Jeļena Solovjova: "WiDE" (0)

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Tas ir reāls murgs – kādu rītu pamosties un saprast, ka tavi klasesbiedri ir tie, kas šobrīd vada valsti.

    Kurts Vonnegūts

Iesakām

  • 2013. gada 28. februārī, plkst. 8:02

    Laura Celmiņa: Propaganda kā ilūziju un baiļu sniedzēja

    Ir jācīnās pret iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem, pret kolaboracionistiem, pret baumotājiem, pret slaistiem, pret krieviem, jo tie var būt boļševiki, un, pats galvenais, visiem spēkiem jācīnās pret ebrejiem, jo tie noteikti ir komunisti.

  • 2016. gada 25. februārī, plkst. 23:25

    Renārs Vimba: Latviešu kino trūkst drosmes (1)

    Pirmajā gadā mums atteica. Nu, labi. Vēl nebija tik labs scenārijs. Otrajā gadā mēs jau bijām ļoti labi sagatavojušies. Un tad bija diezgan grūti, kad tev pasaka – nē. Kad četrus gadus jau ir strādāts. Nu, tad laikam jāiet mājās...

  • 2016. gada 26. jūlijā, plkst. 5:02

    Andrejs Vīksna: Kā garšo Bankovska roka? (2)

    Bankovskis raksta sausā, vēstījošā manierē, ierastā kultūratsauču klātbūtne piešķir skanējumam intelektuālu (publicista rokas) piegaršu.

  • 2015. gada 28. maijā, plkst. 6:05

    Māris Zanders: Visapkārt vieni profesionāļi (4)

    Ja pavisam rupji un tieši – cik ir bijuši gadījumi, kad ierēdniecība publiski protestē pret sabiedrības interesēm neatbilstošiem lēmumiem, kādi taču, šķiet, ir bijuši?

  • 2012. gada 10. augustā, plkst. 8:08

    Andris Ogriņš: Es mīlu melnā objektīva sastindzinātos ziedus (67)

    sasieti mezglos vajāšanas mānijas pārņemtā vēja gali paliek turpat kā mūsu žestus neiepazinušās rokas klēpjos mēmie sejas balsti koki un necilie krūmāji bez ziediem

  • 2015. gada 17. aprīlī, plkst. 6:04

    Vilis Lācītis: Ģenētiskais kaujas suns Bentlijs (3)

    Visa cilvēces akumulētā gudrība sakopojas apmēram tādā atziņā: neviens ne velna nezina un neko vispār zināt simtprocentīgi droši nav iespējams. Principā nekad.

  • 2012. gada 14. septembrī, plkst. 8:09

    Aleksandrs Morfovs: Teātris ir pēdējais, kas mums vēl palicis (5)

    Es vienmēr savās izrādēs meklēju divas puses – traģisko un komisko. Dzīve ir tāda virve, kurā cieši savijušies melnais diegs ar balto, traģiskais ar komisko. Un atdalīt tos nav iespējams, tie vienmēr ir kopā.

  • 2013. gada 10. maijā, plkst. 8:05

    Madara Vīlipa: Ja vecāki lasa, arī bērni lasīs (4)

    Labas prakses piemēri rāda to, ka jau no dzimšanas vecākiem būtu jālasa bērniem priekšā grāmatas, jāatrod laiks, ko pavadīt kopā ar bērnu un grāmatu. Laikam ejot, bērnus grāmata ieinteresēs un viņi lasīs. Ja ikdienā viņiem blakus nebūs atbalsts šai nodarbei, tad lasītprieks ātri zudīs.