Pauls Bankovskis: Pasaule pirms un pēc (1)

  • martell > Autoram  

    2016. gada 14. novembrī, plkst. 19:40

    Atvainojiet par rupjību, bet šis maldu apkopojums bez jelkāda veselā saprāta. Mēģināšu pa punktiem:
    1. Dvīņu torņi un Pentagons.
    Vai Jūs esat kādreiz iztēlojies šī nozieguma tehnisko norisi? Ikviens inženieris jums pateiks, ka degot petrolejai, tērauds nekūst. Piedevām tās mājas VISAS tiek projektētas, lai izturētu lidmašīnas triecienu. Mani ļoti interesēja šī skumjā notikuma tehniskā iespējamība un faktiskās darbības iesaistītajiem. Tāpēc, cik vien iespējams, sakolekcionēju datus, liecības, tehniskos argumentus uzreiz pēc notikušā. Normālam un loģiskam cilvēkam meinstrīma versija šķiet pat ne meli, bet Gebelsa cienīgi murgi. Varu pamatot niansēti un konkrēti, ja vajag. Bet kāpēc jūs (jau kuro reizi) tiražējat šos melus, man nav saprotams.

    2. Ukraina.
    Kā tas var būt, ka NASA spēj sakomunicēt Marsa visurgājēju, bet nespēj saskatīt smagās tehnikas un cilvēku kustību no Krievijas Ukrainā? Vai tā nebūtu fantastiska politiskā priekšrocība Krieviju starptautiski nostādīt agresora lomā ar neapgāžamiem pierādījumiem? Uzdodiet sev jautājumu, kāpēc tad tas netiek darīts?

    3. Sīrija.
    Kurš tad tur no visiem ir labais un kurš sliktais. Un kāpēc? Un kā tas attaisno civilistu bojāeju?

    4. Vēlēšanas.
    Par ko te tiek vaidēts? Tāda ir demokrātija. Arī man nākas maksāt nodokļus Rīgai, pat ja Ušakovs nepatīk. Vai jūs iebilstat pret demokrātiju? Un par ko tad jūs iestājaties?

    Nav nekādu pirms un pēc. Ir tagad! Un rīcība tagad ir atkarīga no subjektīvas uztveres.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ir nepieciešams ik pa brīdim iemīlēties, lai iegūtu attaisnojumu tam regulārajam izmisumam, kas tevi piemeklē tik un tā.

    Albērs Kamī

Iesakām

  • 2015. gada 23. novembrī, plkst. 5:26

    Māris Zanders: Baltie tēvi un mātes Latvijas politikā

    Jo mazāk profesionālu lentīšu griezēju un godarakstu pasniedzēju, jo labāk.

  • 2014. gada 5. jūlijā, plkst. 13:07

    Aivars Vilipsons: Sieviete ir man vissaprotamākā (3)

    Es pēc diploma esmu tēlnieks, bet sava iedzimtā slinkuma dēļ man ir vieglāk sēdēt pie rakstāmgalda un zīmēt plikas meitenes. Kad es izveidoju skulptūru, es dažas dienas nevaru iziet ārā uz ielas, jo esmu pārguris.

  • 2016. gada 16. februārī, plkst. 10:07

    Alise Zariņa: Berlināles pieraksti. Otrais

    Savādi, ka tēmas, kas it kā tiek maltas jau tik ilgi, netiek liktas malā, taču vienlaikus arī to cilātāji līdz galam nespēj piedāvāt neko jaunu, kamēr kaut kur mazliet neuzkrītošāk top darbi, kas runā par to, par ko neviens īsti vēl nav runājis.

  • 2015. gada 7. aprīlī, plkst. 9:04

    Liene Brizga-Kalniņa: Kā bērniem izskaidrot seksu? (8)

    Ja šādu grāmatu aizliegšana un neesamība garantētu tikumīgu cilvēku izaugšanu, mana paaudze būtu augstākās tikumības paraugi.

  • 2013. gada 12. septembrī, plkst. 3:14

    Zvjads Ratiani: Rekviēms dzīvajiem un citi dzejoļi (1)

    Es stāvu pie loga, acis nenovērsdams no debesīm. Nu, protams, no debesīm. No kurienes gan vēl varam gaidīt nelaimi? No kurienes gan vēl gaidīt glābšanu? Un uz ko gan vēl skatīties? Ne jau uz kaimiņu māju.

  • 2013. gada 18. martā, plkst. 7:03

    Pauls Bankovskis: Ich bin ein Berliner

    Iesākumā jau tie bija tikai nelieli kodumi un skrāpējumi, drusku izraustīts apmatojums, taču pamazām vien zobu pēdas un nagu atstātās rētas kļuva dziļākas, sekoja visdažādākie plīsumi un sarāvumi.

  • 2013. gada 26. martā, plkst. 3:24

    Guntars Rēboks: Pārprastie revolucionāri – rastafarieši

    Nav šaubu, ka rastafarieši ir viena no pārprastākajām kustībām pasaulē. Lielākoties izplatīts priekšstats, ka rastafarietis obligāti valkā sarkandzelteni zaļu cepuri, audzē dredus, klausās regeja mūziku un smēķē kaņepes.

  • 2013. gada 14. novembrī, plkst. 8:11

    Evelīna Sproģe: Ar mūziku veidotas attiecības

    Viena no spilgtākajām manas bērnības saistās tieši ar manas mammas dziedāšanu. Bija vakars, mamma mani bija paņēmusi klēpī, es skatījos pa logu naksnīgajās debesīs, un mamma man dziedāja "Dzied circenītis aizkrāsnē”.



Kultūras Ministrija
vkkf