Gunta Sloga: Kad rītdienas vairs nav (1)

  • Jānis Balodis  

    2017. gada 8. janvārī, plkst. 14:18

    Paldies par recenziju!

    Tā ir bijusi rosinoša. Man tā ir nostiprinājusi pārliecību, ka lielākajā daļā darbu, kuros ņemu dalību un kuros man patīk ņemt dalību, es vairs nespēju novilkt stingras robežas starp dramaturga/režisora, reizēm arī scenogrāfa darbu.

    Ar to es gribu teikt, ka izrādes “Kas notiks rītdien?” autori ir Paula Pļavniece, Jānis Balodis, Ieva Kauliņa, Jānis Sniķers, Cigdem Mirol, Jose Alvarez un Riham Baderkhan. Dramaturģijas konsultants - Valters Sīlis. Mēs visi vienlaicīgi esam bijuši gan dramaturgi, gan režisori, gan mākslinieki. Apzinos, ka tā jau no paša sākuma vajadzēja norādīt izrādes aprakstā (tas tuvākajā mirklī tiks izdarīts), lai izvairītos no situācijas, ka par izrādes negludumu vaininieci top režisore Paula Pļavniece un fakts, ka šoreiz neesmu strādājis kopā ar Valteru Sīli. Šīs izrādes veiksmju, un arī neveiksmju autorība ir kolektīva. Un šobrīd nav iespējams zināt, kāda šī izrāde būtu strādājot citādākā sastāvā, bet, manuprāt, izrādi, kāda tā ir tagad, ir bagātinājis katrs tās autors. Izrādei ir Ievas Kauliņas radītā vizualitāte: ''Lielākā atšķirība un jauninājums vienīgi ir ekrāns, kuru izrādes sākumā kā mozaīku no lielākām un mazākām planšetēm Balodis pats saliek kopā. Šajā mozaīkā pamazām vienlaikus atvērsies vairāki "logi" ar izrādes "Kas notiks rītdien?" varoņiem.’'

    Kā arī šo darbu, no citiem, kuros esmu pēdējā laikā piedalījies, raksturo izvēle atteikties no galvenā varoņa atrastu vēsturisku faktu dramaturģijas, bet pievēršanās attiecībām starp cilvēkiem - dienasgrāmatu varoņiem.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Nevienam idiotam nepatīk, ja viņu nosauc par idiotu.

    Džeroms D. Selindžers

Iesakām

  • 2017. gada 3. janvārī, plkst. 5:00

    Sandris Ādminis: Medību maģija un alķīmija (1)

    Komentārs par gada nogalē nošauto lūšu māti, kas satrauca ļoti daudzus.

  • 2013. gada 5. martā, plkst. 7:03

    Dmitrijs Petrenko: Izlemt nav iespējams

    Pirmais, kas nāk prātā, ir Kirkegors ar savu "vai nu, vai nu". Ezītis visu laiku dzīvo starp to "vai nu, vai nu" – ko Kirkegors formulē kā estētisko un ētisko izvēli. Mani vairāk interesē ētiskā izvēle. Un Ezīti arī.

  • 2014. gada 12. decembrī, plkst. 8:12

    Jana Kukaine: Sapnis par kartupeli

    Konservatīvas četrgadnieces prātā vārdu salikums "Kartupeļu opera" pirms iestudējuma apmeklējuma radīja pretestību, jo viņa to uztvēra burtiski – ka operā uzstāsies kartupeļi.

  • 2015. gada 7. septembrī, plkst. 6:09

    Māris Zanders: "Eimu, kur iedama, visur solidaritātes vārds mutē"

    Solidaritātes jēdziens nereti tiek lietots nevietā. Pat ja tas tiek lietots piemēroti, solidaritātes nepieciešamība un soļi tās īstenošanā netiek pietiekami izskaidroti.

  • 2015. gada 14. augustā, plkst. 6:08

    Ulvis Zirnis: Ansels un Glorija (1)

    šeit viss smird, un es neeju no mājām, es lieki atceros tavus greizos smaidus, spēlējot monopolu tie padsmit gadu, uz kuriem tu uzstāj mūsu sarunās un tavās vēstulēs

  • 2012. gada 26. oktobrī, plkst. 8:10

    Ivo Briedis: Diskotēka "Saldie 80-ie" (30)

    Man paliek nelabi, uznāk riebums, es vairs nevaru te palikt. Nomurminu, ka man jāiet un aizeju. Neatskatos. Ir tik viegli būt ārā. Taču pēc stundas viņa jau zvana.

  • 2013. gada 6. novembrī, plkst. 1:35

    Agris Redovičs: Skumja dziesma par zaudētu kauju (2)

    Tā laika recenzijās rakstīja, ka filmā ir labi centieni, labi masu skati, bet nu tik neviendabīgi, tik neviendabīga filma, un īpaši neviendabīgi ir sapņi, Cilinska varoņa sapņi par nākotni. Bet var jautāt, kā tad viendabīgi varēja uzfilmēt sapņus par nākotni?

  • 2013. gada 15. novembrī, plkst. 8:11

    Georgs Viljams Hibneris: Tā ir tāda tēvu un dēlu lieta (1)

    Georgs Viljams Hibneris ir 12 gadus vecs zēns, kurš mācās skolā, grib spēlēt ģitāru un ir gandrīz profesionāls fotogrāfs jeb pusprofesionāls, kā viņš saka.



Kultūras Ministrija
vkkf