Inna Gīle: Aizšautais vanags (4)

  • Buks Artis  

    2016. gada 11. novembrī, plkst. 11:10

    Paldies. Tēma līdz šim ignorēta kā pārāk sensitīva, prieks, ka kāds mēģina to izkustināt.

  • Matīss.  

    2016. gada 11. novembrī, plkst. 12:18

    Vai šo stāstu iespējas iegādāties/pieejams bibliotēkas? Tiktiešām uzrunāja kā lasāmviela.
    Paldies par rakstu!

  • Inna Gīle > Matīss.  

    2016. gada 11. novembrī, plkst. 14:51

    Jā, LNB ir vairāki eksemplāri. Pabiju dažos antikvariātos, arī vēlējos iegādāties, bet neizdevās atrast.

  • Gunārs  

    2016. gada 26. novembrī, plkst. 22:23

    Paldies par publikāciju! Nezināju par kapteini, taču zinu vairākus stāstus par II Pasaules kara veterāniem, kurus pēc tam nezināja, kur likt, beigās, vismaz Liepājā patkoms nolēma pievērt acis uz faktu, ka bijušais frontinieks miliča frencī katru rītu ierodas dz.stacijas vairumtirdzniecības barakā, lai savāktu "norakstītu" šnabja pudeli.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Melns kaķis, kas pārskrējis ceļu, nozīmē tikai vienu – šis dzīvnieks kaut kur steidzas.

    Gručo Markss

Iesakām

  • 2016. gada 12. maijā, plkst. 6:01

    Māris Zanders: Iesprūst kājstarpē (1)

    Tālākais teksts ir nevis par Stambulas konvenciju, bet gan to minējumu, apgalvojumu un "vērtību karu" uzplaiksnījumu, ko konvencija izraisīja.

  • 2016. gada 21. septembrī, plkst. 6:49

    Egils Grasmanis: Es ticu šai valstij

    Par to, ko darīt, ja vēlies palīdzēt, bet esi viens. Par to, kā atrast domubiedrus un izveidot sabiedrisku iniciatīvu internetā. Saruna ar Facebook komūnas "Gribu palīdzēt bēgļiem" dibinātāju Egilu Grasmani.

  • 2012. gada 25. oktobrī, plkst. 1:41

    Šelda Puķīte: Ievads deprofesionalizācijā (3)

    Izstāde ir pietiekami tekstuāli piesātināta, kas nozīmē, ka lielu daļu izstādē pavadītā laika skatītājam nāksies nodoties lasīšanai un dažādu zīmju sistēmu atkodēšanai, nereti pielietojot arī angļu valodas prasmes.

  • 2012. gada 21. maijā, plkst. 9:05

    Andra Manfelde: Katedrāles zīmols (11)

    Vai tikai Kvazimodo nav redzēts Vecrīgā tirgojam avīzes? Vai varbūt kur citur – sēžam ratiņkrēslā un ar drebošu roku pastiepjam plastmasas vāciņu? Skatoties izrādi, es apjēdzu, ka kroplumam nolemti esam mēs visi.

  • 2014. gada 27. jūnijā, plkst. 6:06

    Laura Elcere: Divvientulība (3)

    Pamodos no tādas mazas vēlmītes nomirt, bet tas jau laikam normāli. Nevar taču visu laiku gribēt dzīvot. Vai arī, zini, krūtīs kā tāda ieplaisājusi ledene ar biezu, karstu pildījumu. Kad rakstu, tad kļūst vieglāk, tā jau ir ar rakstīšanu.

  • 2016. gada 15. jūlijā, plkst. 5:56

    Mārcis Bokmanis: Cits cilvēks

    Vairs nevaru mierīgi nostāvēt, staigāju apkārt galdam. Dažas no idejām izklausās pat nedaudz pārpasaulīgas. Varbūt ikdienas balstīšana transcendentālajā ir tieši tas, kā man vienmēr ir trūcis.

  • 2014. gada 3. aprīlī, plkst. 6:04

    Toms Ķencis: Mūsdienas. Pēc postmodernisma (12)

    Savā ziņā postmodernisma beigas atnāca līdz ar interneta attīstību: globālais tīmeklis ir centrālā robežšķirtne starp mūsdienām un postmoderno laiku.

  • 2013. gada 28. martā, plkst. 8:03

    Endija Bērziņa: Ala (1)

    Kādu dienu mūsu lasītāja Endija Bērziņa uzrakstīja "Satori" redakcijai e-pasta vēstuli ar piedāvājumu nevis rakstīt, bet zīmēt. Mēs palūdzām Endijai uzzīmēt ""Satori" ar bērniem" Platona alegoriju par alu, kas iekļauta viņa darbā "Valsts". Tā tapa stāsts par kurmjiem.



Kultūras Ministrija
vkkf