Atis Rozentāls: Lielā, melnā roka (1)

  • Jānis Vētra  

    2016. gada 3. novembrī, plkst. 13:49

    Varbūt iespaida svaiguma dēļ, varbūt tāpēc, ka cita izrāde, t.i., 02.11., bet ar recenzijas autoru varu būt vienisprātis tikai atsevišķos konstatējumos. Noteikti par režisora Aika Karpetjana atraktīvi un ar gaumi veidoto režiju. It sevišķi "izvelkot" izsekojamā un uztveramā kondīcijā mīlas tapšanas 2.cēlienu, kas sižetiski un arī muzikāli pats par sevi nekur daudz nevirzās. Arī komplimenti Margarētas atveidotājai M.Vilsonei ir vairāk kā pelnīti. Un vēl tas, ka ar V.Gētes "Faustu" Š.Guno "Faustam" ir maz sakara.
    Tas, ka Mefisto dzīvo un uzvar no izrādes izriet nepārprotami. T.i., ja skatās un klausās to, kas notiek uz skatuves, nevis domās pieliek klāt, kā tam vajadzētu būt vai ko izrādes veidotāji , iespējams, gribējuši pateikt. Par paša Fausta vairāk kā pakārtoto lomu šajā izrādē arī nav jāšaubās. Līdz ar to paliek dievišķais un velnišķais, bet cilvēks no fokusa izslīd. Un vēl par baleta intermēdiju. Tā bija kā svaiga gaisa brāzma visnotaļ labi prognozējamā izrādes ritējumā, kas, turklāt, sagādāja patīkamu pārsteigumu par soprāna/baletdejotājas Margaritas Vilsones lielisko sniegumu. Un vēl vairāk pastiprināja priekšstatu par Fausta liekumu visā šajā spēlē. Starp citu, arī Š.Guno ar sevišķu respektu un cieņu pret zinību vīriem, proti, Faustu, nav izcēlies.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūzika izsaka to, ko nav iespējams pateikt, bet par ko nav arī iespējams klusēt.

    Viktors Igo

Iesakām

  • 2014. gada 29. augustā, plkst. 7:08

    Marija Assereckova: Atmodas pabērns (61)

    Ejot uz muzejiem, kas aplūko Latvijas vēsturi, es neko neuzzinu par sevi un savu ģimeni, kas ir Latvijas daļa trīs paaudzēs. Vienīgais, ko es varu izlasīt uz stendiem, ir pāris teikumu par kolonistiem.

  • 2014. gada 22. maijā, plkst. 0:05

    Gints Gabrāns: Nenormāla attieksme pret īstenību

    Mākslinieks Gints Gabrāns izstādei "Lauki" radījis mākslas darbu "Food", kurā ģenētiski modificētas bifidobaktērijas no mākslinieka gremošanas sistēmas ēd celulozi.

  • 2016. gada 16. septembrī, plkst. 8:10

    Anete Piņķe: Princešu profesija

    Kulmināciju bija sasniegusi sajūta, ka princeses uzbrūk. Visu veikalu plaukti un kaimiņu tantes kopā sastājās korī un dziedāja: "Tev ir maza princesīte!" Princešu spiediens bija radījis sajūtu, kas varētu būt līdzīga, ja mēnešiem ilgi nāktos pārtikt no zefīra "Maigums".

  • 2012. gada 6. decembrī, plkst. 23:12

    Igors Grigorjevs: Kvalitatīvu izglītību. Bet visiem, lūdzu! (13)

    Grūti atcerēties laikus, kad par izglītību būtu runāts vairāk nekā tagad. Izglītības ministra un mainīgās pasaules iedvesmoti, mēs spriežam par kvalitatīvāku vai pat būtiski citādāku izglītību.

  • 2016. gada 15. janvārī, plkst. 6:25

    E. F. Kuks: Vairs nekādas aukstas tehnikas nebūs (2)

    nogriez radiatoru
    izģērbies
    apēd remdenu piparkūku
    par vēlu kaut ko lietas labā darīt

  • 2015. gada 30. oktobrī, plkst. 8:19

    Helga Tormane: Zaļie āboli (1)

    Līne apēda kādus četrus zaļus ābolus, vairāk nevarēja, jo bija jābrauc uz upi. Līdz upei Līnes vēders jau bija piepūties kā bundziņas, ar velosipēdu braukt kļuva arvien grūtāk.

  • 2014. gada 28. oktobrī, plkst. 6:10

    Santa Remere: Kino kā ierocis pret masu iznīcināšanu

    Būdama Polijas ebrejiete, kuras ģimene no tēva puses iznīcināta nacisma režīma laikā Otrajā pasaules karā, Holanda atrod personiskus un trāpīgus aspektus holokausta patiesības atklāšanā.

  • 2014. gada 29. augustā, plkst. 8:08

    Saruna ar rakstniekiem par bērnību toreiz un tagad

    Turpmākajās nedēļās Satori.lv piedāvās videoierakstus no bērnu literatūras lasījumiem, bet pirms tam aicinām iepazīties ar starptautiskajiem bērnu literatūras autoriem īsā sarunā par bērnību toreiz un tagad.



Kultūras Ministrija
vkkf