Inna Gīle: Aizšautais vanags (4)

  • Buks Artis  

    2016. gada 11. novembrī, plkst. 11:10

    Paldies. Tēma līdz šim ignorēta kā pārāk sensitīva, prieks, ka kāds mēģina to izkustināt.

  • Matīss.  

    2016. gada 11. novembrī, plkst. 12:18

    Vai šo stāstu iespējas iegādāties/pieejams bibliotēkas? Tiktiešām uzrunāja kā lasāmviela.
    Paldies par rakstu!

  • Inna Gīle > Matīss.  

    2016. gada 11. novembrī, plkst. 14:51

    Jā, LNB ir vairāki eksemplāri. Pabiju dažos antikvariātos, arī vēlējos iegādāties, bet neizdevās atrast.

  • Gunārs  

    2016. gada 26. novembrī, plkst. 22:23

    Paldies par publikāciju! Nezināju par kapteini, taču zinu vairākus stāstus par II Pasaules kara veterāniem, kurus pēc tam nezināja, kur likt, beigās, vismaz Liepājā patkoms nolēma pievērt acis uz faktu, ka bijušais frontinieks miliča frencī katru rītu ierodas dz.stacijas vairumtirdzniecības barakā, lai savāktu "norakstītu" šnabja pudeli.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ei, ķēniņ, es nepieminu ļaunu.

    Kaķītis

Iesakām

  • 2013. gada 19. martā, plkst. 8:03

    Kaspars Beķeris: Par diletantismu (1)

    Pasākums noteikti bija iespaidīgs – "glābšanas operāciju" vadīja Valsts policija, notikuma vietā ieradās glābēji, "tika sagatavota dekontaminācijas vieta gadījumam, ja aploksnē atrastā viela izrādītos kaitīga un būtu nepieciešams to nomazgāt no cilvēku ķermeņiem".

  • 2015. gada 16. februārī, plkst. 18:02

    Madars Štramdiers: NABA ir sākums

    No 16. februāra radio NABA uzsāk raidīšanu jaunā frekvencē un jauniem spēkiem. Mēs tikāmies ar šīs radiostacijas idejas autoru, dibinātāju un programmas direktoru Madaru Štramdieru.

  • 2014. gada 15. aprīlī, plkst. 7:04

    Katrīna Rudzīte: Maigums un okupācija (1)

    Ir grāmatas, kas aiz sevis atstāj visam ķermenim cauri skrienošas tirpas, kas vienlaikus mudina domāt "par ko šis īsti bija?" un reizē priecāties, ka tu neko neesi sapratis, bet gan piedzīvojis kādā ļoti tiešā un nepastarpinātā veidā.

  • 2013. gada 5. martā, plkst. 7:03

    Pauls Bankovskis: Vārds man leģions (7)

    Kādubrīd Padomju Savienībā vecāki, lai izceltu savu patriotismu, darināja bērnu vārdus no dažādām valstsvīru pirmo zilbju, aktuālu zinātnes vai tehnikas sasniegumu un politisku frāžu kombinācijām.

  • 2015. gada 25. septembrī, plkst. 6:09

    Kristiāna Kārkliņa: Atpakaļgaita (1)

    Arlabunakti, Lielie un Mīļie!
    Arlabunakti, Mazie un Sarūgušie!
    Arlabunakti, tālumā rietošā resnā Pasaule, Arlabunakti!

  • 2012. gada 13. martā, plkst. 0:03

    Isadora Dankana: Mana dzīve (autobiogrāfijas fragments) (8)

    Es zinu pietiekami daudz par Rakstības Mākslu, lai saprastu, ka man būtu vajadzīgi koncentrētu pūliņu gadi, lai uzrakstītu vienkāršu, skaistu frāzi.

  • 2013. gada 15. oktobrī, plkst. 7:10

    Sju Cjijao: Vēstule dēlam (3)

    Ja kāds, kļuvis par zinātņu doktoru, sāk karjeru valsts pārvaldē, tad viņam kopš pirmās studiju dienas mācības nav bijušas ne prātā. Viņš pilnīgi droši neko nejēdz. Atceries – īsts zinātnieks nekad nekļūs par politiķi.

  • 2015. gada 9. oktobrī, plkst. 6:10

    Patrīcija M. Keiša: Domāšana – līdz 18 gadu vecumam neiesakām (10)

    Lamuvārdi pasprūk gan pieaugušajiem, gan bērniem, taču labais tonis nosaka, ka bērni vecāku priekšā izliekas, ka nelamājas, un vecāki bērnu priekšā tāpat.



Kultūras Ministrija
vkkf