Hugo Balls: 1. Dadas Vakara atklāšanas manifests

2007. gada 20. maijā, plkst. 18:05

komentāri (4)

• Gumija 21.05.07 16:45

  Jā, katrs, kurš uzraksta manifestu iezīmē, aizsit savu vietiņu kultūras vēsturē. Es atsakos no manifesta, no programmas, no nolūka, nodoma un motīva. Mani neinteresē mana vieta kultūrā, man nav vajadzīgs sugasvārds (lamuvārda brālis). Es esmu garīga substance (pareizi ir teikt - entitāte, bet man pofig. Nē - nav pofig. Nē, piemānīju, tomēr pofig :))))), kas dzīvo vidē, kuru nevar nosaukt citādi kā par dzīvei kaitīgu. Es pretojos videi, tajā pat laikā būams līdz galam iesakņots tajā, taču tieši šī iesakņotība ļauj izaugt tai pāri. Katra domājoša būtne kādā savas dzīves posmā nonāk līdz atziņai, ka dzīves vide ir tikai atspēriena punkts, nevis universs. Nav nekādas jēgas integrēties, jēga rodas emigrācijā. Migrēt var uz iekšu (sevī, savā radošajā okeānā) vai uz āru (citos cilvēkos). Es kustos abos virzienos un vienīgais, kas man ir sakāms par dzīvi ir šis: "Hello from Mars!"

• Gumija 21.05.07 16:46

  Par Ballu - ģēnijs, kurš saka: "Hello from Dada!"

• Gumija 21.05.07 17:02

  Teksts kā komunikācijas forma pārspēj visu pārējo. Tekstu var apdomāt, izlabot, sakopt, tai pat laikā nelaupot tam emocijas. Teksta piedāvātās izpausmes iespējas ir bezgalīgas, tomēr nav nekā pievilcīgāka par to, ko sniedz stāstījuma teikumi. Vienalga, vai tos sauc par dzeju vai prozu, stāstījuma (jautājuma, izsaukuma, orgasma, vēmiena, pirdiena, atklājuma, noslēpuma, izmisuma) teikumi veido apziņas arhitektūru. Prāts dzimst, realizē sevi teikumā (atcerēsimies slaveno "Cogito ergo sum"). Tieši tāpēc pirmais tīņa, proti, jaundzimušas apziņas, varoņdarbs ir uzrakstīt uz sienas "Bļaģ!" vai "X rullē!". Tas ir tas pats kas pateikt "Hello from bļaģ!" vai "Hello from X!" Viss turpmākais ir paskaidrojums šim pirmajam teikumam.

• b 17.09.08 13:10

  bet kā to savādāk nosaukt?

Piedalies diskusijā: