Atis Rozentāls: Lielā, melnā roka (1)

  • Jānis Vētra  

    2016. gada 3. novembrī, plkst. 13:49

    Varbūt iespaida svaiguma dēļ, varbūt tāpēc, ka cita izrāde, t.i., 02.11., bet ar recenzijas autoru varu būt vienisprātis tikai atsevišķos konstatējumos. Noteikti par režisora Aika Karpetjana atraktīvi un ar gaumi veidoto režiju. It sevišķi "izvelkot" izsekojamā un uztveramā kondīcijā mīlas tapšanas 2.cēlienu, kas sižetiski un arī muzikāli pats par sevi nekur daudz nevirzās. Arī komplimenti Margarētas atveidotājai M.Vilsonei ir vairāk kā pelnīti. Un vēl tas, ka ar V.Gētes "Faustu" Š.Guno "Faustam" ir maz sakara.
    Tas, ka Mefisto dzīvo un uzvar no izrādes izriet nepārprotami. T.i., ja skatās un klausās to, kas notiek uz skatuves, nevis domās pieliek klāt, kā tam vajadzētu būt vai ko izrādes veidotāji , iespējams, gribējuši pateikt. Par paša Fausta vairāk kā pakārtoto lomu šajā izrādē arī nav jāšaubās. Līdz ar to paliek dievišķais un velnišķais, bet cilvēks no fokusa izslīd. Un vēl par baleta intermēdiju. Tā bija kā svaiga gaisa brāzma visnotaļ labi prognozējamā izrādes ritējumā, kas, turklāt, sagādāja patīkamu pārsteigumu par soprāna/baletdejotājas Margaritas Vilsones lielisko sniegumu. Un vēl vairāk pastiprināja priekšstatu par Fausta liekumu visā šajā spēlē. Starp citu, arī Š.Guno ar sevišķu respektu un cieņu pret zinību vīriem, proti, Faustu, nav izcēlies.

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Pirms stājaties laulībā, uzdodiet sev vienu jautājumu: vai jūs spēsiet sarunāties ar šo cilvēku arī tad, kad viņš būs vecs? Viss pārējais laulības dzīvē ir pārejoši.

    Frīdrihs Nīče

Iesakām

  • 2015. gada 28. decembrī, plkst. 6:16

    Māris Zanders: Nesteidzīgums kā nepieciešamība (1)

    Aizvadītais gads bijis rosīgs, tomēr liekas, ka šī rosība bijusi neauglīga. Proti, debates bijušas dedzīgas, bet šajās debatēs mēs esam mēģinājuši aprakstīt "lietas", kas nav vispār aprakstāmas.

  • 2013. gada 3. aprīlī, plkst. 2:13

    Gaujarts: Mūzikas klausīšanās arī ir darbs (1)

    Ir cilvēki, kas vairāk novērtē īpatnus ēdienus, un ir tādi, kas izvēlas tradicionālos. Tāpat ir arī ar mūziku un dzeju. Nav visiem dziesmu vārdos jāmeklē dziļa jēga – ir arī tādi, kuriem nepieciešama tā dienišķā desmaize.

  • 2012. gada 11. maijā, plkst. 8:05

    Santa Remere: Nelūgtie viesi (16)

    Šis ir autobiogrāfisks stāsts un rada pieķeršanos dīvaiņu pārim, ko "iedvesmoja Rīgā nodzīvots gads, pēc kura viņi Rīgu pameta".

  • 2015. gada 24. novembrī, plkst. 5:34

    Didzis Melbiksis: Gaidot Zviedrijas bojāeju (13)

    Pavirši lasot Latvijas ziņu portālus, var rasties iespaids, ka ar Zviedriju patiešām drīz būs cauri. Šo valsti bez sāls apēdīs migranti, uzspridzinās teroristi un izvaros musulmaņi.

  • 2012. gada 20. jūlijā, plkst. 8:07

    Madara Rutkēviča: Bērni pārdzimst upēs un putnos (9)

    kas tā par Atmiņu kas atceras. kas tā par Atmiņu kas atceras itin kā manā vietā atceras itin kā ar Dievu uz pusēm atceras Atmiņa kas Tu par atmiņu neatceros kaut meloju neatceros

  • 2014. gada 15. oktobrī, plkst. 6:10

    Baiba Dēķena: Radīti skatuvei

    Es esmu stipra sieviete. Ar šķērēm rokās speru pirmos soļus uz skatuves. Solists, sažmiedzis rokās mikrofonu, asi raustās, te ar savu galvu sasniedzot grīdas pamatu, te atlecot kā norāvies ar strāvu.

  • 2012. gada 2. jūlijā, plkst. 9:05

    Ilmārs Šlāpins: Vasaras atvaļinājuma mūzikas tops (49)

    Pareiza atvaļinājuma pavadīšana ir māksla, kas tiek izkopta, rūpīgi tam sagatavojoties, taču patiesa pieredze atnāk tikai ar laiku. Viens no veiksmīgi izmantotas vasaras palīglīdzekļiem ir ideālais skaņu celiņš.

  • 2014. gada 26. novembrī, plkst. 8:11

    Liene Brizga-Kalniņa: Dīvains stāsts par vārdā nepieminēto nāvi (1)

    Ap triju četru gadu vecumu bērniem parādās jautājums – ko nozīmē nomirt, kas notiek pēc nāves, kādā veidā cilvēki nomirst, kāpēc cilvēki mirst un vai tu, mamma, arī nomirsi? Un es arī nomiršu?