Jānis Elsbergs: Otrā cēliena beigas (4)

  • Naba  

    2016. gada 4. novembrī, plkst. 12:09

    Vāji un vecmodīgi.

  • Armands Leimanis > Naba  

    2016. gada 4. novembrī, plkst. 13:45

    Nabas komentārs ir šļaugans un nīkulīgs.
    Tikmēr, - Elsberga dzeja, - kā naglai uz galvas.
    Paldies par jauki iesāktu dienu, daži teksti iederētos dziesmās

  • eremīts  

    2016. gada 6. novembrī, plkst. 9:47

    dzejoļi spēcīgi. uzrunāja. un skan mūsdienīgi.

  • Naba > Armands Leimanis  

    2016. gada 7. novembrī, plkst. 10:39

    Pārlasīju dzejoļus vēlreiz.
    Neuzrunāja arī šodien.
    "Šļaugans un nīkulīgs" ir literārais varonis, kurš nevar izšķirties starp dzīvot vai nedzīvot. Caurviju attīstība par neizdevušos dzīvi un slimīgas pašiznīcināšanās alkas.
    Katram jau mūsu mikroskopiskajā literārajā pīļu dīķi ir savi rokaspuiši, kuri aizliks spēcīgu vārdu par otras rokas mazgātāju līdz pēdējam elpas vilcienam. Arī sūds spēcīgi smird un kādu noteikti spēj mūsdienīgi uzrunāt.
    Man ir arī mīļi šī autora dzejoļi, bet šie konkrētie nepatika nemaz.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mana mūzika dzīvos mūžīgi. Varbūt ir muļķīgi tā teikt, taču fakts paliek fakts – mana mūzika dzīvos mūžīgi.

    Bobs Mārlijs

Iesakām

  • 2015. gada 26. janvārī, plkst. 6:01

    Pauls Bankovskis: Valodniecība masām (3)

    Kāda vārda kolektīva nosaukšana un iebalsošana par gada "nevārdu" man atgādina publisku valodas kaunināšanu, taču šaubos, vai tāpēc vien vārdu pārstās lietot (kaut vai tikai ironiskā nozīmē) un tas iznīks.

  • 2015. gada 28. jūlijā, plkst. 6:07

    Marta Ģibiete: Ir kaut kas jārada

    Marta Ģibiete ir viena no no desmit māksliniekiem, kas radījuši darbus izstādīšanai Rīgas Doma dārzā sadarbībā ar kustību "Mans Doms".

  • 2016. gada 16. maijā, plkst. 6:34

    Ieva Viese-Vigula: Sibīrija ir metafora manai vientulībai

    Hulio Medems ir pazīstams ar netipiski būvētiem stāstiem, kas apvērš ideju par stāstījumu kā lineāru cēloņsakarību virkni un tikai pēc noskatīšanās skatītāja prātā iezīmējas kā daļēji izprotams veselums.

  • 2012. gada 14. aprīlī, plkst. 10:04

    Andris Gauja: Vēstule no 6. nodaļas (noslēgums) (23)

    Īsai sajūsmai par manu filmu režisora profesiju sekoja Vara arvien pieklājīgākas, formālākas replikas, kā arī aizvien biežāka viesošanās blakus kamerā.

  • 2013. gada 11. janvārī, plkst. 1:35

    Madara Heidemane: Mēle ir sāpīga, katrs vārds ir bite (7)

    Esmu pret sieviešu emancipāciju gribu, lai man atver durvis vienmēr palīdz un lai vīrietis manu zīlīšu atspīdumā ir kā koks, kā klints, kā burvis kurš no piedurknēm velk ārā zarus kas, kad viss ir dzeltens un karsts

  • 2014. gada 7. februārī, plkst. 7:02

    Elīna Gabrāne: Ezerlāse (2)

    Es baidos no dienas, kad tu lūgsi mani ievākot. Es nevaru būt ievākota. Esmu brīva lapu un skribelējumu kopa, kura brīvi izjūt vēja spēlīgumu starp vienu, otro, trešo un citām manis daļām. Es varu būt tev haotiska lapu kaudze, bet nekad ievākota grāmata.

  • 2014. gada 29. janvārī, plkst. 7:01

    Ivars Drulle: Skaļi vaidi par vienu eiro (3)

    Tas, kas liek manai sirdij priekā salēkties aukstā janvāra dienā, ir zupas katls ar nosaukumu "ribollita". Ribollita ir sena un pamatīga itāļu zemnieku zupa, kas tulkojumā nozīmē "vēlreiz vārīta".

  • 2013. gada 12. jūlijā, plkst. 8:07

    Ernests un Haralds: Pieaugušie nekad nemelo

    Sarunā brāļi stāsta par savu ikdienu, tās priekiem un grūtībām, kā arī atbild uz jautājumu, kas tad īsti notiek ar cilvēkiem, kad viņi nomirst.



Kultūras Ministrija
vkkf