Kristīne Zonberga: Mežonīgo rietumu demokrātija (6)

  • Pauls 1  

    2017. gada 9. janvārī, plkst. 9:30

    Manuprāt, raksta autore aktualizē senu, iesakņojušos un it kā pašsaprotamu sistēmu valsts ierēdņa un pilsoņa saskarsmē. Taču noslēguma daļā atgriežamies pie 25 gados neatrisināta jautājuma - profesionalitāte, prasmes, zināšanas. Nevienam pilsonim, kas nestrādā valsts sistēmā, NAV jāskaidro nekas ne ierēdnim. Ierēdnim ir jāzina jautājumi ne tikai elementārā līmenī, bet jābūt gana kompetentiem. Diskusijas var notikt tikai par sīkumiem. Ja ierēdnis nesaprot, nav viņam vietas barības ķēdē... Tikai tā!

  • Zaiga P > Pauls 1  

    2017. gada 9. janvārī, plkst. 12:40

    Man gan šķita, ka autore runāja par to, ka ierēdniecība šobrīd ir ieņēmusi "visziņa" nostāju un kā reiz jūtas tā, ka viņai nekas nebūtu papildus jāuzzina, ji tā jau visu zina. BET diemžēl, aizvien jauni likumi un likumu grozījumi pierāda to, ka jāskaidro ir un jādara tas daudz. Piemēram, FM nesenajā diskusijā par VSOAI atsaucās uz to, ka likumprojekts ir saskaņots ar NVO, jo ir runāts ar LDDK un LTRK, bet abas minētās organizācijas pārstāv komersantu intereses. Tas pierāda, ka vai nu FM apzināti manipulē izvēloties viena tipa organizācijas, lai ātrāk tiktu galā ar jautājumu, vai pilnībā neizprot, ko īsti dara un ko nozīmē nevalstiskās organizācijas. Un šis ir tikai viens no ntajiem piemēriem. Autore sākumā ir izvēlējusies lielisku salīdzinājumu atsaucoties uz pāra attiecībām, kur viena no pusēm ir kļuvusi pārāk valdonīga un līdz ar to attiecības ir kļuvušas neveselīgas. Iespējams, es vēl pieminētu, ka te noderētu attiecību konsultants, kas varētu šo varas līdzsvaru atjaunot. Šajā situācijā tie varētu būt spējīgi un ar izpratni par NVO apveltīti politiķi, bet diemžēl izskatās, ka attiecību konsultants ir atslābis un nevēlas iedziļināties un tā iespējams ir viena no problēmas saknēm.

  • dzimmijs13  

    2017. gada 9. janvārī, plkst. 20:15

    'To, cik līdzīga ir abu valstu vēsture un cik atšķirīga tagadne" Paga, paga, tā ka tomēr nebūtu salīdzināma padomju okupācija ar visaptverošo smadzeņu skalošanu, lai radītu "padomju cilvēku", ar Islandes atkarību no Norvēģijas vai Dānijas! Protams, neesmu speciālists Islandes vēsturē, bet cik zinu, abas karalistes īpaši nebāza degunu salas iekšējās lietās, altings taču strādāja visu laiku.
    Ok, bet par pilsonisko sabiedrību ir ko mums pamācīties. Neatkarīgi no vēstures.

  • Pauls 1 > Zaiga P  

    2017. gada 10. janvārī, plkst. 7:04

    :) Tiesa,kas tiesa...Visziņa nostāja ir, zināšanu nav. Še arī saredzu problēmu: valsts sistemā strādā nekompetenti cilvēki, par kuru profesionalitāti var šaubīties.Nav ilgi jāgaida, lai sarunā ar cilvēku saprastu, vai viņš ko zina, vai tiaki citē un "pilda". Situācija ir tāda, ka mēs maksājam viņiem algu par darbu, bet paši vēl cītīgi konsultējam, jo principā bez tā nevar. Manuprāt, tas ir pagalam aplami. Jo šai situācijā mēs vērojam to, par ko nemitīgi jau x gadus runā ārlietu sakarā – tu vēlies konsultāciju vai rīcību (lasi ziņu) un Tev to sniedz (izlasi(, bet Tu jau redzi,ka tā nav pareizi vai Tev melo. Iekšējais "hibrīdkarš".

