Kristīne Zonberga: Mežonīgo rietumu demokrātija (6)

  • Pauls 1  

    2017. gada 9. janvārī, plkst. 9:30

    Manuprāt, raksta autore aktualizē senu, iesakņojušos un it kā pašsaprotamu sistēmu valsts ierēdņa un pilsoņa saskarsmē. Taču noslēguma daļā atgriežamies pie 25 gados neatrisināta jautājuma - profesionalitāte, prasmes, zināšanas. Nevienam pilsonim, kas nestrādā valsts sistēmā, NAV jāskaidro nekas ne ierēdnim. Ierēdnim ir jāzina jautājumi ne tikai elementārā līmenī, bet jābūt gana kompetentiem. Diskusijas var notikt tikai par sīkumiem. Ja ierēdnis nesaprot, nav viņam vietas barības ķēdē... Tikai tā!

  • Zaiga P > Pauls 1  

    2017. gada 9. janvārī, plkst. 12:40

    Man gan šķita, ka autore runāja par to, ka ierēdniecība šobrīd ir ieņēmusi "visziņa" nostāju un kā reiz jūtas tā, ka viņai nekas nebūtu papildus jāuzzina, ji tā jau visu zina. BET diemžēl, aizvien jauni likumi un likumu grozījumi pierāda to, ka jāskaidro ir un jādara tas daudz. Piemēram, FM nesenajā diskusijā par VSOAI atsaucās uz to, ka likumprojekts ir saskaņots ar NVO, jo ir runāts ar LDDK un LTRK, bet abas minētās organizācijas pārstāv komersantu intereses. Tas pierāda, ka vai nu FM apzināti manipulē izvēloties viena tipa organizācijas, lai ātrāk tiktu galā ar jautājumu, vai pilnībā neizprot, ko īsti dara un ko nozīmē nevalstiskās organizācijas. Un šis ir tikai viens no ntajiem piemēriem. Autore sākumā ir izvēlējusies lielisku salīdzinājumu atsaucoties uz pāra attiecībām, kur viena no pusēm ir kļuvusi pārāk valdonīga un līdz ar to attiecības ir kļuvušas neveselīgas. Iespējams, es vēl pieminētu, ka te noderētu attiecību konsultants, kas varētu šo varas līdzsvaru atjaunot. Šajā situācijā tie varētu būt spējīgi un ar izpratni par NVO apveltīti politiķi, bet diemžēl izskatās, ka attiecību konsultants ir atslābis un nevēlas iedziļināties un tā iespējams ir viena no problēmas saknēm.

  • dzimmijs13  

    2017. gada 9. janvārī, plkst. 20:15

    'To, cik līdzīga ir abu valstu vēsture un cik atšķirīga tagadne" Paga, paga, tā ka tomēr nebūtu salīdzināma padomju okupācija ar visaptverošo smadzeņu skalošanu, lai radītu "padomju cilvēku", ar Islandes atkarību no Norvēģijas vai Dānijas! Protams, neesmu speciālists Islandes vēsturē, bet cik zinu, abas karalistes īpaši nebāza degunu salas iekšējās lietās, altings taču strādāja visu laiku.
    Ok, bet par pilsonisko sabiedrību ir ko mums pamācīties. Neatkarīgi no vēstures.

  • Pauls 1 > Zaiga P  

    2017. gada 10. janvārī, plkst. 7:04

    :) Tiesa,kas tiesa...Visziņa nostāja ir, zināšanu nav. Še arī saredzu problēmu: valsts sistemā strādā nekompetenti cilvēki, par kuru profesionalitāti var šaubīties.Nav ilgi jāgaida, lai sarunā ar cilvēku saprastu, vai viņš ko zina, vai tiaki citē un "pilda". Situācija ir tāda, ka mēs maksājam viņiem algu par darbu, bet paši vēl cītīgi konsultējam, jo principā bez tā nevar. Manuprāt, tas ir pagalam aplami. Jo šai situācijā mēs vērojam to, par ko nemitīgi jau x gadus runā ārlietu sakarā – tu vēlies konsultāciju vai rīcību (lasi ziņu) un Tev to sniedz (izlasi(, bet Tu jau redzi,ka tā nav pareizi vai Tev melo. Iekšējais "hibrīdkarš".

