaidrot un tiem nav jēgas. Tikpat labi varētu biologiem piesieties, par to, kas ir gēns? Kāds ir novērojis gēnu pašu par sevi, nevis tikai citus procesus, kas ļauj domāt par kaut kā tāda esamību? Nav. Un vai tapēc mēs teiksim, ka visas teorijas, kas izmanto gēna jēdzienu ir muļķīgas un nekam neder? Protams, ka nē. Līdz ar to es Ronalda D. Dvorkina kungu aicinātu pasēdēt pie ratiem un noakunēties par šo muļķīgo mēģinājumu nomelnot Freidu. Domāju, ka šis Dvorkins pat nebūtu cienīgs pienest Freidam tēju, kur nu vēl izteikt replikas par viņa ieguldījumu kultūrā. Bet nu tie amerikāņu akadēmiķi jau ir tādi nekaunīgi. Un vispār man ir aizdomas, ka Dvorkins ir republikānis, būs jāpaskatās...

• ze 21.06.07 19:17

  Un vēl. Ja nemaldos, tad ideja par to, ka Histērijas pamatā ir bēnībā pārdzivota seksuāla uzmākšanās no ģimenes locekļa puses, bija Freida agrīnā perioda ideja, kuru viņš pārstrādājā, secinot, ka daudzi pacienti seksuālo uzmākšanos ir izfantazējuši. Tapēc Dvorkinsa centieni atspēkot Freidu, balstoties uz ideju, kuru Freids kādreiz ir izteicis, bet pēc tam pats revidējis, ir diezgan nožēlojams solis un neko labu par autoru neliecina. Tik pat labi mēs varam teikt, ka Kants ir pilnīgs muļķis un viņa teorijas tukšās, jo viņs savos agrīnajos darbos teoretizēja par to, kādi varētu izskatīties citu plānētu iedzīvotāji un izteica domu, ka viņu augums ir atkarīga no attāluma līdz saulei, vai kaut kā tā..bet mēs zinam, ka Kanta kopējajam ieguldījumam nav nekāda sakara ar viņa agrākajām idejām.

• Mrs. Vanda>ze 21.06.07 20:02

  Ja tev iešļircinātu ciankāliju, tad tu noliktu karoti neatkarīgi no tā, vai tev ir kāds priekšstats par ciankāliju vai nav. Ja tu nekad nebūtu neko dzirdējis par Oidipa kompleksu, tad tas neko tavā dzīvē neizmainītu. Apmēram tā. Bet tie ad hominem atspēkojumi par to, kuram vajadzētu pastāvēt pie ratiem ir vienkārši smieklīgi. Manuprāt pietiek ar to, ka Freida teorijas ir neatspēkojamas principā. Un tieši tāpēc tām nav nekādas jēgas. Tomēr ja arī Freida teorijā tiek piešķirts kāds empīrisks saturs, tad mūsdienās iegūtie empīriskie dati daudzos gadījumos nerunā Freidam par labu. Kanta apsvērumi par citplanētiešiem ir amizanti neatkarīgi no tā, ko viņš ir sarakstījis vēlāk. Turklāt, piemērs ir galīgi garām. Nav taču tā, ka Kants vēlāk izveidoja labāku teroiju par citplanētiešiem.

• Kleksis - Mrs. Vanda 23.06.07 15:33

  Karls Jungs pirms savas nāves teica, ka nekādas zemapziņas nav, bet ir otra apziņa, kas iemontēta paurī ar nezināmu nolūku. Freida teorīja arī ne visu izskaidro pietiekoši labi. Psiholoģija gaida Einšteina līmeņa domātāju, kas pateiks kaut ko principiāli jaunu.

