Kristīne Zonberga: Mežonīgo rietumu demokrātija (6)

  • Pauls 1  

    2017. gada 9. janvārī, plkst. 9:30

    Manuprāt, raksta autore aktualizē senu, iesakņojušos un it kā pašsaprotamu sistēmu valsts ierēdņa un pilsoņa saskarsmē. Taču noslēguma daļā atgriežamies pie 25 gados neatrisināta jautājuma - profesionalitāte, prasmes, zināšanas. Nevienam pilsonim, kas nestrādā valsts sistēmā, NAV jāskaidro nekas ne ierēdnim. Ierēdnim ir jāzina jautājumi ne tikai elementārā līmenī, bet jābūt gana kompetentiem. Diskusijas var notikt tikai par sīkumiem. Ja ierēdnis nesaprot, nav viņam vietas barības ķēdē... Tikai tā!

  • Zaiga P > Pauls 1  

    2017. gada 9. janvārī, plkst. 12:40

    Man gan šķita, ka autore runāja par to, ka ierēdniecība šobrīd ir ieņēmusi "visziņa" nostāju un kā reiz jūtas tā, ka viņai nekas nebūtu papildus jāuzzina, ji tā jau visu zina. BET diemžēl, aizvien jauni likumi un likumu grozījumi pierāda to, ka jāskaidro ir un jādara tas daudz. Piemēram, FM nesenajā diskusijā par VSOAI atsaucās uz to, ka likumprojekts ir saskaņots ar NVO, jo ir runāts ar LDDK un LTRK, bet abas minētās organizācijas pārstāv komersantu intereses. Tas pierāda, ka vai nu FM apzināti manipulē izvēloties viena tipa organizācijas, lai ātrāk tiktu galā ar jautājumu, vai pilnībā neizprot, ko īsti dara un ko nozīmē nevalstiskās organizācijas. Un šis ir tikai viens no ntajiem piemēriem. Autore sākumā ir izvēlējusies lielisku salīdzinājumu atsaucoties uz pāra attiecībām, kur viena no pusēm ir kļuvusi pārāk valdonīga un līdz ar to attiecības ir kļuvušas neveselīgas. Iespējams, es vēl pieminētu, ka te noderētu attiecību konsultants, kas varētu šo varas līdzsvaru atjaunot. Šajā situācijā tie varētu būt spējīgi un ar izpratni par NVO apveltīti politiķi, bet diemžēl izskatās, ka attiecību konsultants ir atslābis un nevēlas iedziļināties un tā iespējams ir viena no problēmas saknēm.

  • dzimmijs13  

    2017. gada 9. janvārī, plkst. 20:15

    'To, cik līdzīga ir abu valstu vēsture un cik atšķirīga tagadne" Paga, paga, tā ka tomēr nebūtu salīdzināma padomju okupācija ar visaptverošo smadzeņu skalošanu, lai radītu "padomju cilvēku", ar Islandes atkarību no Norvēģijas vai Dānijas! Protams, neesmu speciālists Islandes vēsturē, bet cik zinu, abas karalistes īpaši nebāza degunu salas iekšējās lietās, altings taču strādāja visu laiku.
    Ok, bet par pilsonisko sabiedrību ir ko mums pamācīties. Neatkarīgi no vēstures.

  • Pauls 1 > Zaiga P  

    2017. gada 10. janvārī, plkst. 7:04

    :) Tiesa,kas tiesa...Visziņa nostāja ir, zināšanu nav. Še arī saredzu problēmu: valsts sistemā strādā nekompetenti cilvēki, par kuru profesionalitāti var šaubīties.Nav ilgi jāgaida, lai sarunā ar cilvēku saprastu, vai viņš ko zina, vai tiaki citē un "pilda". Situācija ir tāda, ka mēs maksājam viņiem algu par darbu, bet paši vēl cītīgi konsultējam, jo principā bez tā nevar. Manuprāt, tas ir pagalam aplami. Jo šai situācijā mēs vērojam to, par ko nemitīgi jau x gadus runā ārlietu sakarā – tu vēlies konsultāciju vai rīcību (lasi ziņu) un Tev to sniedz (izlasi(, bet Tu jau redzi,ka tā nav pareizi vai Tev melo. Iekšējais "hibrīdkarš".