  • Kristīne Zonberga > Pauls 1  

    2017. gada 10. janvārī, plkst. 13:32

    Es neteiktu tik skarbi "nekompetenti" vai "neprofesionāli", jo tas ir saprotams, ka valsts pārvaldes darbinieks nevar būt eksperts visās ministrijas vai kādas citas valsts iestādes pārstāvētajās jomās. Tā teikt - labam vadītājam vai procesa koordinatoram ne vienmēr jābūt jomas ekspertam. Šī iemesla dēļ valsts pārvaldei daudz intensīvāk vajadzētu izmantot sabiedrības līdzdalības instrumentu, jo pilsoniskās sabiedrības eksperti labprāt sniedz savu ekspertīzi par tiesību aktu projektiem un to ietekmi uz konkrēto jomu vai sabiedrības daļu. Turklāt šī sabiedrības ekspertīze parasti tiek sniegta bezmaksas (diemžēl). Tāpēc man nav skaidrs, kādēļ valsts pārvaldē sabiedrības līdzdalība nereti tiek nodrošināta tikai formāli, neizmantojot resursus, ko piedāvā pilsoniskā sabiedrība.

  • Valters Grivins  

    2017. gada 10. janvārī, plkst. 19:02

    Šis raksts ir izcils. - Tādā ziņā, ka pederastijas propaganda tiek pasniegta brīvības un cilvēktiesību mērcē. Autore gan apzināti aizmirsusi, ka pederastiem normālā, iejūtīgā un humānā sabiedrībā ir tiesības nevis skalot bērnu smadzenes skolās, kā viņa to mēģina demagoģiski iestāstīt, bet saņemt no valsts adekvātu medicīnisko palīdzību....

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūzika izsaka to, ko nav iespējams pateikt, bet par ko nav arī iespējams klusēt.

    Viktors Igo

Iesakām

  • 2016. gada 17. oktobrī, plkst. 5:11

    Māris Zanders: Valsts budžets un svētku mielasts "Mērnieku laikos" (4)

    Lai gan parasti valsts budžeta projekti tiek apspriesti un vērtēti, izmantojot ekonomiskas vai sociālas kategorijas, 2017. gada budžeta kontekstā gluži negaidīti pavīd iezīmes tam, kā lēmumu pieņēmēji Latvijā saprot kultūras lomu.

  • 2012. gada 13. jūnijā, plkst. 9:00

    Nora Ikstena: Vai grāmatas padara cilvēku labāku? (87)

    Visu savu bērnību un visu savu skolas laiku es lasīju ļoti daudz pasaku. Mani vecāki domāja, ka ar mani kaut kas nav kārtībā.

  • 2014. gada 12. novembrī, plkst. 6:11

    Silvija Radzobe: Piedalies, bet uzmanies!

    "Šengenas zonas spožuma un posta" četras performances, veidoja ārzemju režisori: portugāliete Marsija Lanca, vācietis Julians Hecels, lietuvietis Vids Bareikis un islandiešu grupa "Kviss búmm bang".

  • 2013. gada 25. martā, plkst. 7:03

    Raitis Iļjenkovs: Drēbes un pašapziņa (7)

    Politikai nav nekāda sakara ar patiesību – tā gluži vienkārši iedibina kārtību un, izmantojot piespiešanas mehānismus, liek tai pakļauties. Vai pasaule kļūs labāka, ja cilvēki izvēlēsies pret dzīvniekiem saudzīgāku apģērbu? Protams, ne.

  • 2012. gada 3. augustā, plkst. 8:08

    Anna Auziņa: Turpmāk es iešu uz visiem karuseļiem (38)

    mēs pielakāmies tik maigi kā kaķēni vakara pienu mēs atpakaļ nācām pa lietu un gulējām palagos zilos un mazliet ņurkstējām miegā un tecējām akvareļos

  • 2012. gada 13. novembrī, plkst. 8:11

    Lāsma Ģibiete: Mīļā Beatrix (14)

    Spalgi svilpieni. Bars miliču. Sāpīgs belziens pa krustiem. Arests. Pirmsizmeklēšanas cietums. Tiesa. Spriedums – 8 gadi. Tēva rūgtās asaras. Izvešana konvoja pavadībā no tiesas zāles. Brauciens melnajā bertā ar restotiem logiem. Cietums.

  • 2014. gada 9. jūlijā, plkst. 1:41

    Guntars Rēboks: Piektais evaņģēlijs

    Nav grūti iedomāties, ka laikmetā, kad nepastāvēja mehāniskas grāmatu kopēšanas tehnikas, šos tekstus mūki vērtēja augstu. Taču pienāca laiks, kad klostera vadība lika mūkiem no šiem tekstiem atbrīvoties.

  • 2016. gada 15. martā, plkst. 6:08

    Pauls Bankovskis: Zīlīte aiz loga rūts. In memoriam

    Es esmu "Zīlīte". Apciemošu jūs kā ziemu, tā arī vasaru reizi mēnesī. Neprasīšu cienastu kā citas zīlītes, manas pusmāsas dara, bet gluži otrādi, – atnesīšu jaukas bildes, pasakas, stāstus, dzejoļus.



Kultūras Ministrija
vkkf