Nikolā Ozano: "Neattēlojamā" hronoloģijas fragmenti (2)

  • Reinis Huseins  

    2017. gada 11. janvārī, plkst. 11:45

    Vai tā nav divkosība teikt, ka kaut kas ''ir neattēlojams'' un par to uzņemt filmu?
    Varētu arī padomāt, kāpēc virsrakstā ir izmantots vārds ''attēls'', tomēr talāk tekstā jau ir runa par ainu ... ja attēls ir jebkā reprodukcija (skat definīciju Tezaurs.lv), tad aina pastāv pati par sevi un mēs to redzam nepastarpināti, iespējams, filmas gadījumā tas ir attēls, kas kļūst par ainu? Vai oriģinālā, kā redzams tests ir tulkots, arī ir izmantoti divi dazādi vārdi? Ja tā, tad kādi?

  • Circus Maximus > :)  

    2017. gada 12. janvārī, plkst. 16:36

    Jā, ar holokosta attēlošanas/aprakstīšanas problēmām puslīdz skaidrs. Nebūtu slikti gan arī palasīt kādu tikpat izvērstu analīzi par tām grūtībām, ar kurām saskārušies/cīnījušies rakstnieki un režisori, attēlojot, piemēram, Alžirijā pastrādāto kara noziegumu/genocīda notikumus...Ak vai, aizmirsās - ka tādu daiļdarbu diez cik daudz viss nav...

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Cilvēki man patīk vairāk par viņu principiem. Cilvēki bez principiem man patīk vairāk par visu pasaulē.

    Oskars Vailds

Iesakām

  • 2013. gada 29. aprīlī, plkst. 2:34

    Ivars Ījabs: Galva cilpā (29)

    Strādājot par 200 latiem konservu fabrikā un pa starpām nokrītot miegā kopmītnē, kaut kā nenesas prāts nedz uz "postmateriālajām vērtībām", nedz uz Kārli – Katrīnu, nedz uz demokrātisku līdzdalību 3. paaudzes cilvēktiesību aizsardzības vārdā.

  • 2015. gada 10. septembrī, plkst. 6:09

    Rēzija Kalniņa: Šis stāsts ir par to, kā dzīvot

    Saruna ar Rēziju Kalniņu notiek īsi pirms monoizrādes "Oskars un Rozā dāma" pimrizrādes Dailes teātrī, taču runāts neizbēgami tiek arī par Aspaziju, Raini, dzeju un teātri vispār.

  • 2014. gada 29. aprīlī, plkst. 3:55

    Inta Balode: Balets tautai. Pārdošanas zelta likumi

    Deju ir par ko mīlēt. Bet, lai iemīlētu, ir jāredz, savukārt lai kāds aizietu un noskatītos, ir jāpārdod biļetes. Te sākas arī mākslinieciskas dilemmas, ar kurām pēdējā laikā nodarbojas gana plašs dejas profesionāļu loks visā pasaulē.

  • 2012. gada 9. martā, plkst. 8:08

    Pauls Bankovskis: Pasaules gals ir klāt (4)

    Paši briesmīgākie murgi nebeidzas ar šausmām, bet mirdzošā jaunā pasaulē, kuru apmirdz Dieva klātbūtnes gaisma, kur plūst dzīvības ūdens un valda prieks un līksmība.

  • 2014. gada 18. septembrī, plkst. 6:09

    Volfgangs Hermans: Nakts skrāpē zīmuli

    Meitene pelēkas ielas aizā nes mazu melnu sunīti nes dzīvi ar sunīti pieglauž to sev elpu elpā pāriet un aiziet kā pelēks vilciņš atgriežas Meitene pelēkas ielas aizā nes pelēku vilciņu dzīvi tā it kā tā būtu mazs melns sunītis

  • 2013. gada 21. decembrī, plkst. 8:12

    Jāps Krols: Otrais numurs (2)

    Pusaugu meitene no pirmā numura ziedojumu vākšanu sāka ar māju pāri ielai. Viņa piegāja pie ārdurvīm, rokās tukšs spainis un ziedotāju saraksts.

  • 2014. gada 13. februārī, plkst. 7:02

    Kristīne Želve: Viss notiek pa īstam (5)

    Un nākamajā rītā sekos tas pats, kas vakar – grūstīšanās pie liesās finansējuma bļodas, smagā un brīžam bezcerīgā skaidrošana ierēdņiem un politiķiem, ka, ziniet, tā latviešu kultūra ir tiesīga ne tikai pastāvēt, bet arī tikt atbalstīta...

  • 2016. gada 14. septembrī, plkst. 8:35

    Luīze Pastore: Reps vītolos

    Ņemot vērā, ka 40 minūšu laikā muzikālais saturs nepārtrūkst gandrīz nemaz, gribas šo izrādi dēvēt par mūzikas koncertu, kura atskaņojuma laikā tiek izspēlēts vizuāls stāsts.