Nikolā Ozano: "Neattēlojamā" hronoloģijas fragmenti (2)

  • Reinis Huseins  

    2017. gada 11. janvārī, plkst. 11:45

    Vai tā nav divkosība teikt, ka kaut kas ''ir neattēlojams'' un par to uzņemt filmu?
    Varētu arī padomāt, kāpēc virsrakstā ir izmantots vārds ''attēls'', tomēr talāk tekstā jau ir runa par ainu ... ja attēls ir jebkā reprodukcija (skat definīciju Tezaurs.lv), tad aina pastāv pati par sevi un mēs to redzam nepastarpināti, iespējams, filmas gadījumā tas ir attēls, kas kļūst par ainu? Vai oriģinālā, kā redzams tests ir tulkots, arī ir izmantoti divi dazādi vārdi? Ja tā, tad kādi?

  • Circus Maximus > :)  

    2017. gada 12. janvārī, plkst. 16:36

    Jā, ar holokosta attēlošanas/aprakstīšanas problēmām puslīdz skaidrs. Nebūtu slikti gan arī palasīt kādu tikpat izvērstu analīzi par tām grūtībām, ar kurām saskārušies/cīnījušies rakstnieki un režisori, attēlojot, piemēram, Alžirijā pastrādāto kara noziegumu/genocīda notikumus...Ak vai, aizmirsās - ka tādu daiļdarbu diez cik daudz viss nav...

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mēdz teikt, ka cilvēks ir domājošs dzīvnieks. Visu savu mūžu es esmu centies atrast pierādījumus, kas to apliecinātu.

    Bertrans Rasels

Iesakām

  • 2015. gada 16. martā, plkst. 6:03

    Ilze Fedosejeva: Kā pieminēt: sērot vai godināt? (3)

    Sērot par leģionāru likteni nozīmē pieņemt to kā mūsu identitātes daļu, vienlaikus no tā distancējoties un skaidri iezīmējot robežšķirtni starp pagātni un tagadni.

  • 2013. gada 3. maijā, plkst. 7:05

    Imants Ziedonis: Mākslai ir jādod, nevis jāņem

    Es savā laikā esmu boksa ringā pabijis. Tā tomēr ir pasakaina sajūta, kad tu kādam iebrauc pa degunu, ka nožļarkst vien, šī sajūta man palika arī vēlāk – ir tā jātrāpa, ka bišķiņ nožļarkst.

  • 2015. gada 10. novembrī, plkst. 5:37

    Spīgana Spektore: Divdabja daba (2)

    Man ir ļoti paveicies – es Padomju Savienībā neesmu dzīvojusi nevienu pašu dienu. Tomēr par šo traģiski padumjo laiku esmu dzirdējusi, lasījusi un taujājusi ļoti daudz.

  • 2013. gada 25. martā, plkst. 7:03

    Raitis Iļjenkovs: Drēbes un pašapziņa (7)

    Politikai nav nekāda sakara ar patiesību – tā gluži vienkārši iedibina kārtību un, izmantojot piespiešanas mehānismus, liek tai pakļauties. Vai pasaule kļūs labāka, ja cilvēki izvēlēsies pret dzīvniekiem saudzīgāku apģērbu? Protams, ne.

  • 2014. gada 19. septembrī, plkst. 7:09

    Ostaps Slivinskis: Priekšā tumsa

    Es zinu vārdus, kas viņu padzīs, taču šobrīd tos nevaru atkārtot, jo tie neatšķir svešos no savējiem. Es zinu daudz radību, kas mūs aizstāvēs. Sapnī pie manis atnāca lielais japānis un iemācīja kauties,

  • 2013. gada 18. martā, plkst. 7:03

    Vilis Kasims: Lielbritānijas lietoto grāmatu veikalu apmeklētāju tipoloģija (6)

    Manuprāt, lielākā daļa kolekcionāru nemaz nemāk lasīt. Viņiem vienkārši patīk skatīties uz skaistiem plauktiem, vēlams, saskaņotās krāsās.

  • 2014. gada 31. decembrī, plkst. 16:12

    Ilmārs Šlāpins: 2014. gads mūzikā

    Desmit albumi, kas 2014. gadā iepriecināja, pārsteidza, aizkustināja vai radīja spilgta un paliekoša apmierinājuma iespaidu.

  • 2016. gada 13. jūnijā, plkst. 6:55

    Ieva Viese-Vigula: Pūkainas astes, utopija un skatiens

    Lielpilsētas oriģinālais nosaukums "Zootopia" ietver vārdu spēli ar utopiju, un leģendas liecina, ka tā ir vieta, kur dzīvnieki pirmo reizi atsacījušies no iedalījuma upurī un plēsējā. Tie uztver cits citu kā līdzvērtīgu.



Kultūras Ministrija
vkkf