Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.
Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796
H. 23.10.10 22:49
it kā nakts un mirušie kā dzīvie, un bālums, un nāve ir tā laika dzejā ierasti, bet Trāklam (un Amandai) tas ir... skaisti. Kā viņi gleznotu ar vārdiem.