• ze--->vanda 23.06.07 16:10

  Taadaa gadiijumaa arii taadas discipliinas, kaa filologjija ir bezjeedziigas, jo cilveeks lieto runu nezinot, ka izmantot liidzskanjus, patskanjus, morfeemas, silogjismus u.t.l. un ja vinji nezinaatu par sho jeedzienu esamiibu vinju dziivees nekas nemainiitos. Adr hominem arguments ir piemeerojams, tad, kad ir aciimredzami skaidrs, ka cilveeks ir stulbs. Taa piemeeram par galiigu urlu mees nekauneesimies teikt, ka vinjhs ir urla un tapeec vinja argumenti ir muljkjiigi. Turklaat shajaa gadiijumaa tam bija vairaak retoriska funkcija, vai, citiem vārdiem, es atļāvos būt mazliet literārs. Nezkapeec tev shkjiet, ka Popera falsificeeshanas princips ir tik ljoti universaals, ka speej izskaidrot to, kaa var izveerteet visas teorijas. Ja tā, tad taa ir pretruna, jo taadaa gadiijumaa falsificeeshanas teorija ir visu izskaidrojosha un liidz ar to arii bezjeedziiga. Vai tad Popers centaas falsificeet pats savu teoriju par falsificeeshanu? Nē. Freids gan, atshkjriibaa no Popera, mēdza tā darit, kaut vai minētajā pimērā, par psihozes ceelonjiem. Freids arii neizskaidro visu. Vinjam piemeeram liidz galam nebija skaidra sievietes iedaba. Vinjsh gan ieviesa elektras kompleksu, bet taapat nebija paarliecinaats, ka tas funkcionee, līdz ar to sievietes psihoseksuaalo attiistiibu Freida teorija pilniibaa neizskaidro.

• mele 25.06.07 0:10

  Nesaprotu, kamdēļ Freida psihoanalīze tiek tik ļoti vispārināta. Cik es saprotu, viņa pacienti bija 19.gs. beigu pārtikušie Vīnes jaunieši un jaunietes. ņemiet vērā šo šauro 'specializāciju"! Pieņemu, ka 19.gs. beigu strādnieku bērnu "psiholoģijas studijas" būtu devušas pavisam citu rezultātu. Taču jebkurā gadījumā, man kā 21.gs. liberālās un kosmopolītiskās pasaules auglim, neviena no šīm versijām nešķiet diez ko jēdzīgas, nemaz nerunājot par to, ka tās būtu kaut kā izskaidrošanai nepieciešamas...

• Kleksis - mele 25.06.07 10:46

  Psihoanaliize ir Freida atklaajums, tachu to piln- veidoja daudzi zinaatnieki un veel joprojaam pilnveido. Kaadi bija Freida pacienti, nespeelee lielu lomu, jo cilveekiem ir universaalas psihes iipashiibas neat- kariigi no to sociaalaa statusa.

• kamooon 26.12.07 23:22

  naaksies kaa britnijas draugam youtubaa taisiit video "lieciet tachu freidu mieraa!"
  
  Kaut viens no tiem kas sheit akltaati zaakaa freidu ir vinju lasiijis? un freida vieniigais devums nav edipa komplekss un agriinaas seksualitaates teorija, vislielaakasi vinja devums ir psihes strukturaalais modelis un ideja par bezapzinju/zemapzinju. (un veel daudz kas tachu negribaas izpluust)
  
  un ljoti daudz kas no taa ko vinsh ir atklaajis/uzrakstiijis muus shodien ljoti ietekmee (pat tad ja tas viss ir tikai izdomaajumi) rietumu kultuuras veesture ir neiedomaajama bez freida taapat kaa bez biibeles.

• Artūrs Pabērzs - kamoon 23.07.09 16:15

  Ko veica psihoanalāze pa 100 gadiem, lai cilvēkus tuvinātu psihes
  noslēpumiem? Smadzenēs pa vienu diennakti strāvo tik daudz el. impulsu, cik notiek pa to pašu laiku uz Zemeslodes telefonu sarunu.
  Ja kāds man atbildētu, kas "diriģē" to, ja impulsu skaits ir lielāks par
  gēnu skaitu? Un kādi psihiatriju var pārnest uz kultūru? Te raksta, ka
  zemapziņu atklāja ne Freids. Piedod, bet kā var atklāt to, kas NEEKSISTĒ? Kurš ir rezējis leduskalnu, kam 1/5 daļa virs ūdens, un 4/5
  zem? Ieteicu tev palasīt Tomasa Sasa "Neprāta fabriku" un tad dīkt, kā Freidu zākā.

• Pēteris K. 21.12.10 10:21

  Zigmunds Freids bija ārsts. Ja kāds man pateis, kāda saikne ir starp
  psiholoģiju un medicīnu, es būšu ļoti pateicīgs tam cilvēkam. Psihiatrija
  ir pēc būtības tā pati psiholoģija. Un psihiski slimo ārstēšana ir simtomātiska. Ta neprasa zināšanas medicīnā. Tai var apmācīt jebkuru psiholiogu.

• N. 02.02.11 16:44

  Kāds cilvēks man ir teicis, ka vēlas incestu ar savu māti - šķiet, nekas tik neparasts tas nav.

Piedalies diskusijā: