Anete Konste: Sekss, jautrība un Raiņa kopotie raksti (1)

  • Dace Čaure  

    2017. gada 11. janvārī, plkst. 9:47

    Tas pārpratums par "vai tad tā nav lietuviešu filma?" ir tādēļ, ka Lietuvā kādu laiku pirms mums tapa līdzīgas tematikas filma, par ko festivālu apmeklētāji bija sajūsmā. Svingeri tapa "ar ko tad mēs esam sliktāki?" apziņas mudināti.

    Bet par filmu pašu es gan tiešām biju patīkami pārsteigta. Varbūt tāpēc, ka biju uz pirmizrādi un līdz ar to nevienu atsauksmi pirms tam nebiju dzirdējusi. Varbūt tāpēc, ka gāju mazliet nicīgi noskaņota - paskatīties, ko tad latvieši saprot ar komēdijas žanru, un pašausmināties par galarezultātu. Beigu beigās biju izklaidēta un visai apmierināta, un pavisam ikdienišķā, nevis tikai ""priekš latviešiem ir okei" veidā.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Parīze vienmēr ir lieliska ideja.

    Odrija Hepbērna

Iesakām

  • 2014. gada 24. novembrī, plkst. 5:11

    Ivars Ījabs: Lai pirmais met akmeni (9)

    Zinātniskā psiholoģija ir jau sen pierādījusi, ka kopumā politiķus pārējo cilvēku vidū izceļ divas ļoti izteiktas īpašības – narcisisms un varas kāre.

  • 2012. gada 18. aprīlī, plkst. 8:04

    Diskusija: Ētiskais un neētiskais dokumentālajā kino (4)

    Diskusijā par savējo un svešo, par ētisko un neētisko - dokumentālā kino režisori Liene Laviņa, Inese Kļava, Kaspars Goba un Roberts Rubīns.

  • 2016. gada 5. februārī, plkst. 9:51

    Helga Tormane: Plūmes koks, zārciņš un jēga

    Grāmatā aprakstītie praktiskie piemēri jēgas meklējumiem, ja ticam uz grāmatas vāka rakstītajam, ir kalpojis par iemeslu tam, lai šo jauniešu romānu dažās Rietumnorvēģijas skolās aizliegtu. Arī Francijā atsevišķi grāmattirgotāji atsakās šo izdevumu izplatīt.

  • 2015. gada 7. septembrī, plkst. 6:09

    Māris Zanders: "Eimu, kur iedama, visur solidaritātes vārds mutē"

    Solidaritātes jēdziens nereti tiek lietots nevietā. Pat ja tas tiek lietots piemēroti, solidaritātes nepieciešamība un soļi tās īstenošanā netiek pietiekami izskaidroti.

  • 2012. gada 11. maijā, plkst. 13:05

    Jānis Hvoinskis: Marijas sapnis (13)

    Un negribēt vairs ne nāves ne alkohola vien skumjas pārklājas aizvien bezgalīgākām kārtām un līdzinās pāršķirtu grāmatu lapām

  • 2017. gada 23. februārī, plkst. 5:30

    Sanita Reinsone: Kā Igaunijas leļļi bēga uz Latviju (fragments)

  • 2013. gada 30. maijā, plkst. 8:02

    Una Smilgaine: Vāru, vāru pelei putru

    "Šī dziesmiņa ir jādzied izlutinātam bērnam, kad tam kājas aun un ne ar labu, ne ar ļaunu [ne]var piedabūt pie kāju aušanas. Tad ar māņiem, kad kājas apaus, tad vedīs uz ciemu, iestāsta tam bērnam, kurš jau saprot. Tad nu dzied [..]"

  • 2014. gada 13. novembrī, plkst. 8:11

    Anete Piņķe: Risto Reperis un bērnības garša

    Pēc garas un nogurdinošas dienas skolā es braucu gara vilciena priekšpēdējā vagonā pie loga un lasīju grāmatu. Mēs kupejā bijām trīs – pretī sēdošā dāma adīja, bet onkulis viņai līdzās klēpī turēja portfeli, kam rokturis notīts ar zilo līmlenti. Un tad es iesmējos.