  • Kristīne Zonberga > Pauls 1  

    2017. gada 10. janvārī, plkst. 13:32

    Es neteiktu tik skarbi "nekompetenti" vai "neprofesionāli", jo tas ir saprotams, ka valsts pārvaldes darbinieks nevar būt eksperts visās ministrijas vai kādas citas valsts iestādes pārstāvētajās jomās. Tā teikt - labam vadītājam vai procesa koordinatoram ne vienmēr jābūt jomas ekspertam. Šī iemesla dēļ valsts pārvaldei daudz intensīvāk vajadzētu izmantot sabiedrības līdzdalības instrumentu, jo pilsoniskās sabiedrības eksperti labprāt sniedz savu ekspertīzi par tiesību aktu projektiem un to ietekmi uz konkrēto jomu vai sabiedrības daļu. Turklāt šī sabiedrības ekspertīze parasti tiek sniegta bezmaksas (diemžēl). Tāpēc man nav skaidrs, kādēļ valsts pārvaldē sabiedrības līdzdalība nereti tiek nodrošināta tikai formāli, neizmantojot resursus, ko piedāvā pilsoniskā sabiedrība.

  • Valters Grivins  

    2017. gada 10. janvārī, plkst. 19:02

    Šis raksts ir izcils. - Tādā ziņā, ka pederastijas propaganda tiek pasniegta brīvības un cilvēktiesību mērcē. Autore gan apzināti aizmirsusi, ka pederastiem normālā, iejūtīgā un humānā sabiedrībā ir tiesības nevis skalot bērnu smadzenes skolās, kā viņa to mēģina demagoģiski iestāstīt, bet saņemt no valsts adekvātu medicīnisko palīdzību....

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Parīze vienmēr ir lieliska ideja.

    Odrija Hepbērna

Iesakām

  • 2013. gada 30. aprīlī, plkst. 7:04

    Andris Saulītis: Get a real job!* (8)

    Nederīgi un peļami ir ne tikai aptuveni simts tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, bet lielākā daļa strādājošo Latvijā, jo darba ražīgums sasniedz vien aptuveni 60% no Eiropas Savienības līmeņa. Ko tur svinēt? Kauns!

  • 2013. gada 26. aprīlī, plkst. 0:52

    Kaspars Zemītis: Mūzika ir jābauda (2)

    Es neesmu spēlējis līdz sāpēm. Es arī nevienam neieteiktu spēlēt līdz sāpēm. Es joprojām esmu pārliecināts, ka mūzika – tas ir baudījums. Un visi tie skolotāji, kas stāsta, ka būs baigi grūti, ja tu gribēsi mācīties mūziku… varbūt viņiem pašiem nav paveicies...

  • 2016. gada 27. oktobrī, plkst. 0:45

    Ieva Viese-Vigula: Zīmējot smiltīs

    Mazais princis tuksnesī ir vientuļš, jo visi apkārt ir slikti – planēta Zeme pilna ar baņķieriem, dzērājiem un karaļiem. Dzīvi, draudzību un mīlestību apliecinošie teikumi neizskan īpaši pārliecinoši

  • 2012. gada 4. oktobrī, plkst. 8:10

    Linda Vēbere: Art of Resilience (Māksla pielāgoties) (9)

    Risinot ekoloģijas un tehnoloģiju tēmu, ievainotās dabas tēls vai populārā ekoloģiskā retorika, šķiet, ved strupceļā. Tā vietā, lai domātu par cilvēka vietu dabā, būtu jāsaprot cilvēces vieta vēsturē.

  • 2012. gada 24. martā, plkst. 1:03

    Henriks Eliass Zēgners: Pamosties naktī (38)

    viss šis būs jāizdzēš un jāsāk no sākuma lai tiktu kaut vienu soli uz priekšu

  • 2015. gada 21. augustā, plkst. 6:08

    Gundega Šmite: Presto. Acuto* (1)

    Ceļš. Tikai ceļš. Taisns un tumšs. Sniegpārslu taureņi aumaļām šķīst pret logu. Tūkstošiem. Uz neatgriešanos. Un mūžīgu atjaunošanos. Nakts melnumā ceļš ar tā ņirbošo baltumu velk savā atvarā – dziļāk un dziļāk.

  • 2015. gada 26. martā, plkst. 6:03

    Santa Remere: Pusotrs kultūras galvaspilsētas gads

    Briseles publika, iespējams, ir labākā, kādu vien var vēlēties, – atsaucīga, globāli erudīta, atvērta jaunajam –, bet arī prasīga – jo viņiem patiešām ir, no kā izvēlēties.

  • 2015. gada 24. februārī, plkst. 8:02

    Laura Studente: Govs, kas vizinās uz bagāžniekiem

    Patiesībā šādi varētu sākties arī kāds aizraujošs detektīvs – kādas pilsētas mieru traucē dīvainas parādības – trīs ielu krustojumā pastāvīgi notiek visādas ķibeles ar velosipēdiem.