  • Kristīne Zonberga > Pauls 1  

    2017. gada 10. janvārī, plkst. 13:32

    Es neteiktu tik skarbi "nekompetenti" vai "neprofesionāli", jo tas ir saprotams, ka valsts pārvaldes darbinieks nevar būt eksperts visās ministrijas vai kādas citas valsts iestādes pārstāvētajās jomās. Tā teikt - labam vadītājam vai procesa koordinatoram ne vienmēr jābūt jomas ekspertam. Šī iemesla dēļ valsts pārvaldei daudz intensīvāk vajadzētu izmantot sabiedrības līdzdalības instrumentu, jo pilsoniskās sabiedrības eksperti labprāt sniedz savu ekspertīzi par tiesību aktu projektiem un to ietekmi uz konkrēto jomu vai sabiedrības daļu. Turklāt šī sabiedrības ekspertīze parasti tiek sniegta bezmaksas (diemžēl). Tāpēc man nav skaidrs, kādēļ valsts pārvaldē sabiedrības līdzdalība nereti tiek nodrošināta tikai formāli, neizmantojot resursus, ko piedāvā pilsoniskā sabiedrība.

  • Valters Grivins  

    2017. gada 10. janvārī, plkst. 19:02

    Šis raksts ir izcils. - Tādā ziņā, ka pederastijas propaganda tiek pasniegta brīvības un cilvēktiesību mērcē. Autore gan apzināti aizmirsusi, ka pederastiem normālā, iejūtīgā un humānā sabiedrībā ir tiesības nevis skalot bērnu smadzenes skolās, kā viņa to mēģina demagoģiski iestāstīt, bet saņemt no valsts adekvātu medicīnisko palīdzību....

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ir nepieciešams ik pa brīdim iemīlēties, lai iegūtu attaisnojumu tam regulārajam izmisumam, kas tevi piemeklē tik un tā.

    Albērs Kamī

Iesakām

  • 2014. gada 26. februārī, plkst. 3:02

    Reinis Lazda: Psihologs un ētika (28)

    Sieviešu izcilību dažādās jomās bieži apgrūtina tie gadi, kas veltīti bērnu audzināšanai, kā arī dažādu viestururudzīšu pašpārliecinātā, bet aizspriedumos, ne zināšanās balstītā pļāpāšana.

  • 2013. gada 25. aprīlī, plkst. 2:32

    Elīna Cire: Trīs apkopējas-citplanētieši

    Koncertu apmeklētāji pazīst viņus kā paskarbus, melnos sieviešu kostīmos tērptus vīrus, kas ar pašdarinātu instrumentu klāstu auļo starp etniskiem transa ritmiem, industriālas mašinērijas trokšņiem, liriskām Lapzemes melodijām un disko mūziku zinātniskās fantastikas garā.

  • 2015. gada 29. jūlijā, plkst. 6:07

    Sanita Grīna: Welcome to my country*

    Šis vienkāršais stāsts aizkustina – arī man, skatoties filmu, brīžiem nācās meklēt kabatas lakatiņu – laikam jau tāpēc, ka pieskaras pašai cilvēka eksistences būtībai – apziņai, ka nekas nav mūžīgs.

  • 2014. gada 4. novembrī, plkst. 6:11

    Ieva Jirgensone: Latvietis un karš (11)

    Mūsu tautas vissmagākais okupācijas vēstures mantojums ir mūžīgā pastarīša pozīcija, kurā atbildība – bet līdz ar to arī rīcībspēja un pienākums rīkoties – ir deleģēta kādam citam.

  • 2013. gada 25. janvārī, plkst. 7:16

    Inga Kope-Grosa: Cigaretes tumsā dziest (5)

    Ielene Marija balta kā piens starp mašīnām, tramvajiem un jāņtārpiņiem klejo. Marija izdzer tukšu dzejnieka sirdi kā glāzīti groka. Pulsē Marijas iela ar mūžīgi tvanošu klēpi kā krogu.

  • 2015. gada 29. maijā, plkst. 6:05

    Anete Konste, Sandra Mētra: Sapnis par Raiņa un Aspazijas gadu (3)

    Pēc Serebreņņikova izrādes noskatīšanās Kristians Brekte, galvu nodūris, devās mājās. Nepatika viņam tā visatļautība, ar kādu režisors dižgaru par cilvēku centies pārvērst.

  • 2014. gada 26. maijā, plkst. 1:05

    Uldis Osis: Ekonomiku virza kultūra (15)

    Par kādu konkurētspēju mēs šeit runājam? Vairumā dzīves un ekonomikas jomu mēs Eiropā patiesībā esam – labākajā gadījumā – pelēcīgas viduvējības. Par laimi, ne visur.

  • 2013. gada 10. martā, plkst. 22:03

    Ieva Melgalve: Kādēļ mums ir mazais tīģeris?

    Manā skatījumā, protams, ruksis ir pilnīgs sušķis un slaists, bet Lia bija sajūsmā par to, kādas interesantas izklaides viņš var izdomāt un kā viņš bez mazākajām šaubām izēd kūkas mīklu, nevis izcep kūku.



Kultūras Ministrija
vkkf